Atvērt galveno izvēlni

Bušmeņi (arī sani vai basarva) ir kopējs apzīmējums vairākām radniecīgam tautām Āfrikas dienvidos. Apdzīvo tuksnešu un pustuksnešu reģionus Botsvānā, Namībijā un Dienvidāfrikā, piekopj galvenokārt klejotāju dzīvesveidu un nodarbojas ar medībām un vākšanu.[1] Kopā ar hotentotiem veido tā saukto kapoīdo rasi, kas no pārējiem Āfrikas dienvidu iedzīvotājiem atšķiras ar gaišāku ādas krāsu un citām iezīmēm. Kopējais skaits ir ap 90 tūkstošiem, no kuriem vairāk kā puse dzīvo Botsvānā.

Bušmeņi
Namibian Bushmen Girls.JPG
Bušmeņu bērni, Namībija
Visi iedzīvotāji
ap 90 000
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Botsvana Botsvana 55 000
Karogs: Namībija Namībija 27 000
Karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrika 10 000
Karogs: Angola Angola 5000
Karogs: Zimbabve Zimbabve 1200
Valodas
khoju-sanu valodas
Reliģijas
šamanisms
Radnieciskas etniskas grupas
hotentoti

EtnonīmsLabot

Kopējie nosaukumi «bušmeņi», «basarva» un «sani» visi ir eksoetnonīmi un lielākā vai mazākā nozīmē tiek uztverti kā pejoratīvi. Nosaukums «bušmeņi» cēlies no holandiešu valodas bosjesman — ‘mežu cilvēks’. Nosaukums «basarva» cēlies no cvanu valodas un nozīmē ‘tie, kas neseko lopiem’ un tiek lietots Botsvānā. Nosaukums «sani» ir hotentotu izcelsmes un nozīmē ‘tie, kas paceļ no zemes’ un tiek plaši lietots Dienvidāfrikā un Namībijā.

ĢenēzeLabot

Bušmeņi no ģenētiskā viedokļa varētu būt senākā tauta pasaulē, jo bušmeņu vīriešiem konstatēta pati pirmatnējākā Y hromosomas versija no visām, kādas atrastas dažādām tautām. Reizē vissenākā ir viņu mitohondriju DNS versija, kas tiek pārmantota pa mātes līniju. Par spīti tam, teorētiski iespējams, ka bušmeņu kultūra attīstījusies relatīvi nesen. Arheoloģiskie izrakumi gan liecina, ka gandrīz nemainīga kultūras forma attiecīgajā apvidū eksistējusi 30 000 gadu.

AtsaucesLabot

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 135. lpp.

Ārējās saitesLabot