Vikipēdija

Latvijas Ārpolitikas institūts

Latvijas Ārpolitikas institūts (angļu: The Latvian Institute of International Affairs) ir 1992. gada maijā izveidota bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir sniegt Latvijas lēmumu pieņēmējiem, ekspertiem un plašākai sabiedrībai analīzi, ieteikumus un informāciju par starptautiskajiem procesiem, reģionālās drošības jautājumiem, ārpolitikas stratēģiju un izvēles iespējām.[1] Institūts izstrādā un publicē pētījumus, rīkoto starptautiskas augsta līmeņa konferences un veicina sadarbību ar Latvijas un ārzemju pētnieciskajām institūcijām. LĀI nesaņem pastāvīgu valdības finansējumu un institūta projekti tiek finansēti pateicoties ciešai sadarbībai ar virkni dažādām citām gan Latvijas, gan arī ārzemju organizācijām un fondiem. Institūts, tostarp īsteno starptautiskus sadarbības projektus Eiropas Komisijas programmas “Apvārsnis Eiropa” un Erasmus+ ietvaros. Starptautiski projekti tiek īstenoti arī ar tādu pasaulē atpazīstamu atbalstītāju finansējumu kā Nacionālais demokrātijas fonds, Freedom House, ASV Vācijas Māršala fonds, Ziemeļvalstu Ministru padome, Konrāda Adenauera fonds, EEZ un Norvēģijas granti. Galvenās institūta pētniecības tēmas ir saistītas ar Latvijas ārpolitiku, transatlantiskajām attiecībām, drošības jautājumiem Baltijas jūras reģionā, Eiropas Savienības politikām un politiskajiem izaicinājumiem, kā arī daudzpusējām un divpusējām attiecībām ar Krieviju.[1] Lai gan LĀI ir nevalstiska organizācija, tā konsultē Latvijas Saeimu, kā arī citas lēmējinstitūcijas Latvijā un ārpus tās. Kopš 2022. gada LĀI direktors ir Kārlis Bukovskis.  

Latvijas Ārpolitikas institūts
Dibinātājs Atis Lejiņš
Tips Domnīca
Galvenā mītne Pils iela 21, Centra rajons, Rīga, Latvija
Director
 Kārlis Bukovskis
Tīmekļa vietne https://www.lai.lv/sakums

Vēsture

labot šo sadaļu

Latvijas Ārpolitikas institūts ir vecākā un pazīstamākā domnīca, kas piedalās Latvijas ārpolitikas veidošanā,[2] regulāri sadarbojoties un sniedzot ekspertu konsultācijas par ārlietu jautājumiem Latvijas ārpolitikas īstenojošām iestādēm.[3] 1992. gadā institūtu nodibināja tās pirmais direktors Atis Lejiņš, kurš vadīja biedrību līdz 2011. gadam, kad par tās direktoru kļuva Andris Sprūds.[1]

LĀI komanda sastāv no vairāk kā 20 pētniekiem un asociētiem pētniekiem, kuriem ir pieredze dažādās starptautisko attiecību jomās, tai skaitā ārpolitikas un drošības jautājumos un Eiropas Savienības jautājumos.[4] Institūtā vēsturiski ir darbojušies liels skaits atzītāko Latvijas starptautisko attiecību ekspertu, tostarp Daina Bleiere, Žaneta Ozoliņa, Toms Rostoks, Valts Kalniņš, Māris Andžāns, Imants Lieģis, Aldis Austers un daudzi citi. Institūts sākotnēji tika finansēts pateicoties vairākiem Zviedrijas valdības piešķirtiem grantiem ar mērķi atbalstīt pētniecību par Baltijas valstu drošību.[1]

Konferences un publikācijas

labot šo sadaļu

Latvijas Ārpolitikas institūta darbības ietvaros tiek publicēti dažādi pētnieciskie darbi, saistībā ar tādām aktuālam tēmām kā Latvijas ārpolitika, daudzpusējās un divpusējās attiecības ar Krieviju un Ķīnu, transatlantiskās attiecības, drošības jautājumi Baltijas jūras reģionā, Eiropas Savienības politika un politiskie izaicinājumi.[1] Tiek rīkotas konferences un organizēti dažādi starptautiski pētniecības projekti. Starp nozīmīgākajām Latvijas Ārpolitikas institūta un tā partneru organizētajām augsta līmeņa starptautiskajām konferencēm ir tādi plaši pazīstami pasākumi kā "Rīgas Dialogi", "ES Sarunas" un "Rīgas Drošības forums". Tā pat tiek izdotas dažādas grāmatas un publicējumi.

Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmatas

labot šo sadaļu

Pirmā Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmata tika publicēta 2014. gadā, ar mērķi veicināt izpratni par Latvijas valsts vietu un iespējam starptautiskajā sistēmā.[5] Katrā publicējumā tiek aprakstīta valsts ārēja un drošības politika aizvadītajā gadā. Gadagrāmatas apvieno dažādu autoru atziņas par aktuāliem Latvijas ārpolitikas jautājumiem, atspoguļo galvenos Latvijas ārpolitikas virzītājus, ieskicē dažādus viedokļus par iespējamām tālākām ārpolitikas norisēm, kā arī ievieš papildu tēmas un sniedz ieteikumus.[5]

Rīgas Dialogi

labot šo sadaļu

Rīgas Dialogs ik gadu pulcē augsta līmeņa politikas veidotājus un ekspertus no Eiropas Savienības, Amerikas Savienotajām Valstīm un kaimiņvalstīm, lai apspriestu aktuālos izaicinājumus eiroatlantiskajai drošībai un sniegtu politikas ieteikumus stabilākas drošības vides veidošanai. Rīgas Dialoga ietvaros tiek pētīta ES un NATO nākotne un attiecības ar Krieviju. Šādas tikšanās sniedz iespēju ievērojamiem politiskajiem pētniekiem un domātājiem Eiropā apspriest aktuālos notikumus un veicināt savstarpēju sadarbību.[6]

ES Sarunas

labot šo sadaļu

ES Sarunas ir augsta līmeņa starptautiska konference, kas tiek rīkota ik gadu kopš 2016. gada, lai apspriestu aktuālākos jautājumus Eiropas Savienībā jaunās ģeopolitiskās situācijas ietekmē. ES Sarunu galvenais mērķis ir veicināt diskusiju starp lēmumu pieņēmējiem un ekspertiem no visas ES. ES Sarunas tiek organizētas LĀI sadarbojoties ar Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un Latvijas Republikas Saeima, Starptautisko drošības un aizsardzības centru Igaunijā (ICDS), Think Tank Europa, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūtu (TSPMI), Somijas Ārpolitikas institūtu (FIIA), Zviedrijas Ārpolitikas institūtu (UI) un Eiropas Politikas institūtu Vācijā (IEP).[7] ES Sarunas tiek organizētas Rīgā, taču translācija tiek nodrošināta sešās valstīs vienlaicīgi, radot iespēju sarunas klausīties un tajās piedalīties visiem interesentiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas.

“Rīgas Drošības Foruma” sērijas

labot šo sadaļu

Rīgas Drošības Forums tika izveidots 2019. gadā. COVID pandēmijas rezultātā Rīgas Drošības Foruma formāts ieguva unikālu formātu – tematiskie paneļi katru gadu tiek organizēti laika posmā no oktobra līdz decembrim. Šajā laikā tiek ierakstītas un publicētas politikas veidotāju, nozares līderu, kā arī militāro un civilo ekspertu diskusijas audio un video formātā gan angļu, gan latviešu valodā. Rīgas Drošības Forums ir augsta līmeņa pasākums, kurš tiecas veidot ideju apmaiņu platformu par aktuālākiem drošības jautājumiem, veicinot dialogu starp politikas veidotājiem un īstenotājiem, domnīcām, uzņēmumiem un plašāku sabiedrību.[8] Katru gadu Rīgas Drošības Foruma ietvaros tik izdotas vismaz 10 epizodes, kas katra veltīta tobrīd pasaulē aktuālai tēmai. Sērijas sadalās pa “tradicionālajiem” jeb konvencionālajiem drošības draudiem, tostarp, Rietumu attiecībām ar Krieviju, transatlantiskajām attiecībām un Ķīnas pieaugošajai ietekmei, kā arī “netradicionālajiem” jeb nekonvencionālajiem drošības izaicinājumiem, tādiem kā, klimata pārmaiņām, tehnoloģiju attīstībai, dzimtes un citiem jautājumiem.[9] Diskusijas ir publicētas LĀI mājas lapā,[10] LĀI YouTube kontā,[11] sociālo mediju kontos Facebook,[12] Twitter,[13] kā arī “Apple podcasts” un “Spotify” platformās.

Baltkrievijas kaimiņattiecību politikas pētniecības tīklojums

labot šo sadaļu

Baltkrievijas kaimiņattiecību politikas pētniecības tīklojums ir 2022. gadā izveidots projekts, lai radītu sadarbības tīklu starp Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Baltkrievijas ekspertiem, veicinot atbalstu demokrātiskai Baltkrievijai. Projekta ietvaros tiek organizēti pasākumi, ekspertu un lēmuma pieņēmēju tīklošana, kā arī plašākas auditorijas informēšana par Baltkrievijai aktuāliem jautājumiem. Tiek regulāri publicēti “Divu mēnešu pārskati” un “Analītiskie raksti.” Šis publikācijas iekļauj ekspertu augsta līmeņa analīzi par Baltkrievijai svarīgiem jautājumiem.[14] Projektu finansē Ziemeļvalstu Ministru padome.

Āzijas pētniecības programma

labot šo sadaļu

LĀI Āzijas pētniecības programma tika uzsākta 2017. gada jūlijā. Programmu vada Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Šīs programmas ietvaros LĀI izvērtē un virza Latvijas iesaisti kopīgas Eiropas pieejas Indijas un Klusā okeāna reģionam veidošanā, kā arī stiprina Baltijas valstu ekspertīzi par Austrumāzijas, Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas reģioniem. Programma uzkrāj zināšanas par Ķīnas un citu reģiona valstu iekšpolitiku, ārpolitiku, kā arī lomu globālās pārvaldības institūcijās.[15]

Eiropas Savienības programma

labot šo sadaļu

Eiropas Savienības programmas mērķis ir galvenokārt sniegt analīzi un ekspertīzi par aktuālajiem ES jautājumiem sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem. ES Programmas darbības joma ir uzbūvēta uz vairākiem stūrakmeņiem, pirmkārt, projektiem. LĀI cieši sadarbojas ar citām Eiropas domnīcām un Universitātēm, kā arī ES Institūcijām rakstot un īstenojot projektus ES grantu ietvaros, piemēram, Horizon “InvigoratEU” un CERV. Otrkārt, publikācijas. ES Programmas ietvaros LĀI turpina publicēt grāmatas, analīzes materiālus un arī tiešsaistes komentārus. Treškārt, starptautiskās augsta līmeņa konferences un pasākumi, lai veidotu labāku dialogu ar sabiedrību Latvijā un Eiropā. ES Programma organizē sadarbībā ar partneriem pasākumus, kā arī LĀI pētnieki piedalās konferencēs pārstāvot Latviju un savu ekspertīzi. Papildus, LĀI ir arī daļa no “The Transeuropean Policy Studies Association” (TEPSA) asociācijas. Sadarbības ietvaros tiek ne tikai īstenoti projekti (Apvārsnis, CERV, LIFE grantos), bet arī veikti dažādi pētījumi Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai. Tāpat, LĀI pētnieki un asociētie pētnieki piedalās The European Council Experts’ Debrief (EUCO Debrief) veidošanā, sniedzot augsta līmeņa analīzi un ekspertīzi publikācijās. LĀI Eiropas Savienības programmas vadītāja ir Aleksandra Palkova.

