Dalmācijas salas
Dalmācijas salas (horvātu: dalmatinski otoka) ir Horvātijai piederošu salu grupa Adrijas jūras austrumu piekrastē. Arhipelāgā ietilpst 1246 salas, saliņas un klintis,[1] kas stiepjas gar Dalmācijas krastu 440 km garumā no Rijekas līča ziemeļos līdz Dubrovnikai dienvidos. Nozīmīgs tūrisma reģions.[2]
Dalmācijas salas | |
---|---|
dalmatinski otoka | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Adrijas jūra |
Koordinātas | 43°57′19″N 15°23′17″E / 43.95528°N 15.38806°EKoordinātas: 43°57′19″N 15°23′17″E / 43.95528°N 15.38806°E |
Salu skaits | 1246 |
Platība | 3260 km² |
Augstākais kalns | 778 m |
Administrācija | |
Horvātija | |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 121 606 |
Blīvums | 37,3/km² |
Pamatiedzīvotāji | horvāti |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSalas veidojušās, iegrimstot Balkānu pussalas rietumu krastam un jūrai appludinot Dināru kalnu piekrastes grēdas. Salas veidotas galvenokārt no kaļķakmens, izplatīts karsts. Reljefs paugurains; augstākā virsotne ir 778 m vjl Bračas salā. Krasta līnija stipri izrobota. Ainavā dominē Vidusjūras krūmāji. Salās izveidoti trīs nacionālie parki — Brioni, Kornati un Mļeta.
Lielākās salas (ar platību virs 50 km²) ir:
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ COASTLINE LENGTHS AND AREAS OF ISLANDS IN THE CROATIAN PART OF THE ADRIATIC SEA DETERMINED FROM THE TOPOGRAPHIC MAPS AT THE SCALE OF 1 : 25 000
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 157. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)