Andromedas celms
"Andromedas celms" (The Andromeda Strain; 1969) ir amerikāņu rakstnieka Maikla Kraitona zinātniskās fantastikas romāns.
Andromedas celms | |
---|---|
Grāmatas latviskā izdevuma vāks | |
Autors(-i) | Maikls Kraitons |
Oriģinālais nosaukums | The Andromeda Strain |
Valsts | ASV |
Valoda | angļu |
Žanrs(-i) | zinātniskā fantastika |
Izdota | 1969 |
Izdota latviski | 1973 |
Tips | Grāmata |
Sižets
labot šo sadaļuMilitārais satelīts "Smeltnis" pēc sadursmes ar mikrometeorītu noiet no orbītas un nokrīt nelielā pilsētiņā Pīdmontā Arizonā. Atgūt satelītu dodas militāristu komanda, taču kāds ziņkārīgs pilsētas iedzīvotājs pagūst atvērt satelītu pirms tās ierašanās. Līdz ar to brīvībā izlaužas nezināma slimība. Visi pilsētiņas iedzīvotāji iet bojā vai arī nesaprotama iemesla dēļ izdara pašnāvību, dzīvs paliek tikai kāds vecs vīrs un zīdainis. Saskaņā ar programmu "Meža ugunsgrēks", kas izstrādāta, lai novērstu ārpuszemes organismu izraisītas epidēmijas izcelšanos, militāristi sapulcē brīvprātīgu zinātnieku grupu un nogādā tos slepenā pazemes bāzē. Grupas mērķis ir noskaidrot, kas ir šis bīstamais patogēns un kā ar to cīnīties.
Grupā ietilpst divi zinātnieki — bakteriologs Džeremijs Stouns un mikrobiologs Pīters Līvits, kā arī praktizējošs ķirurgs Marks Hols. Hols grupā ticis iekļauts, pateicoties "hipotēzei par izšķirošo balsi". Saskaņā ar šo hipotēzi, kas balstīta uz statistikas datiem, neprecējušies vīrieši sarežģītā situācijā pieņem pareizo lēmumu biežāk nekā citu kategoriju pārstāvji. Markam Holam ir jāpieņem galīgais lēmums par laboratorijas likvidāciju kodolsprādzienā, ja sāktos nekontrolējama infekcijas izplatīšanās.
Pētot nāvējošo mikroorganismu, kas gūst nosaukumu "Andromedas celms", izrādās, ka tas ir kristāliskas formas ārpuszemes dzīvības pārstāvis, uzņēmīgs pret radiāciju, kuras iespaidā tā augšanas temps paātrinās, enerģijai tieši pārveidojoties matērijā. Šādas spējas tam attīstījušās uz Zemes atmosfēras robežas, kur ir spēcīgāks kosmiskais starojums. Andromedas celms ir ārkārtīgi virulents, izmēģinājuma dzīvnieki iet bojā dažu sekunžu laikā, jo mikroorganisms izsauc strauju un pilnīgu asins sarecēšanu organismā. Hols nonāk pie slēdziena, ka vīrusa vairošanās cilvēka ķermenī notiek tikai noteiktā šaurā asins pH līmenī, tādā, kas raksturīgs normālam cilvēkam. Tiem pilsētiņas iedzīvotājiem, kas palikuši dzīvi, pH līmenis ir citāds: vecais vīrs cieš no čūlas un turklāt pastāvīgi lieto alkoholu ar aspirīnu, kas palielina viņa asiņu skābuma pakāpi, savukārt zīdainis nepārtraukti raud, kas arī izmaina asins pH līmeni. Pārējie iedzīvotāji vai nu asins sarecēšanas dēļ sajukuši prātā un izdarījuši pašnāvību, vai arī miruši.
Turpmākie notikumi norisinās strauji, mutējušais mikroorganisms saēd laboratorijas izolējošās gumijas starplikas, tiek traucēts hermētiskums, un visa stacija ir pilnībā inficēta. Automātiski ieslēdzas pašiznīcināšanās kodolsprādziena laika atskaites taimeris, atslēgt to var tikai Hols. Zinātnieki saprot, ka kodolsprādziens dos ārkārtīgi daudz enerģijas mikroorganisma mutācijai un paātrinās tā vairošanos, radīsies tūkstošiem vīrusa variantu, kas katrs nogalinās savā veidā. Taču līmenis, kurā atrodas Hols, ir pilnībā izolēts no tā, kur atrodas pašiznīcināšanās taimera atslēgšanas panelis. Doktors Hols pa centrālo šahtu cenšas nokļūt laboratorijas nākamajā līmenī, kāpiena laikā vairākkārt tiekot ievainots ar no automātiskas sistēmas izšautiem ar ligamīnu (kurāres atvasinājumu) saindētiem dzeloņiem, šī sistēma paredzēta, lai novērstu izmēģinājuma dzīvnieku izbēgšanu. Holam tomēr izdodas sasniegt nākamo līmeni, un, būdams uz nāves sliekšņa, viņš atceļ iznīcinošo kodolsprādzienu. Vējš nes uz okeānu jau cilvēkiem nekaitīgas mikroorganisma mutācijas mākoni.
