Žuze Manuels Barozu
Žuze Manuels Durau Barozu (portugāļu: José Manuel Durão Barroso; dzimis 1956. gada 23. martā) ir portugāļu politiķis. No 2004. gada 23. novembra līdz 2014. gada 31. oktobrim viņš bija Eiropas Komisijas prezidents. No 2002. gada 6. aprīļa līdz 2004. gada 29. jūnijam bija Portugāles premjerministrs.
Žuze Manuels Barozu José Manuel Barroso | |
---|---|
2007. gada 30. augustā | |
Eiropas Komisijas prezidents | |
Amatā 2004. gada 22. novembris — 2014. gada 31. oktobris | |
Priekštecis | Romāno Prodi |
Pēctecis | Žans Klods Junkers |
Portugāles premjerministrs | |
Amatā 2002. gada 6. aprīlis — 2004. gada 29. jūnijs | |
Priekštecis | Pedro Santana Lopess |
Pēctecis | Antonio Guteres |
| |
Dzimšanas dati |
1956. gada 23. martā Portugāle, Lisabona |
Tautība | portugālis |
Politiskā partija | Sociāldemokrātu partija (no 1980) |
Profesija | jurists, pasniedzējs |
Augstskola |
Lisabonas universitāte Eiropas Universitātes institūts Ženēvas universitāte |
Paraksts |
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis Portugāles galvaspilsētā Lisabonā. Līdz 1974. gadam Portugālē pie varas bija Salazara izveidotais autoritārais režīms, kas tika gāzts Neļķu revolūcijas laikā. Barozu jau pirms revolūcijas bija saistījies ar komunistiskajiem spēkiem. Iepriekšminētās revolūcijas laikā viņš vadīja pagrīdes maoistu studentu grupu.
1980. gadā Barozu iestājās labēji centriskajā Demokrātiskajā Tautas partijā, kas vēlāk kļuva par Sociāldemokrātu partiju. Viņš ir šīs partijas biedrs arī šobrīd. Aktīvajā politikā Barozu ir kopš 1985. gada, kad Portugāles premjerministrs viņu iecēla par Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku. Pie tās pašas valdības 1987. gadā tika iecelts Ārlietu ministrijā par valsts sekretāru. Kā valsts sekretārs sekmēja miera procesus Angolā, kur plosījās pilsoņu karš, Barozu atbalstīja bijušās portugāļu kolonijas Austrumtimoras centienus iegūt neatkarību. 1992. gadā Barozu kļuva par Portugāles ārlietu ministru. Šajā amatā viņš palika līdz 1995. gadam, kad viņa pārstāvētā partija zaudēja vēlēšanās.
Laikā, kad sociāldemokrāti atradās opozīcijā, Barozu aktīvi darbojās parlamenta ārlietu komisijā. 1999. gadā viņu ievēlēja par Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāju. Barozu vadībā Sociāldemokrātu partijas atkal uzvarēja vēlēšanās 2002. gadā un kļuva par daļu no valdošās koalīcijas. Tā paša gada 6. aprīlī Barozu kļuva par valdības vadītāju. Tobrīd viens no valdības galvenajiem uzdevumiem bija samazināt budžeta deficītu. Barozu valdībai izdevās samazināt budžeta deficītu līdz 3%, kā to noteica Eiropas Savienība.
Valdības vadītāja amatā Barozu atradās tikai 2 gadus, jo jau 2004. gada jūlijā viņa kandidatūra tika izvirzīta vakantajam Eiropas Komisijas prezidenta amatam. 2004. gada 22. novembrī Žuze Manuels Barozu kļuva par Eiropas Komisijas prezidentu. 2009. gada 16. septembrī Eiropas Parlaments Barozu atkārtoti ievēlēja šajā amatā.
Paralēli politiskajai karjerai Barozu bija akadēmiskais mācībspēks vairākās augstskolās. Pēc profesijas jurists, pārvalda portugāļu, angļu un franču valodas. Divreiz precējies.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žuze Manuels Barozu.
- Eiropas Komisijas mājaslapa (angliski)
Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Eiropas Savienību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |