Automātiskā identifikācijas sistēma

Automātiskā identifikācijas sistēma (AIS) ir identifikācijas sistēma jūras transportā, ar kuru kuģi paziņo savu atrašanās vietu, kursu un citus parametrus citiem kuģiem un krasta dienestiem. AIS papildina radarus, kuri turpina būt primārā metode, lai izvairītos no sadursmēm.

AIS ierīce ar displeju rāda tuvumā esošos kuģus

Ar AIS aprīkoto kuģu izvietojuma grafisks attēlojums Padekalē šaurumā

Sākotnēji AIS tika ieviesta, lai novērstu kuģu sadursmes. Mūsdienās to izmanto arī citiem mērķiem: navigācijai, kuģu satiksmes pakalpojumiem, zvejas flotes uzraudzībai un kontrolei, flotes un kravu izsekošanai, glābšanai un meklēšanai, incidentu izmeklēšanai, zemūdens infrastruktūras aizsardzībai, okeāna straumju novērtēšanai un citiem mērķiem.

Kuģa AIS iekārtas galvenās sastāvdaļas ir ultraīsviļņu (UĪV) raidītājs, viens vai divi UĪV uztvērēji, navigācijas sistēma (tai skaitā pavadoņnavigācija), kontrolieris. Radiosignālus var uztvert 60 — 80 km attālumā.

Automātiskā identifikācijas sistēma

Automātiskā identifikācijas sistēma ir ciparu sakaru sistēma, kura ļauj kuģiem un citām stacijām apmainīties ar savu atrašanās vietu un citu informāciju automātiski. Tā ir domāta, lai uzlabotu drošu kuģu satiksmi, kā arī sniegtu informāciju krasta dienestiem drošības un aizsardzības nolūkos. Pārraides notiek izmantojot ultraīsviļņu (UĪV) (very high frequency (VHF) - angļu val.) radiosakarus.

AIS stacijas ietver kuģus, kuģošanas līdzekļus uz kuriem neattiecas SOLASkonvencija, krasta stacijas (piemēram, Kuģu satiksmes vadības (KSV) centri (Vessel traffic service (VTS) - angļu val.)), meklēšanas un glābšanas (Search and rescue (SAR) - angļu val.) lidaparātus un AIS navigācijas līdzekļus (Aid-to-navigation (AtoN) - angļu val.), kuri pārraida savu atrašanās vietu un citus ar navigācijas līdzekli saistītus datus.

Pārraidītos datus uztver visas stacijas, kuru uztveršanas rādiusā atrodas pārraidošā stacija, tādēļ pārraidošā kuģa dati ir pieejami citiem kuģiem, KSV stacijām un SAR lidaparātiem. Saņemtos datus uz kuģiem un krasta stacijās var parādīt dažādos veidos tajā skaitā uz radara vai ECDIS displeja kā papildus informāciju. Šajos gadījumos kuģi var tikt parādīti kā simboli norādot to AIS pārraidīto atrašanās vietu, kursu, kuģa ceļu (KC) un ātrumu. Lai nepārprotami identificētu mērķi, var tikt parādīta arī cita informācija, piemēram, kuģa nosaukums. Izvēloties individuālu mērķi, teksta lodziņa veidā var tikt parādīta papildus informācija.

Kuģa AIS datus var uztvert arī privātas krasta stacijas. Šīs stacijas var publicēt datus internetā abonentiem vai par brīvu.

Pārraides notiek katrai stacijai izsviežot datus automātiski noteiktā, laikā atdalītā, secībā. Tādā veidā tiek novērsta iespējamība, ka divas stacijas pārraida vienā un tajā pašā laikā un, tādēļ, visas pārraides varētu notikt vienā UĪV kanālā. Praksē blīvas kustības rajonos tas pārslogotu vienu kanālu. Šī iemesla dēļ izmanto divus UĪV kanālus, dubultojot staciju skaitu, kuras varētu strādāt izmantojot viena kanāla sistēmu.

