GLONASS

GLONASS (no krievu: Глобальная навигационная спутниковая система, ГЛОНАСС — "Globālā navigācijas pavadoņu sistēma") ir Krievijas pavadoņu navigācijas sistēma, kas ir līdzīga ASV GPS sistēmai. Tā atrodas Krievijas kosmiskā karaspēka pārziņā. Ar sistēmas attīstīšanu nodarbojas Roskosmos, kosmiskos aparātus izgatavo kompānija Informacionnye sputnikovye sistemy (Информационные спутниковые системы), zemes atbalsta sistēmas attīsta kompānija Rossijskie kosmičeskie sistemy (Российские космические системы).

Vēsture

GLONASS izstrāde sākās 1976. gadā pēc PSRS Aizsardzības ministrijas pasūtījuma. 1982. gadā tika palaists pirmais pavadonis. 1993. gadā sistēma tika nodota ekspluatācijā ar 12 aktīviem pavadoņiem. 1995. gadā GLONASS tika izvērsts līdz plānotajam apjomam — 24 pavadoņi. Vēlāk finansējuma trūkuma dēļ maz tika palaisti jauni kosmiskie aparāti, un 2001. gadā darboties spējīgu pavadoņu skaits samazinājās līdz 6.

2001. gadā tika pieņemta federālā mērķprogramma "Globālā navigācijas sistēma", pēc kuras Krievijas teritorijas pārklājums bija jānodrošina 2008. gadā, bet globālais — 2010. gada sākumā.

Sistēmas īpatnības

Lai sistēmu pilnībā izvērstu, nosedzot visu zemeslodi, nepieciešami 24 aktīvi GLONASS pavadoņi, kas Zemi apriņķo trīs orbitālās plaknēs ar inklināciju 64,8°, 19 100 km augstumā.^[1] GLONASS signāls atšķiras no citu pavadoņnavigācijas sistēmu signāliem, jo izmanto frekvencē atdalītu daudzu lietotāju piekļuvi (Frequency Division Multiple Access (FDMA)). Tas nozīmē, ka standarta radio kanāls ir sadalīts atsevišķu frekvenču joslās. Sistēma pārraida divās centrālajās frekvencēs L diapazonā: 1620 MHz un 1246 MHz. Abas centrālās frekvences, L1 un L2, sastāv no 21 atsevišķas nesējfrekvences. Katrs redzamais pavadonis strādā kādā no šīm frekvencēm. Tā kā pilns zvaigznājs sastāv no 24 pavadoņiem, dažiem no tiem jāstrādā vienā frekvencē, bet šie pavadoņi vienmēr ir izvietoti dažādās Zemes pusēs, tādēļ nerada savstarpējus traucējumus. Abu centrālo frekvenču, L1 un L2, izmantošana ļauj kompensēt kļūdas pseidoattālumā jonosfēras ietekmes dēļ.

GLONASS izmanto ģeodēzisko sistēmu PZ-90, kura tāpat kā WGS84 tiek uzturēta maksimāli tuva starptautiskajai Zemes koordinātu sistēmai (international terrestrial reference frame (ITRF)). PZ-90 versija PZ-90.02 no ITRF atšķiras ne vairāk par 40 cm. Civiliem lietotājiem pieejamās sistēmas precizitāte ir zemāka par GPS un sastāda apmēram 50 metrus.

Sistēma uz kuģiem var tikt izmantota paralēli citai pavadoņnavigācijas sistēmai, kā arī kombinētajos uztvērējos. Tas varētu novērst uzspiesto, pārmērīgo uzticēšanos GPS, kā vienīgajai sistēmai, un uzlabot bojājumu uzraudzību.

GLONASS-K pavadoņi papildus nodrošina divu frekvenču pārraidi, kuras modulētas ar ciparu kodu kā GPS. Šādu modulāciju dēvē par pseidonejaušu troksni (pseudorandom noise (PRN)) vai ar kodu atdalītu, daudzu lietotāju piekļuvi (Code Division Multiple Access (CDMA)). Tas ļaus vienkāršot kombinēto uztvērēju konstrukciju.^[2]

Atsauces

↑ Виктор Мясников. «Премьер дал старт широкому внедрению ГЛОНАСС-технологий» (krieviski). Независимая газета, 2010-08-13. Skatīts: 2010-09-02.
↑ Norris A. ECDIS and POSITIONING Nautical Institute, 2010. 46. - 47. lpp. ISBN 9781906915117

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: GLONASS

Uragan (GLONASS) pavadoņi (angliski)
GLONASS tīmekļa vietne (krieviski)

[1] Виктор Мясников. «Премьер дал старт широкому внедрению ГЛОНАСС-технологий» (krieviski). Независимая газета, 2010-08-13. Skatīts: 2010-09-02.

[2] Norris A. ECDIS and POSITIONING Nautical Institute, 2010. 46. - 47. lpp. ISBN 9781906915117

[1]

[2]