Francis Jozefs I Hābsburgs

Austrijas imperators no 1848. līdz 1916. gadam
(Pāradresēts no Francis Jozefs I)

Francis Jozefs I (vācu: Franz Joseph I., ungāru: Ferenc József; dzimis 1830. gada 18. augustā, miris 1916. gada 21. novembrī) bija Hābsburgu dinastijas Austroungārijas impērijas zemju valdnieki. Sākotnēji Austrijas impērijas valdnieks, vēlāk, izveidojoties dubultmonarhijai, arī Ungārijas karalistes karalis.

Francis Jozefs I
Franz Joseph I.
Franz-Joseph-Österreich-1885.jpg
Austrijas imperators, Ungārijas karalis
1848. gada 2. decembris — 1916. gada 21. novembris
Priekštecis Ferdinands I
Pēctecis Kārlis I Hābsburgs
Dzimis 1830. gada 18. augustā
Šēnbrunnas pils, Vīne, Austrijas impērija (tagad Karogs: Austrija Austrija)
Miris 1916. gada 21. novembrī (86 gadu vecumā)
Šēnbrunnas pils, Vīne, Austroungārija (tagad Karogs: Austrija Austrija)
Apglabāts Imperatoru kapenes (Kapuzinergruft), Vīne, Karogs: Austrija Austrija
Dzīvesbiedre Bavārijas Elizabete (Elisabeth), saukta Sisī, Vitelbahu dinastija
Bērni Austrijas Sofija, Austrijas Gīzela, Rūdolfs Hābsburgs, Austrijas Marija Valērija
Dinastija Hābsburgi
Tēvs Erchercogs Francis Kārlis Hābsburgs (Franz Karl)
Māte Bavārijas Sofija Friderīke (Sophie Friederike), Vitelbahu dinastija
Reliģija katoļticība
Paraksts Franz joseph signature.png

1848. gada revolūcijas radītās nestabilitātes dēļ impērijas valdošās aprindas izlēma, ka par Austrijas impērijas valdnieku jākļūst jaunajam princim Francim Jozefam. 1848. gada 2. decembrī viņa tēvocis Ferdinands I atteicās no troņa. No troņa atteicās arī Franča Jozefa tēvs Francis Kārlis, kurš bija nākamais troņa mantošanas kārtībā, un jaunais Francis Jozefs kļuva par Austrijas imperatoru. Impērijas armijai izdevās sakaut itāļu un ungāru nemierniekus, kuri radīja vislielākos draudus valstij.

1850. gados Austrijas impērija cieta vairākas neveiksmes ārpolitikā — Krimas karš noveda pie attiecību saraušanas ar Krievijas impēriju. Austriešu-sardīniešu karš pastiprināja Itālijas apvienošanās kustību.

Arī 1860. gados valsts ārpolitikai bija mainīgas sekmes: meksikāņi ar nāvi sodīja imperatora brāli Maksimiliānu I, kuru, sākoties Francijas intervencei Meksikā Napoleons III bija pierunājis kļūt par Meksikas imperatoru. 1866. gadā Austrijas—Prūsijas karā austrieši cieta sakāvi. Viens no šīs sakāves rezultātiem bija atkārtota ungāru sacelšanās, kas noveda pie Austroungārijas impērijas izveidošanas, kurā Austrijas vācieši un ungāri bija valdošās tautas, bet citas, pārsvarā slāvu tautas, turpināja būt pakļautas.

1914. gadā Sarajevā tika nogalināts impērijas troņmantnieks Francis Ferdinands, sākās Pirmais pasaules karš. Francis Jozefs mira 1916. gadā, un tikai divus gadus vēlāk kara neveiksmju un pakļauto tautu neatkarības centienu dēļ viņa impērija beidza pastāvēt.

Ārējās saitesLabot