Izmantotos UĪV kanālus apzīmē AIS1 (161,975 MHz) un AIS2 (162,025 MHz). Viena otrai sekojošas pārraides no katras stacijas parasti pārmaiņus izmanto abas frekvences.

Pašorganizēta, laikā atdalīta, daudzu lietotāju piekļuve

Kuģa A AIS nosūta atrašanās vietas ziņojumu vienā laika nogrieznī. Tajā pašā laikā tā rezervē citu laika nogriezni nākamajam atrašanās vietas ziņojumam. To pašu procedūru atkārto visi citi ar AIS aprīkotie kuģi.

Iekārtu darbības veidu, kad katra stacija pārraidēm izmanto savu vienāda garuma laika nogriezni, sauc par laikā atdalītu daudzu lietotāju piekļuvi (Time Division Multiple Access (TDMA) - angļu val.). AIS pārraižu laika nogriežņu sākums un beigas ir precīzi saskaņotas ar universālo koordinēto laiku (Universal Time Coordinated (UTC) - angļu val.). Lai katrai stacijai dotu precīzu UTC, izmanto pavadoņnavigācijas sistēmas. Katra UTC minūte ir iedalīta 2 250 vienāda garuma laika nogriežņos, ļaujot katrā sakaru kanālā veikt datu izsviešanu 2 250 reizes minūtē.

Kuģi jūrā (kad nav noenkuroti vai pietauvoti) parasti pārraida apmēram vienu reizi sešās sekundēs jeb desmit reizes minūtē. Īstais pārraižu biežums ir atkarīgs no pārraidāmo datu kategorijas.

Izmantojot laikā atdalītas AIS pārraides, datus var pastāvīgi sadalīt starp daudzām stacijām izmantojot ierobežotu frekvenču spektru (divus UĪV kanālus). Katrai stacijai ir pašai savs efektīvās raidīšanas un uztveršanas rādiuss, kas vairumā gadījumu sakrīt ar UĪV pārraižu rādiusu. Tas var būt 20 līdz 30 jūras jūdzes vai vairāk un ir atkarīgs no dažādiem faktoriem.

Katra AIS stacija nosaka tās pārraidāmā laika nogriezni sākumā "klausoties" esošās pārraides, lai noteiktu, kuri laika nogriežņi nav aizņemti. Pēc tam stacija izmanto noteiktus algoritmus, lai izvēlētos piemērotus laika nogriežņus. Šo pārraidāmo laika nogriežņu izvēlēšanās metodi sauc par pašorganizētu, laikā atdalītu, daudzu lietotāju piekļuvi (Self-organising Time Division Multiple Access (SOTDMA) - angļu val.). Pašorganizētas, laikā atdalītas, daudzu lietotāju piekļuves principi ilustrēti attēlā.

Palielinoties sistēmas lietotāju skaitam, AIS piemīt iebūvēta spēja samazināt savu darbības rādiusu. Tas nozīmē, ka uzrādāmo mērķu attālums no konkrētā kuģa pieaugs vai samazināsies atkarībā no satiksmes blīvuma kuģa tuvumā. Tāpēc tuvākie kuģi, kas parasti ir vissvarīgākie situācijas izpratnei, turpinās tikt uzrādīti pat tad, kad sistēmas pārslodze samazinās kopējo sistēmas sniegumu.

Darbības režīmi

Pašorganizējošo AIS darba režīmu dēvē par autonomu un pastāvīgu. Pastāv vēl divi darba režīmi, kurus var ieslēgt kompetentas iestādes. Saņemot elektronisku instrukciju no kontrolējošās stacijas, kuģa AIS aprīkojums automātiski pārslēdzas uz šiem režīmiem.

Piešķirtais režīms ļauj kompetentajām iestādēm nozīmēt atsevišķām kuģu stacijām to datu pārraides intervālu un konkrētus pārraidīšanas laika nogriežņus. Šāds režīms var būt noderīgs apstākļos, kad sistēma ir pārslogota un kompetentajām iestādēm ir jāiejaucas. Tas var notikt lielu SAR operāciju laikā noslogotu ostu tuvumā. SAR lidaparātam, tā lielā augstuma dēļ, ir ļoti liels AIS darbības attālums. Tādēļ, ja vienlaicīgi piedalās vairāki lidaparāti un SAR kuģošanas līdzekļi, iespējams sistēma tiks pārslogota. Kompetenta iestāde to var novērst izmantojot piešķirto režīmu.

