Argosas līdzenums
Argosas līdzenums (sengrieķu: τὸ κοῖλον Ἄργος) ir viens no lielākajiem Peloponēsas līdzenumiem (platība ap 250 km²[1]). Tā garums ir 16-19 km (10-12 jūdzes). No trim pusēm to ierobežo kalni, bet dienvidos apskalo Argolīdas līcis. Austrumos tas ir nedaudz augstāks, nekā rietumos. Tāpēc senatnē austrumu daļā bija ūdens deficīts, bet rietumu daļā paaugstināts mitruma līmenis. Par austrumu daļu senie autori rakstīja, ka upju akmeņainās gultnes atdeva ūdeni aramzemei. Epitetu "ļoti slāpstošs" (πολυδίψιον) Homērs attiecināja uz Argosas zemi. Savukārt, līdzenuma rietumu daļu apūdeņoja daudzi strauti, un līdzenuma dienvidrietumu galu pie līča bagātīgie ūdens avoti pārvērta purvā, un vēl senāk tur atradās liels lagūnveida ezers. Tieši šeit atradās Lernas purvs un Alkiopnas baseina bezdibenis, kur pēc leģendas Hērakls uzvarēja Hidru. Daži rakstnieki uzskata mītu, kurā Hērakls uzvarēja piecdesmitgalvaino ūdens čūsku, kā līdzību, kurā Argosas līdzenuma valdnieki purvaino teritoriju ar daudzo grāvju palīdzību nosusināja un izveidoja par auglīgu aramzemi. Aristoteļa laikā šī līdzenuma daļa bija labi drenēta un auglīga. Taču vēlāk tā atkal pārpurvojās. Mūsdienās šeit tiek audzēta kukurūza, bet kur mitrums ir lielāks, vīnogas un kokvilna. Senie autori piemin, ka Argosas līdzenums bija slavens ar labiem, šeit audzētajiem zirgiem[2].
| Argosas līdzenums | |
|---|---|
 Argosas līdzenuma dienvidu daļa. | |
| Kontinents | Eiropa |
| Valstis |
 Grieķija |
| Garums | 19 km |
| Platums | 8—16 km |
| Platība | 250 km2 |
| Koordinātas | 37°37′N 22°45′E / 37.617°N 22.750°EKoordinātas: 37°37′N 22°45′E / 37.617°N 22.750°E |
  Argosas līdzenums | |
Argosas līdzenumu šķērso vairākas upes. Lielākās ir Inahosa un Erasina. Upes šeit, izņemot Erasinu, kas atrodas līdzenuma dienvidrietumos, lielāko gadalaika daļu ir izžuvušas.
Argosas līdzenums jau no neolīta laika ir bijis sens zemkopības centrs. Tāpēc gar tā malām atrodas daudzas senas pilsētas un apmetnes, tādas, kā Argosa, Mikēnas, Tirinta, Mideja, Lerna, Nauplija u.c. Argosas līdzenuma auglīgo zemju dēļ senatnē notika daudzi kari.