Tuvo Austrumu pētniecības programma

labot šo sadaļu

LĀI Tuvo Austrumu pētniecības programma ir vērsta uz Tuvo Austrumu reģiona sarežģītās politiskās, ekonomiskās un sociālās dinamikas analīzi un izpratni. Tās mērķis ir veikt padziļinātus pētījumus un sniegt ekspertu ieteikumus, lai informētu Latvijas un starptautiskās politikas veidotājus. Programma ir daļa no institūta mērķa nodrošināt Latvijas lēmumu pieņēmējiem un sabiedrībai visaptverošu globālo norišu un reģionālās drošības jautājumu analīzi. Tuvo Austrumu pētniecības programmu vada Sintija Broka.

Pētniecības tīkli un partnerības

labot šo sadaļu

Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbojas ar Eiropas un pasaules partneriem dažādu starptautisko zinātnisko struktūru ietvaros. LĀI organizētās pētnieciskās aktivitātes, konferences un semināri, lekciju programmas ir tikušas īstenotas sadarbībā ar:[1]

  • Latvijas Republikas Saeimu - www.saeima.lv
  • Latvijas Republikas Ārlietu ministriju - www.mfa.gov.lv
  • Frīdriha Eberta fondu Latvijā - www.fes-baltic.org
  • Konrāda Adenauera fondu - www.kas.de/wf/en/
  • Ziemeļu ministru padomi - www.norden.lv
  • NATO Publiskās Diplomātijas departamentu - https://www.nato.int/
  • Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā https://latvia.representation.ec.europa.eu/index_lv
  • Eiropas Savienības un NATO valstu vēstniecībām

Šobrīd LĀI ir pilntiesīgs loceklis šādos domnīcu tīklos:[1]

  • The Transeuropean Policy Studies Association (TEPSA) - www.tepsa.be
  • The EU Non-Proliferation Consortium - www.nonproliferation.eu
  • Euro-Mediterranian Study Commission (EuroMesCo) - www.euromesco.net
  • European Policy Institutes Network on the Future of Europe Debate (EPIN) - www.epin.org
  • IRSEC Hub - http://irsec-hub.org/
  • China in Europe Research Network - https://china-in-europe.net
  • Organization for Security and Co-operation in Europe - https://www.osce.org/networks
  • European Think-Tank Network on China - https://etnc.info
  • China Observers in Central and Eastern Europe (CHOICE) - https://chinaobservers.eu

Ārējās saites

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Par Latvijas Ārpolitikas institūtu». www.lai.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-02.
  2. ↑ «Latvijas ārpolitika». 2021-05-22.
  3. ↑ «Konsultatīvās padomes | Ministru kabinets». www.mk.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-02.
  4. ↑ «Pētnieki». www.lai.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-02.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Latvian Foreign Policy Yearbook 2013». www.lai.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-02.
  6. ↑ «Riga Dialogue Afterthoughts 2019». www.lai.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-02.
  7. ↑ «ES Sarunas 2024». euconversations.com (angļu). 2024-04-08. Skatīts: 2024-08-02.
  8. ↑ «RIGA SECURITY FORUM - PAR PROJEKTU». www.rigasecurityforum.liia.lv. Skatīts: 2024-08-02.
  9. ↑ «Rīgas Drošības Foruma 2020 podkāstu sesijas». www.lai.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-02.
  10. ↑ «Sākums». www.lai.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-02.
  11. ↑ «Latvian Institute of International Affairs | Latvijas Ārpolitikas institūts». YouTube (lv-LV). Skatīts: 2024-08-02.
  12. ↑ «Lai skatītu, ienāc vai reģistrējieties». www.facebook.com (latviešu). Skatīts: 2024-08-02.
  13. ↑ «Ārpolitika. @LIIA_LV». Skatīts: 2021-05-22.
  14. ↑ «Publications - belarusnetwork.org» (en-US). 2024-01-25. Skatīts: 2024-08-02.
  15. ↑ «Apraksts – asia.liia.lv» (latviešu). Skatīts: 2024-08-02.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Ārpolitikas_institūts&oldid=4122830"