Kuģa sistēmas atgriezīsies normālajā, autonomajā režīmā pēc nejauši izvēlēta laika intervāla, kurš ir no 4 līdz 8 minūtēm. Nejaušība tiek izmantota, lai samazinātu iespēju, ka vairāki kuģi mēģinās pārraidīt vienā un tajā pašā pārraidīšanas laika nogrieznī, kas var sistēmu samulsināt. Ja nepieciešams, kompetenta iestāde var kuģu stacijas atkal pārslēgt piešķirtajā režīmā, kamēr situācija nenormalizēsies.

Citu darba režīmu sauc par aptaujāšanas režīmu. Tas ļauj kompetentām iestādēm pieprasīt specifiskus datus pa tiešo no kuģu stacijām. Piemēram, kuģa statiskos datus (kuri iekļauj kuģa nosaukumu) un ar reisu saistītos datus autonomajā un pastāvīgajā režīmā pārraida tikai reizi 6 minūtēs. KSV centrs var vēlēties piekļūt šiem datiem tiklīdz kuģis nokļūst AIS krasta stacijas darbības robežās izmantojot aptaujāšanas režīmu, negaidot līdz pat 6 minūtēm, kamēr šie dati kļūs pieejami autonomajā un pastāvīgajā režīmā.

Kuģa aprīkojums

AIS blokshēma.

AIS var būt gan kā atsevišķa iekārta, kad to sauc par minimālu tastatūras un displeja iekārtu (Minimum Keyboard and Display (MKD) - angļu val.), gan arī savstarpēji saistīta ar citām stūres mājas iekārtām integrētajā tiltiņā.

AIS sastāv no diviem uztvērējiem, viena ciparu selektīvā izsaukuma (Digital Selective Calling (DSC) - angļu val.) uztvērēja un viena UĪV raidītāja. Tos kontrolē ciparu procesors. Divi uztvērēji nepieciešami, lai nepārtraukti uztvertu datus AIS1 un AIS2 kanālos. Savukārt raidītājs ir tikai viens, jo katrā konkrētā brīdī iekārta pārraida tikai AIS1, AIS2 vai DSC kanālā. Ciparu procesors saņem datus arī no iebūvētas pavadoņnavigācijas sistēmas, kura var būt GPS, GLONASS vai Galileo. Procesors uzrauga un vada displeju, lietotāja saskarni, kā arī ciparu saskarnes ar citām iekārtām, piemēram, radaru, ECDIS un integrēto navigācijas sistēmu. Papildus tam procesors veic ieprogrammētās iekārtas veseluma pārbaudes (built-in integrity tests (BIIT) - angļu val.). Šīs pārbaudes uzrauga iekārtas kļūdas, datu pieejamību, kā arī pārraidīto un uztverto datu kļūdas.

Iebūvētais pavadoņnavigācijas uztvērējs ir nepieciešams, lai noteiktu precīzu UTC laiku. Uztvērējam ar kabeli pievienota atsevišķa pavadoņnavigācijas sistēmas antena. Pavadoņnavigācijas sistēmas antena un uztvērējs ir AIS iekārtas sastāvdaļas un tās ir nodalītas no citām kuģa pavadoņnavigācijas sistēmām. Ja no kuģa normālās pavadoņnavigācijas sistēmas pazūd atrašanās vietas informācija, AIS pārraidīs atrašanās vietu un citus pavadoņnavigācijas datus no iebūvētās pavadoņnavigācijas sistēmas. Parastos apstākļos AIS izmantos atrašanās vietu un citus datus no tās pavadoņnavigācijas sistēmas, kuru izmanto kuģa vadīšanā.

