Atvērt galveno izvēlni

Palea-Epidaura (grieķu: Παλαιά Επίδαυρος) ir neliela pilsēta Grieķijā, Argolīdas nomē, Peloponēsā. Izvietojusies Peloponēsas ziemeļaustrumos, Saronika līča piekrastē, 34 km. uz rietumiem no Nauplijas pilsētas. Neliela osta un apkārt esošās pludmales (Kalamaki, Vagionia u.c.) padara to par kūrortpilsētu. Palea-Epidaura atrodas senās Epidauras pilsētas teritorijā, apmēram 13 km. no Asklēpija kulta centra, kas mūsdienās tiek saukts par Epidauru.

Palea-Epidaura
ciemats
Παλαιά Επίδαυρος
Palea-Epidaura
Palea-Epidaura
Palea-Epidaura (Grieķija)
Palea-Epidaura
Palea-Epidaura
Koordinātas: 37°38′N 23°9′E / 37.633°N 23.150°E / 37.633; 23.150Koordinātas: 37°38′N 23°9′E / 37.633°N 23.150°E / 37.633; 23.150
Valsts Karogs: Grieķija Grieķija
Perifērija Peloponēsa
Nome Argolīda
Dibināta ap 1600. gadu p.m.ē.
Platība
 • Kopējā 29,404 km2
Augstums 11 m
Iedzīvotāji (2011)
 • kopā 1 932
 • blīvums 65,7/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)

VēstureLabot

Jau no seniem laikiem Palea-Epidaura bija svarīga vieta Argolīdā, gan auglīgās zemes dēļ šajā vietā, gan arī izdevīgas ostas vietas dēļ Saronika līcī, jo sekmēja kontaktus ar Atēnām, Korintu, Eginas salu un Egejas reģionu kopumā. Apmetņu pazīmes šeit ir konstatētas jau no trešā gadu tūkstoša pr.Kr. Pilsētas teritorijā atrastās mikēniešu kupolveida akmens kapenes liecina par mikēniešu kultūras uzplaukumu otrajā gadu tūkstotī pr.Kr.

Vēsturiskajā periodā šī bija jau doriešu pilsēta. Tomēr tās iedzīvotāju lielākā daļa cēlusies no pirmsdoriešu ciltīm, kas centās lavierēt starp dorisko Argosu, joniskajām Atēnām un tirdzniecisko Korintu. Epidaura ieguva savu reģionālo nozīmi pateicoties asklepionam, tā laika dziedinātavai ar senu vēsturi. Pilsēta sargāja svētnīcas tradīcijas, kaut arī svētnīca atradās ap 8 km no pilsētas centra un netālu no robežas ar Argosas kontrolēto teritoriju. Katru gadu kulta procesija no pilsētas pa sakrālo ceļu, kura pēdas vēl atrodamas arī mūsdienās, devās uz svētnīcu. Sākotnēji tā bija veltīta Apolonam Malatasam, taču no 6. gs. pr.Kr. šī jau ir Asklēpija svētnīca. 1. gs. pr.Kr. Mitridata karos ar Romu svētnīca tika izpostīta, taču Romas impērijas laikā, īpaši 2. gadsimtā svētnīca tika pārbūvēta. 4. gadsimtā, domājams Jūliāna laikā, svētnīca tika steidzami reorganizēta. Kādu laiku svētnīcā sadzīvoja pagānisms un jaunā kristīgā reliģija, taču ar laiku tā tika pamesta. Līdz ar to arī Palea-Epidaura zaudēja savu nozīmi. Tomēr vēl Bizantijas laikā šeit tika uzcelts cietoksnis. Vēlāk ar laiku pilsēta pārtapa nenozīmīgā zvejnieku ciematā.

AprakstsLabot

 
Palea-Epidauras senā apbūve.
 
Ūdensapgādes nama paliekas.

Senās Grieķijas laikā Palea-Epidaura bija ostas pilsēta, kas apkalpoja Asklepiona (Asklēpija tempļa kompleksa) svētceļniekus, kas bija atbraukuši no dažādām senās Grieķijas un Romas impērijas vietām. Nisi pussalā, kas sadala Palea-Epidauras līci divās daļās, vēl joprojām ir redzama senās akropoles vieta. Lielāko daļu šeit veido Bizantijas laika cietokšņa sienu paliekas. Taču ir domājams, ka akropole šeit pastāvēja jau senās Grieķijas laikā. Akropoles rietumu galā 1970. gadā arheologi atrada neliela senā teātra paliekas. Senais teātris ar apmēram 2000 skatītāju vietām tika celts apmēram 4. gs. pr.Kr. un, domājams, piederēja Dionīsa svētnīcai[1]. Teātris tiek pamazām restaurēts, un no 1998. gada šeit katru vasaru tiek organizēti kultūras pasākumi ar nosaukumu "Muzikālais jūlijs". Bez teātra pussalas teritorijā arheologi atraka arī citas seno celtņu paliekas. Tā 2008.-2015. gadam teātra ziemeļrietumu pusē blakus agorai tika atrasts un attīrīts ūdensapgādes nams. 4. gs. pr.Kr. celtais nams sastāvēja no liela ūdens rezervuāra un ūdens ņemšanas vietas. Nama jumtu balstīja divas kolonnu rindas, bet ūdens ņemšanas vietas fasādi dekorēja trīs joniskas kolonnas. Zemes līmeņa celšanās dēļ 2. gadsimtā notika nama rekonstrukcija. Vecā ūdens ņemšanas vieta tika aizbūvēta, bet ūdens ņemšanai izveidoja citu vietu. Ap 4. gadsimtu ūdensapgādes nams tika pamests un uz tā drupām tika uzceltas citas būves.

Šaronika ūdens līmenim ceļoties, daļa Palea-Epidauras celtņu palieku ir palikušas zem ūdens. Tādā veidā ir nogrimuši arī senās ostas moli, kur ieeju senajā ostā iezīmē divas mūsdienās celtās bākas uz ziemeļiem no Nisi pussalas. Pussalas dienvidrietumu daļā zem ūdens ir redzamas arī citu seno celtņu paliekas. Vēl tālāk uz dienvidiem zem ūdens ir saglabājušās romiešu perioda villas paliekas.

Pausānija aprakstsLabot

Antīkais ģeogrāfs Pausānijs Palea-Epidauru aprakstīja šādi:

Pašā Epidauras pilsētā ir šādi ievērības cienīgi objekti. Tur ir Asklēpijam veltīta sakrāla teritorija ar viņa un Epionas (sāpes atvieglojošā) skulptūrām. Stāsta, ka Epiona bija Asklēpija sieva. No Parosas marmora veidotās skulptūras atradās zem klajas debess. Tempļi, kas atradās pilsētā, viens bija veltīts Dionīsam, bet otrs Artemīdai. Artemīda bija atveidota it kā medījot. Vēl tika uzcelts Afrodītei veltīts templis, bet templis, kas atradās pie ostas, uz jūrā izvirzītā zemesraga, runā, ka tas bija veltīts Hērai. Akropolē atrodas no koka veidots Atēnas tēls, kuru ir vērts apskatīt. Šo Atēnu sauc par Kiseju (no efejas).
 
Senais Palea-Epidauras teātris (4. gs. pr.Kr.)

AtsaucesLabot

  1. «Palea-Epidauras teātris». culture.gr. Skatīts: 2014. gada 6. aprīlis.