Nogrieznis ir taisnes daļa starp diviem punktiem. Šos punktus sauc par nogriežņa galapunktiem.[1] Divus nogriežņus sauc par vienādiem, ja tos var novietot vienu uz otra tā, ka sakrīt to galapunkti.[2] Nogriežņa garums rāda, cik vienību satur atliktais nogrieznis.[3]

17. gadsimta gravīra

Nogriežņa garuma īpašības labot šo sadaļu

  • Katram nogrieznim ir garums, kuru var izteikt ar pozitīvu skaitli.
  • Vienādiem nogriežņiem ir vienādi garumi. Zīmējumos tos apzīmē, uz nogriežņa uzvelkot mazu svītru.
  • Nogrieznis, kas savieno divus punktus, ir īsāks, nekā liekta vai lauzta līnija, kas savieno šos pašus punktus.
  • Ja kādi punkti sadala nogriezni vairākās daļās, tad visa nogriežņa garums ir vienāds ar tā daļu garumu summu.
  • Nogriežņa garums vienmēr ir lielāks nekā tā atsevišķas daļas garums.[3]

Nogriežņa viduspunkts labot šo sadaļu

Par nogriežņa viduspunktu sauc nogriežņa iekšējo punktu, kas atrodas vienādā attālumā no nogriežņa galapunktiem. Nogriežņa viduspunkts sakrīt ar nogriežņa smaguma centru.[2]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Inese Lude, Jolanta Lapiņa. Matemātika 7. klasei. Pētergailis, 2013. 27. lpp.
  2. 2,0 2,1 Inese Lude, Jolanta Lapiņa. Matemātika 7. klasei. Pētergailis, 2013. 34. lpp.
  3. 3,0 3,1 Inese Lude, Jolanta Lapiņa. Matemātika 7. klasei. Pētergailis, 2013. 36. lpp.