MKD ietver arī tastatūru un displeju. Klaviatūru izmanto iekārtas vadībai, kā arī lietotāja sagatavotas informācijas ievadīšanai, piemēram, ar reisu saistītu datu vai drošības ziņojumu ievadīšanai.

AIS signālu izplatīšanās

Būtībā AIS ir UĪV radiosakaru sistēma, kura izmanto jūras UĪV frekvences. Attiecībā uz sakaru attālumu dažādos apstākļos, tā "uzvedas" līdzīgi UĪV radiostacijām. Pārraidīšanas jauda atšķiras no parastajām jūras UĪV radiostacijām un ir 2 vati (maza jauda) un 12,5 vati (liela jauda). Parasta jūras UĪV radiostacija strādā ar 1 vatu (maza jauda) un 25 vatiem (liela jauda). Strādājot ar lielu jaudu, darbības attālums būs par 25% mazāks nekā UĪV radiostacijai, kura strādā ar 25 vatiem. AIS darbības attālums ir 30 jūras jūdzes vai vairāk, ja AIS sistēma nav pārslogota ar pārāk daudziem lietotājiem. Krasta stacija var samazināt kuģa AIS pārraidīšanas jaudu attālināti un dažkārt sistēmas darbības attāluma samazināšanu izmanto, lai novērstu tās pārslodzi.

Attālumu parasti neietekmē laika apstākļi, bet to var ietekmēt zemes masu un ēku izraisīta radiostaciju aizsegšana. Tomēr šāda aizsegšana nav tik izteikta kā radaram, tāpēc AIS bieži uzrāda mērķus, kuru redzamības līniju aizklāj zemes masas. Tas ir tāpēc, ka AIS signālu pārraižu viļņa garums ir ievērojami lielāks nekā radaros izmantotais. Tas nozīmē, ka derīgā enerģija apliecas un atstarojas no šķēršļiem. Tāpat radars balstās uz mazas, paša radara pārraidīto impulsu, atstarotās enerģijas uztveršanu, bet AIS ir divos virzienos pārraidoša sistēma, kas dod daudz labāku raidīšanas/uztveršanas ceļu.

AIS darbības attālumu var būtiski iespaidot UĪV antenas atrašanās vieta uz kuģa. Ja antenu aizsedz kuģa virsbūve, darbības attālums tiks samazināts. Tas var nozīmēt, ka dažos virzienos AIS darbības attālums ir minimāls, iespējams dažas jūras jūdzes vai mazāk, bet citos virzienos ir iespējams labs attālums.

Tāpat kā ar radaru atsevišķos, netipiskos (anomālos) atmosfēras apstākļos, UĪV darbības attālums var sasniegt simtiem jūras jūdžu.

AIS dati

AIS starp stacijām sazinās izmantojot standartizētus ciparu ziņojumu tipus. Daudzi no šiem ziņojumiem nav tieši saistīti ar kuģa darbību un ir saistīti ar darba frekvenču un jaudas nozīmēšanu, piešķirtā un aptaujāšanas režīma vadību, kā arī meklēšanas un glābšanas operācijām. Savukārt citi ziņojumi satur jūrniekiem derīgu informāciju. Kuģa AIS aprīkojums pārvērš saņemtos datus saprotamā un sakārtotā informācijā. Līdzīgi kuģa AIS aprīkojums automātiski organizē operatora ievadītās informācijas pārvēršanu pareizā ziņojuma tipā pirms pārraides.

Pārraidāmo lietotājam pieejamo informāciju bieži iedala piecās lietotājam svarīgās grupās: statiskie dati, dinamiskie dati, ar reisu saistītie dati, ar drošību un aizsardzību saistīti ziņojumi un citi lietotājam svarīgi ziņojumi.

