Aija Barča
Aija Barča (dzimusi 1949. gada 26. oktobrī Usmas pagastā) ir latviešu pedagoģe, sociālā darbiniece un politiķe. A. Barča ir bijusi Saeimas deputāte piecos tās sasaukumos, ir Liepājas partijas biedre. Kopš 2019. gada Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja.
| Aija Barča | |
|---|---|
.jpg) Aija Barča 2014. gadā | |
| 12. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 11. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris | |
| Prezidents | Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | |
| 10. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris | |
| Prezidents | Valdis Zatlers |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| 9. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris | |
| Prezidents | Valdis Zatlers |
| Premjerministrs | |
| 7. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 1998. gada 3. novembris — 2002. gada 5. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1949. gada 26. oktobrī Usmas pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Liepāja, Latvija |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija |
PSKP Latvijas Zaļā partija (?-1997) LSDSP (1997-2004) Liepājas partija (kopš 2004) |
| Profesija | latviešu valodas skolotāja, sociālā darbiniece |
| Augstskola |
Liepājas Pedagoģiskais institūts Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola "Attīstība" Liepājas Pedagoģijas akadēmija |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuMācījās Ugāles vidusskolā,[1] Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, augstskolā "Attīstība", bet 2005. gadā ieguva maģistra grādu sociālajā darbā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Darbojās Liepājas pašvaldībā, sociālās aizsardzības jomā.
Politiskā darbība
labot šo sadaļuBijusi Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedre.[2]
Jau 1993. gadā nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no "Zaļā saraksta". Mainījusi politisko piederību un 1997. gadā piedalījusies Liepājas domes vēlēšanās jau kā LSDSP biedre un kļuvusi par domes deputāti mandātu nolikuša kolēģa vietā. 1998. gadā pirmo reizi kļuva par parlamenta deputāti — tika ievēlēta 7. Saeimā, savukārt 8. Saeimas vēlēšanās LSDSP piedalījās nesekmīgi un A. Barča Saeimā atkārtoti netika ievēlēta.
2004. gadā viņa bija Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska veidotās Liepājas partijas dibinātāju skaitā, bet 2005. gadā ievēlēta Liepājas domē. 9. Saeimas vēlēšanās Liepājas partija startēja kopā ar Tautas partiju un A. Barča tika ievēlēta 9. Saeimā, kur darbojās Tautas partijas frakcijā. Pēc Tautas partijas aiziešanas no Valda Dombrovska valdības izstājās no frakcijas[3] un turpmāk Saeimā darbojās kā pie frakcijām nepiederoša deputāte.
10. Saeimas vēlēšanās Liepājas partija piedalījās kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību un A. Barča tika ievēlēta 10. Saeimā, kur darbojās ZZS frakcijā. Tieši tāpat viņa guva vēlētāju atbalstu arī 2011. gadā notikušajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās un turpināja darboties 11. Saeimā. Ievēlēta arī 12. Saeimā. 2018. gada rudenī A. Barča kandidēja arī 13. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības, taču netika ievēlēta.
2019. gada maijā A. Barča kļuva par Latvijas Pensionāru federācijas vadītāju, stājoties Andra Siliņa vietā.
2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no "Apvienotā saraksta", kurā iesaistījās Liepājas partija, taču netika ievēlēta. Viņa vēlēšanu biļetenos tika svītrota visvairāk no šī saraksta kandidātiem (4031), bet saņēma arī 2943 plusus.[4]
Apbalvojumi
labot šo sadaļuApbalvota ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas III šķiras Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa ordeni.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aija Barča |
- ↑ Ugāles skola cāļus skaita rudenī Ventas Balss
- ↑ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā
- ↑ «Barča izstājas no TP frakcijas; Klaužs vēl domā». Delfi. 2010-03-22.
- ↑ «Rinkēvičs 14. Saeimas vēlēšanās nopelnījis visvairāk plusu; daudz svītrojumu – Šadurskim un Barčai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-13.
- ↑ Vivanta Volkova. «Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu?». LA.LV (latviešu), 2020. gada 27. septembrī. Skatīts: 2020-07-26.