Nauplija

pilsēta Grieķijā
(Pāradresēts no Nafplija)

Nauplija (gr. Ναύπλιον ή Ναύπλιο ή Ανάπλι) arī Nafplija, ir pilsēta Grieķijā. Atrodas līdz 10 metriem virs jūras līmeņa, Argolika līča piekrastē, Peloponēsas pussalas austrumu daļā, 94 kilometrus uz dienvidrietumiem no Atēnam un 38 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Tripoles. Peloponēsas perifērijas Argolīdas nomes administratīvais centrs. No 1828. līdz 1833. gadam bija Grieķijas galvaspilsēta.[1] Viena no gleznainākajām Grieķijas pilsētām. Svarīgākā ostas pilsēta Peloponēsas austrumos. Grieķu pareizticīgās baznīcas Argolīdas metropolijas centrs.

Nauplija
Grieķijas pilsēta
Ναύπλιο
Nauplijas panorāma no Palamidi cietokšņa.
Nauplijas panorāma no Palamidi cietokšņa.
Nauplija (Grieķija)
Nauplija
Nauplija
Koordinātas: 37°34′N 22°48′E / 37.567°N 22.800°E / 37.567; 22.800Koordinātas: 37°34′N 22°48′E / 37.567°N 22.800°E / 37.567; 22.800
Valsts Karogs: Grieķija Grieķija
Perifērija Peloponēsa
Reģionālā vienība Argolīda
Platība
 • Kopējā 33,62 km2
Augstums 10 m
Iedzīvotāji (2021)
 • kopā 14 532
 • blīvums 422,5/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 211 00
Mājaslapa www.nafplio.gr
Nauplija Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Pēc nostāstiem seno pilsētu Naupliju (Ναυπλία) dibināja Nauplijs, Poseidona un Amimonas dēls. Pausānijs 2. gadsimtā atrada to pamestu. Pēc Pausānija apraksta pilsētā bija Poseidona templis, osta un Kanafas avots. Pēc vietējiem nostāstiem Hēra, ik gadus peldoties Kanafā, atkal kļuva par jaunavu.

Arheoloģiskie pētījumi pierādīja, ka pilsēta pastāvēja jau Mikēnu periodā. Akronauplija (Nauplijas akropole) bija nocietināta jau no tiem laikiem, taču katrs nākamais vēsturiskais periods papildināja to ar saviem nocietinājumiem.

Pēc tam, kad Konstantinopoli 1204. gadā iekaroja krustneši, Nauplija tika atdota franču bruņiniekiem. 1388. gadā franči pārdeva Naupliju venēciešiem. Šajā laikā itāļi šo pilsētu sauca Napoli-di-Romania jeb "Romāņu Neapole", t.i. bizantiešu pilsēta. Venēcieši atdeva pilsētu turkiem 1540. gadā, taču atguva atpakaļ 1686. gadā. 1715. gadā pilsēta atkal nonāca turku rokās.

Pašā Grieķijas Atbrīvošanās kara sākumā 1821. gadā galvenais Palamidi cietoksnis tika ieņemts ar sacēlušos grieķu pēkšņu uzbrukumu Stekosa Staikopulosa vadībā. Ņemot vērā stipros pilsētas nocietinājumus, Grieķijas valdība šeit izveidoja savu rezidenci un pilsēta kļuva par Grieķijas pagaidu galvaspilsētu.

Trešā Nacionālā sapulce Troizēnā 1827. gadā pieņēma rezolūciju par valdības un parlamenta sēdekļa izveidošanu, kā arī par galvaspilsētas pasludināšanu Nauplijā. Grieķijas pirmais vadītājs Joans Kapodistrija padarīja Naupliju par oficiālo galvaspilsētu 1829. gadā. Pēc Kapodistrijas slepkavības 1831. gadā Nauplija turpināja pildīt galvaspilsētas funkcijas līdz pat 1834. gadam, kad karalis Oto pārcēla galvaspilsētu uz Atēnām.

Ekonomika labot šo sadaļu

Nauplija ir citrusaugu eksporta osta, jo Argolīda ir viena no galvenajiem to ražošanas apgabaliem valstī. Šeit ir attīstīta arī piekrastes zvejniecība. Taču pašas pilsētas ekonomikas galvenā nozare ir tūrisms.

Transports labot šo sadaļu

Cauri pilsētai iet nacionālais ceļš 70, kas savieno Argosu, Naupliju un Palea-Epidauru. 1885. gadā līdz pilsētai tika uzbūvēts dzelzceļš un izveidota Nauplijas dzelzceļa stacija, taču 2011. gadā tā tika slēgta.

Apskates objekti labot šo sadaļu

Pilsēta ir pazīstama galvenokārt ar Burtzi jūras fortu un Palamidi cietoksni.

Muzeji un galerijas labot šo sadaļu

  • Arheoloģijas muzejs Sintagmatosa laukumā pazīstams ar Mikēnu perioda atradumu kolekciju
  • Peloponēsas folkloras muzejs
  • Lūgšanu kreļļu muzejs
  • Nacionālās mākslas galerijas filiāle

Sakrālā arhitektūra labot šo sadaļu

  • Sv. Jura katedrāle
  • Sv. Anastasija baznīca
  • Sv. Konstantīna un Helēnas baznīca
  • Sv. Spiridona baznīca
  • Visu svēto venēciešu baznīca
  • Sv. Trīsvienības baznīca
  • Evangelistrijas baznīca
  • Sv. Jāņa Evaņģēlista klosteris
  • Kunga apskaidrošanās katoļu baznīca, pazīstam kā Frankoglisija, kas kādreiz bija gan klostera baznīca, gan mošeja.
  • Aga Pašas mošeja (turku: Ağa Paşa Cami), kurā 1821. gadā, grieķu revolūcijas laikā, bija iekārtojies bulevtikons, viena no divām Nacionālās sapulces palātām.
  • Ulu mošeja (Ulu Cami), pazīstama kā Trianons (Τριανόν), pašlaik Arheoloģijas muzeja ēka.

Laicīgā arhitektūra labot šo sadaļu

Armansperga nams, piederēja karaļa vietvaldim.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Andželas Šuvajevas tulk. Grieķija, Atēnas un kontinentālā daļa. (ceļvedis) - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008. ISBN 978-9984-40-597-1 182. lpp.