Statiskie dati

Normāli šos datus AIS sistēmā jāievada tikai vienu reizi, jo tie sastāv no informācijas, kura parasti paliek nemainīga. Tie sastāv no sekojošiem ierakstiem:

• kuģa, krasta radiostacijas vai kuģu grupas identifikācijas kods (Maritime Mobile Services Identity Number (MMSI) - angļu val.);
• kuģa nosaukums;
• izsaukuma signāls (Call sign - angļu val.);
• SJO numurs;
• kuģa tips;
• garums un platums;
• pavadoņnavigācijas sistēmas antenas atrašanās vieta (attiecībā pret priekšgalu un kuģa diametrālo plakni);
• augstums no ķīļa.

Autonomajā un pastāvīgajā režīmā katrs kuģis šos datus pārraida reizi sešās minūtēs.

AIS sistēmā, lai identificētu visus ziņojumus nākošus no viena kuģa, izmanto tā MMSI numuru. Katra kuģa pārraidītie dati sākas ar tā MMSI numuru. Tā kā kuģa nosaukums tiek pārraidīts tikai reizi sešās minūtēs, pastāvēs zināms periods, kurā kuģa AIS aprīkojumā mērķiem nevarēs piešķirt to nosaukumus. Mērķa nosaukuma vietā tiks parādīts tā MMSI numurs.

Pavadoņnavigācijas sistēmas antenas atrašanās vieta ir nepieciešama, lai nodrošinātu precizitāti manevrējot mazā distancē.

Dinamiskie dati

Dinamiskie dati sastāv no informācijas, kura parasti ir mainīga - kuģa kustības parametriem. Lielākā daļa no šiem datiem AIS iekārtai tiek piegādāti automātiski no dažādām navigācijas sistēmām caur kabeļu savienojumiem:

• kuģa atrašanās vieta (ar precizitāti un informāciju vai atrašanās vietas noteikšanā tika izmantoti nebojāti navigācijas pavadoņi, ja šādi dati pieejami);
• universālais koordinētais laiks (UTC);
• kurss, kuģa ceļš (KC) (Course over ground (COG) - angļu val.);
• ātrums virs grunts (Speed over ground (SOG) - angļu val.);
• īstais kurss;
• pagrieziena leņķiskais ātrums (ja pieejams).

Papildus šiem ir arī manuāli ievadītais kuģa navigācijas statuss, kā piemēram, uz enkura, gaitā u.c. Kuģa atrašanās vietas precizitāte var būt vai nu augsta, vai zema. Augsta precizitāte nozīmē labāku par 10 metriem, kādu var iegūt no diferenciālā pavadoņnavigācijas sistēmas uztvērēja. Zema precizitāte ir sliktāka par 10 metriem un to iegūst ar pavadoņnavigācijas sistēmas uztvērēju autonomajā (normālajā) režīmā vai ar Zemes radionavigācijas sistēmu.

Pavadoņnavigācijas sistēma var tikt apgādāta ar iebūvētu uztvērēja autonomo bojājumu uzraudzības (Receiver Autonomous Integrity Monitoring (RAIM) - angļu val.) sistēmu. Šī sistēma var noteikt vai, nosakot kuģa atrašanās vietu, tika izmantoti dati no bojāta vai bojātiem navigācijas pavadoņiem. Ja šāda informācija ir pieejama, tā tiks pārraidīta kopā ar kuģa atrašanās vietu. Dinamiskos datus pārraida regulāros intervālos, bet intervāls ir atkarīgs no kuģa kustības parametriem:

AIS dinamisko datu pārraidīšanas intervāli

Kuģa kustības parametri	Pārraidīšanas intervāls (sekundes)
Uz enkura vai pietauvots ar ātrumu zem 3 mezgliem	180
Uz enkura vai pietauvots ar ātrumu virs 3 mezgliem	10
Ar ātrumu no 0 līdz 14 mezgliem	10
Ar ātrumu no 0 līdz 14 mezgliem un mainot kursu	3,33
Ar ātrumu no 14 līdz 23 mezgliem	6
Ar ātrumu no 14 līdz 23 mezgliem un mainot kursu	2
Ar ātrumu virs 23 mezgliem	2
Ar ātrumu virs 23 mezgliem un mainot kursu	2

Dažreiz lietotāji nenomaina navigācijas statusu, tādēļ tabulā iekļauta pozīcija "uz enkura vai pietauvots ar ātrumu virs 3 mezgliem".