Tomēr romāna epilogā atklājas fakts, ka vēlāk, atgriežoties uz Zemes, atmosfērā sadedzis pilotējamais kosmosa kuģis — karstuma vairoga bojājuma dēļ. Var nojaust, ka tas noticis tādēļ, ka mutējušais "Andromedas celms" saēdis vairoga sastāvā esošo speciālo plastmasu. Padomju laika latviskajā tulkojumā šis epilogs nav iekļauts.
«Izšķirošās balss teorija»
labot šo sadaļuIzšķirošās balss teorija (angļu: Odd-Man Hypothesis) — izdomāta hipotēze, kuras pamatā ir militārā departamenta pasūtītais pētījums. Šis pētījums ietvēra plašas cilvēku grupas (no dažādām militārajām struktūrvienībām un ieroču šķirām) aptauju, kurā tika piedāvāts izvēlēties, vai ārkārtējas situācijas risināšanai izmantot kodolieročus vai nē. Pētījumi ļāva secināt, ka neprecēti vīrieši stresa un krīzes situācijās kļūdās daudz retāk nekā citi, tādēļ tieši viņiem jāpieņem lēmumi, kas attiecas uz kodoltermisko ieroču izmantošanu.
Džeremijs Stouns kādā brīdī atzīst, ka hipotēze un aptauja bijusi fiktīva un pilnībā izdomāta; vienīgais mērķis bijis pamatot kodolieroču izmantošanas iespēju piešķiršanu privātu pētnieku grupai.
Teorijas prezentācija, kā arī romānā attēlotie dokumentu izvilkumi un zinātniskie materiāli ieturēti visam romānam raksturīgajā pseidodokumentālajā stilā.
Romāna personāži
labot šo sadaļu- Džeremijs Stouns (Jeremy Stone) — Stenforda Universitātes bakterioloģijas profesors, 1961. gada Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā un medicīnā[1]
- Čārlzs Bārtons (Charles Burton) — Beilora Medicīnas koledžas (institūta) Hjūstonā patoloģijas profesors
- Pīters Līvits (Peter Leavitt) — mikrobiologs, epidemiologs, sirgst ar epilepsiju
- Marks Hols (Mark Hall) — ārsts ķirurgs
- Pīters Džeksons (Peter Jackson) — Pīdmontas izdzīvojušais iedzīvotājs
- majors Аrturs Menčeks (Arthur Manchek) — atbildīgais par programmu "Smeltnis"
Romāna tapšana
labot šo sadaļuSavā tīmekļa vietnē Maikls Kraitons tika publicējis piezīmi par darbu pie romāna.[2] Būdams divdesmit piecus gadus vecs autors, viņš uzticējies redaktora Boba Gotlība ieteikumam un pārrakstījis darbu zinātniskās literatūras stilā, lai šķistu, ka notikumi risinājušies patiesībā. Šis darbs tapis trīs gadu laikā.[3] Romāns tika publicēts 1969. gadā un padarīja autoru slavenu. Latviešu valodā romāns ar nosaukumu "Andromēdas celms" izdots 1973. gadā sērijā "Fantastikas pasaulē", no angļu valodas tulkojis Aldis Lauzis.[4]
1971. gadā iznāca romāna ekranizācija "Andromedas celms", ko režisēja Roberts Vaizs, bet 2008. gadā pēc tā motīviem izveidots divsēriju televīzijas seriāls.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Nobel Laureate Joshua Lederberg was convinced that "Jeremy Stone" was modeled strongly after himself, and wrote to Knopf Publishers to protest on June 25, 1969. See https://profiles.nlm.nih.gov/ps/access/BBGAAI.pdf.
- ↑ MichaelCrichton.com | Andromeda Strain Arhivēts 2008. gada 17. maijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ Michael Crichton (rhymes with frighten): Michael Crichton. By ISRAEL SHENKER. The New York Times (1923-Current file) [New York, N.Y] 08 June 1969: BR5
- ↑ «Andromēdas celms. Maikls Kraitons».
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Crichton, Michael (1969). The Andromeda Strain. ISBN 0-345-37848-2. (angliski)
- «Штамм „Андромеда“» на официальном сайте Майкла Крайтона Arhivēts 2008. gada 17. septembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)