Ceturtais Krusta karš (1202 — 1204) tika organizēts pēc pāvesta Inocenta III aicinājuma Eiropas krustnešiem iekarot tagadējās Ēģiptes ziemeļdaļu, lai iegūtu placdarmu, kas Krusta karu ievaros ļautu attīstīt karadarbību austrumu virzienā.

Ceturtais Krusta karš
Daļa no Krusta kariem

Krustnešu uzbrukums Konstantinopolei (XV gs. glezna)
Datums1202–1204. gads
Vieta
Iznākums

Romas impērijas zemju sadalīšana

Karotāji

Krustneši no:

Venēcijas Republika
Eiropā:
Komandieri un līderi

Al-Adils I
Spēks

4000-5000 bruņinieki
8000 karavīri
300 aplenkuma artilērija

10 000 jūrnieki un jūras kājnieki
60 kara galeras

150 apgādes vezumi

10 000 Bizantiešu karavīri un pilsētas zemessargi
5000 Varjagi

20 kaujas galeras

Pāvesta iecerētais mērķis netika sasniegts, jo venēciešu tirgotāji, kuriem bija jānodrošina krustnešu transportēšana pa jūru, izmantoja tos savu interešu realizācijai. Dodžs Enriko Dandolo, ņemot vērā venēciešu tirdzniecības intereses un bizantiešu prinča Aleksija lūgumu, novirzīja krustnešus uz Konstantinopoli.[1]

1203. gadā krustnešiem izdodas pirmo reizi iekarot Konstantinopoli, bet tā tiek atkarota. 1204. gadā pilsēta atkal krīt krustnešu (latīņu) rokās un tiek izlaupīta. Cerētā Rietumu un Austrumu kristīgās baznīcas atkalapvienošana nenotiek.[1] Bizantijas vietā tiek nodibināta Latīņu impērija, kas pastāv līdz 1261.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 H.Kinders, V.Hilgemenis. Pasaules vēstures atlants (I daļa), Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. gads, 153. lpp.
  2. Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 519. lpp.