Ar reisu saistītie dati

Šos datus operatoram jāievada pašam reisa sākumā un jātur aktuālus reisa laikā, ja notiek izmaiņas. Ar reisu saistītie dati ir:

• kuģa (statiskā) iegrime;
• galamērķis;
• sagaidāmais ierašanās laiks;
• kuģa tips;
• bīstamās kravas tips;
• kuģa komandas skaitliskais sastāvs.

Ar reisu saistītos datus no kuģa pārraida reizi sešās minūtēs.

Ar drošību un aizsardzību saistīti ziņojumi

Visas kuģu AIS iekārtas spēj uztvert un pārraidīt ar drošību un aizsardzību saistītus ziņojumus. Tos var adresēt individuālai stacijai vai arī pārraidīt visām stacijām uztveršanas rādiusā. Ziņojuma garums ir ierobežots ar 160 rakstu zīmēm. Ja ir nepieciešams pārraidīt verbālu drošības ziņojumu UĪV kanālā, kurš satur ģeogrāfiskās koordinātas, vēlams to dublēt ar AIS ziņojumu, jo koordinātas var būt grūti pierakstāmas, ja nosauktas ar vārdiem.

B klases AIS

B klases AIS

Kuģus, uz kuriem attiecas SOLAS konvencija, aprīko ar A klases AIS iekārtām. B klases AIS iekārtas paredzētas uzstādīšanai uz tiem kuģiem, kuriem nav obligāti jāuzstāda AIS, piemēram, atpūtas un zvejas kuģiem. Atsevišķu valstu dienesti var prasīt obligātu dažu kuģu kategoriju aprīkošanu ar B klases AIS. Šo AIS sistēmu pārraides notiek atbilstoši nesēju kontrolējošai, laikā atdalītai, daudzu lietotāju piekļuvei (Carrier Sense Time Division Multiple Access (Carrier Sense TDMA (CSTDMA)) - angļu val.). Pamatā šādas sistēmas "klausās" AIS UĪV kanālus, lai noteiktu, kuri laika nogriežņi nav aizņemti un netiks aizņemti ar A klases AIS pārraidēm. Pārraides notiek tikai neaizņemtajos laika nogriežņos, netraucējot A klases darbu. Tāpat pārraižu jaudas ir samazinātas zem diviem vatiem salīdzinot ar 12,5 vatiem A klases sistēmām. Sardzes stūrmaņiem jāņem vērā, ka B klases AIS datus pārraida tikai divas reizes minūtē, kas ir ļoti reti ņemot vērā mazizmēra mērķu ātrumu un to labo manevrētspēju. Blīvas satiksmes rajonos, kur nav pietiekoši daudz brīvu laika nogriežņu, B klases AIS datu pārraides var notikt vēl retāk, kā arī kuģa AIS iekārta var samazināt to uztveršanas rādiusu. Daži B klases AIS lietotāji ir ar zemāku izglītības un apmācības līmeni, tādēļ var pārlieku uzticēties AIS informācijai salīdzinot ar to, kas saņemta no jūras radara.

Uz vecākām A klases AIS iekārtām var nebūt iespējams parādīt B klases mērķa nosaukumu. Šādi mērķi sistēmā tiks identificēti ar to MMSI numuriem. Tomēr AIS sistēmām ir jāpārvada visi saņemtie dati uz tām pievienotajām navigācijas sistēmām pat, ja ziņojuma tips nav atpazīts. Tāpēc, ja vecākai AIS aparatūrai ir pieslēgts jauns radars vai ECDIS, uz šīm iekārtām B klases mērķis var tikt parādīts ar tā nosaukumu.

Konfigurācija

AIS jābūt savienotai ar kuģa navigācijā izmantoto pavadoņnavigācijas vai integrēto navigācijas sistēmu. Šī sistēma nodrošina AIS ar:

• atrašanās vietu, garumu un platumu WGS84 ģeodēziskajā sistēmā;
• ātrumu virs grunts;
• kursu, kuģa ceļš (KC);
• laiku, kad tika veikti šie mērījumi.

