Ceturtais Krusta karš

Ceturtais Krusta karš (1202 — 1204) tika organizēts pēc pāvesta Inocenta III aicinājuma Eiropas krustnešiem iekarot tagadējās Ēģiptes ziemeļdaļu, lai iegūtu placdarmu, kas Krusta karu ievaros ļautu attīstīt karadarbību austrumu virzienā.

Ceturtais Krusta karš
Daļa no Krusta kariem
Krustnešu uzbrukums Konstantinopolei (XV gs. glezna)
Datums 1202–1204. gads Vieta Balkānu pussala, Anatolija, Dalmācija Iznākums Romas impērijas zemju sadalīšana Krustneši dibina Latīņu impēriju un citas krustnešu zemes Izveidojas Bizantijas grieķu atšķeltās valstis Nikejas impērija Anatolijas rietumos Epīras despotāts Epīrā Trapezunda impērija Pontas reģionā, daļas no Bitīnijas, Paplagonijas, un Krimas
Karotāji
Krustneši no: Francijas karalistes Svētā Romas impērija Venēcijas Republika	Eiropā: Bizantijas impērija Ungārijas karaliste Ungāru-horvātu ūnija Svētajā zemē: Aijūbidu dinastija
Komandieri un līderi
Bonifācijs I no Monferatas Enriko Dandolo Tibo III, Šampaņas grāfs Baldvins I no Flandrijas Luijs I de Bluā Hugo IV de Sentpols Konrāds no Halberštates Martins no Parī Aleksejs IV AngelossVeidne:Executed	Aleksejs III Angeloss Aleksejs V Duka Al-Adils I
Spēks
4000-5000 bruņinieki 8000 karavīri 300 aplenkuma artilērija 10 000 jūrnieki un jūras kājnieki 60 kara galeras 150 apgādes vezumi	10 000 Bizantiešu karavīri un pilsētas zemessargi 5000 Varjagi 20 kaujas galeras

Pāvesta iecerētais mērķis netika sasniegts, jo venēciešu tirgotāji, kuriem bija jānodrošina krustnešu transportēšana pa jūru, izmantoja tos savu interešu realizācijai. Dodžs Enriko Dandolo, ņemot vērā venēciešu tirdzniecības intereses un bizantiešu prinča Aleksija lūgumu, novirzīja krustnešus uz Konstantinopoli.

1203. gadā krustnešiem izdodas pirmo reizi iekarot Konstantinopoli, bet tā tiek atkarota. 1204. gadā pilsēta atkal krīt krustnešu (latīņu) rokās un tiek izlaupīta. Cerētā Rietumu un Austrumu kristīgās baznīcas atkalapvienošana nenotiek. Bizantijas vietā tiek nodibināta Latīņu impērija, kas pastāv līdz 1261.