Fidons

Fidons (grieķu: Φείδων) bija Argosas tirāns un valdnieks, kas dzīvoja 7. gadsimtā pr.Kr. Uzskatīja sevi par leģendārā Temena (pirmais Argosas valdnieks un likumdevējs) pēcteci.

Fidons Φείδων
Argosas valdnieks
Dzimšanas dati	Argosa
Miršanas dati	Korinta
Tautība	grieķis
Reliģija	Grieķu politeisms

Politiskā darbība

Fidons pielika lielas pūles Argosas pilsētvalsts varas paplašināšanai Peloponēsā. Viņš apvienoja savā valdījumā lielāko Argolidas daļu, kā arī Eginu un virkni Egejas salu. Strīds ar Spartu par Tireatīdas apgabalu 669. gadā pr.Kr. beidzās ar karu. Uzvara Hisijas kaujā tajā pašā gadā, kad argosieši pirmo reizi pielietoja kājnieku militāro ierindu - falangu, deva iespēju Fidonam ieņemt Lakonijas austrumu piekrasti līdz pat Maleja ragam. Bez tam vēl Fidons ieņēma Kitiras salu.

Mēģinot celt savu autoritāti Hellādā, Fidons nolēma pakļaut savai kontrolei olimpisko spēļu organizēšanu. Viņš ieveda savu armiju Olimpijas svētnīcā, sagrāba Zeva templi un personīgi vadīja sporta sacensības, norādot uz savu radniecību ar Hēraklu, kurš pēc nostāstiem bija olimpisko spēļu dibinātājs.

Būdams lielas Peloponēsas daļas pārvaldītājs, Fidons iedibināja vienotu garuma un svara mērvienību sistēmu ("Fidona mēri"), par paraugu ņemot Babilonas un Feniķijas standartus. Pati lielākā svara vienība bija talents, kurš dalījās 60 minās, mina dalījās 100 drahmās, drahma — 6 obolos. Šī mērvienību sistēma ieguva plašu izplatību daudzos Hellādas apgabalos. Un vēl Fidons pavēlēja kalt zelta un sudraba monētas.

657. gadā pr.Kr. Fidons iejaucās Korintas iekšējās lietās, taču sazvērestības rezultātā tika nogalināts. Pēc viņa nāves viņa izveidotā valsts sabruka. Par Fidona pēctečiem ziņas nav saglabājušās.