Papildus tam, AIS saņems arī informāciju par observētās vietas precizitāti, izmantojot pavadoņnavigācijas sistēmā iebūvēto uztvērēja autonomo bojājumu uzraudzības sistēmu.

Tāpat pie AIS jābūt pieslēgtam kuģa kursa devējam. Parasti tas ir žirokompass, bet mazākiem kuģiem, kuri nav obligāti jāapgādā ar žirokompasu, var tikt izmantots magnētiskais kompass ar kursa nolasītāju. Ja no kursa devēja ir pieejama informācija par pagrieziena leņķisko ātrumu, tā jāpārvada uz AIS. Dažreiz leņķisko ātrumu var iegūt no kursa izmaiņas ātruma īpašos pārveidotājos vai pašā AIS iekārtā.

Vecākiem kursa devējiem var nebūt ciparu saskarnes. Tos jāapgādā ar pārveidotājiem. Dažreiz nepareizi uzstādīti pārveidotāji var radīt neprecizitātes AIS pārraidītajos datos.

Nākotne

Izmantojot AIS sistēmu ir iespējams nosūtīt arī citus ziņojumu veidus, kurus dēvē par starptautiskajiem funkciju ziņojumiem (International Function Message - angļu val.). Minimālas tastatūras un displeja iekārtai nav izvirzīta prasība parādīt starptautiskos funkciju ziņojumus, bet tiem jābūt pieejamiem kuģa AIS iekārtas ciparu saskarnē. Tas nozīmē, ka AIS iekārtai iespējams pieslēgt citu, speciālu aparatūru ar savu programmatūru, lai starptautiskos funkciju ziņojumus varētu uztvert, apskatīties, sastādīt un nosūtīt.

Starptautiskie funkciju ziņojumi sastāv no pavisam septiņiem dažādiem ziņojumiem:

• meteoroloģiskie un hidroloģiskie dati;
• norādījums par bīstamu kravu;
• informācija par slēgtu kuģu ceļu;
• paisuma logs (laika periods, kad ūdens dziļums ir pietiekošs, lai kuģis droši šķērsotu seklu rajonu);
• papildus kuģa statiskie un ar reisu saistītie dati;
• personu skaits uz kuģa;
• pseido - AIS mērķi (KSV stacijas retranslēti AIS mērķi, kurus tā uztver, bet var neuztvert citi tuvumā esoši kuģi).

Daži no šiem ziņojumiem jau tiek plaši lietoti un tos pat var parādīt uz minimālas tastatūras un displeja iekārtas, piemēram, personu skaits uz kuģa un gaisa iegrime (augstums no ķīļa).

Funkciju ziņojumu izmantošana samazina verbālu ziņojumu skaitu, uzlabo uzticamu informācijas apmaiņu un samazina apkalpojošā personāla noslodzi. Tomēr funkciju ziņojumi uzliek papildus slodzi UĪV kanāliem un gari ziņojumi var apgrūtināt AIS pamata funkciju veikšanu.

Tiek pētīta iespēja izvietot AIS iekārtas uz Zemes mākslīgajiem pavadoņiem. Tā kā nepastāv šķēršļu UĪV izplatībai no jūras kuģa līdz orbītā izvietotajam pavadonim, iespējams iegūt ļoti lielu pavadoņa AIS iekārtas darbības rādiusu. Uz Zemes mākslīgajiem pavadoņiem izvietoti AIS ļautu novērot jūras kuģus arī ārpus krasta AIS staciju darbības zonas. Lai to veiktu, šobrīd jūras kuģi izmanto Inmarsat vai citus sakaru pavadoņus. Izpētē ir iesaistījusies arī Ventspils Augstskola ar savu Zemes mākslīgo pavadoni Venta-1.

Ārējās saites

• MarineTraffic (angliski)
• Venta-1 Ventspils Augstskola