Abakaina

Abakaina (sengrieķu: Ἀβάκαινα) bija sena sikulu pilsēta Sicīlijas ziemeļos, kura, šķiet tā arī nekad nav bijusi grieķu kolonija, lai gan to ietekmēja sengrieķu māksla un civilizācija. Šī iemesla dēļ tā tiek uzskatīta par Lielās Grieķijas polisu. Abakaina atradās ziemeļaustrumos no Tripi pilsētas, apmēram 0,5 km uz rietumiem no Mazzarras torrentes (izžūstoša upe) un nepilnus 7 km uz dienvidiem no jūras.

Abakaina
Ἀβάκαινα
Abakainas nekropole
Abakaina
Atrašanās vieta	Itālija
Reģions	Sicīlija
Koordinātas	38°03′28″N 15°06′15″E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras	sikulu, grieķu
Piezīmes
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Arheoloģiskā zona

Vēsture

Abakainas hemilitra.

Abakainas dibināšanas laiks joprojām paliek neskaidrs. Daži zinātnieki uzskata, ka to dibināja sikuli ap 1100. gadu pr.Kr. 5. gadsimta pr.Kr. pirmajā pusē Abakaina sāka kalt savas monētas (litras un hemilitras). Starp 5. un 4. gadsimtu pr.Kr., kad divas lielvaras, Kartāga un Sirakūzas, cīnījās par kontroli Sicīlijā, Abakaina vairāk orientējās uz pūniešiem. Šajā laikā pilsēta lielā mērā atradās grieķu kultūras ietekmē. Abakainas kontrolētā teritorija stiepās uz ziemeļiem līdz jūrai. Taču 396. gadā pr.Kr., dibinot Tindarionu, Sirakūzu tirāns Dionīsijs I atsavināja no Abakainas piejūras teritorijas. 393. gadā pr.Kr., būdama savienībā ar Kartāgu, pilsēta uzņēma Mago, kurš cīnījās pret Dionīsiju. 393-392. gados pr.Kr. Mago slēdza savienību ar sikuliem un devās karot pret Mesīnu. Pēc tam viņš izveidoja nometni blakus savam sabiedrotajam, Abakainai, kur viņam uzbruka Dionīsijs un sagrāva to. 315. gadā pr.Kr. Abakaina atkal slēdza savienību ar Kartāgu un atbalstīja Hamilkāru, lai cīnītos pret Agatoklu, kurš pastāvīgi veica spiedienu uz pilsētas vadību. Tikai 263. gadā pr.Kr. pilsēta pirmo reizi nostājās Sirakūzu pusē, kad Hierons II karoja pret mamertīniem, kuri bija apmetušiem Mesīnā. Pēc mamertīnu vadoņa Halesas kapitulācijas Hieronu labvēlīgi sagaidīja Abakainas un Tindarionas iedzīvotāji.

Ap 210. gadu pr.Kr. Otrā pūniešu kara laikā (218–201 gadi pr.Kr.) prokonsuls Valērijs Levino, organizējot jauno Sicīlijas provinci, nomainīja pilsētas nosaukumu uz Abakenu (latīņu: Abacenum) un klasificēja to kā civitas decumana. Ap 131. gadu pr.Kr., tiklīdz prokonsuls Publijs Rupilijs apspieda pirmo vergu sacelšanos, Abakaina sakarā ar pilsoņu kariem atkal tiek minēta kā "Pūniešu teritorija", taču pēc tam tā pamazām pazūd no vēstures avotiem. Tālāk vienīgā informācija, kas attiecas uz romiešu periodu, nāk no arheoloģiskajiem datiem, kas liecina šeit par municipiju.

Mūsdienu pētījumi

Līdz 1950. gadiem par seno Abakainu bija zināms ļoti maz. Faktiski vienīgas liecības bija vēsturiskie avoti un numizmātiskie atradumi. Sistemātiski izrakumi sākās 1952. gadā, un tos Sirakūzu kultūras un vides mantojuma uzraudzības parvalde (Soprintendenza per i Beni Culturali e Ambientali di Siracusa) uzdevumā veica Fransuā Viljards un pēc kāda laika Madlēna Kavaljē. Pētījumi tika veikti Piano rajonā, t.i. plašā līdzenā apkaimē, kuru no ziemeļiem un dienvidiem norobežoja divi pauguri. Teritorijas dienvidrietumu daļā tika atklātas aizvesturiskas apmetnes pēdas no vidējā neolīta un bronzas laikmeta, kā arī no agrā dzelzs laika. "Groticellas" kapenes, izkaltas klintī Kontrada Portuzas nekropolē, kas atrodas Picco Cistenas dienvidu pusē, attiecas uz šo pirmo teritorijas apdzīvošanu. Vēl Piano rajonā tika konstatēta gara terasveida siena, salikta ārpusē no isodomiem (aptēstiem) akmens blokiem, bet iekšpusē no neapstrādātiem akmeņiem. Blakus sienai no iekšējās puses atradās liels kanāls ūdens novadīšanai. Arheologi secināja, ka šī siena nodalīja lielu laukumu, kuru varētu varētu attiecināt uz pilsētas forumu.

Periodā no 1994. līdz 2004. gadam Kontrada Kardusas rajonā tika atjaunoti pētījumi, kuru rezultātā tika atrasta nozīmīga un bagāta nekropole. Apbedījumi tur tiek datēti no 4. gadsimta pr.Kr. vidus līdz 2. gadsimtam pr.Kr., bet bagātīgie apbedījumu priekšmeti liecina par attīstītu un ekonomiski plaukstošu sabiedrību. Nekropolei ir raksturīgi epitimbiji, t.i. kapakmeņi, izvietoti virs apbedījumiem. Kapakmeņi veidoti no vietējā smilšakmeņa, un tiem ir dažāda forma. Kapos konstatēti gan krēmēti, gan vienkarši apglabāti apbedījumi. Ne visos kapos ir apbedījuma inventārs, taču starp tiem ir arī tādi, kuros atrasti metāla priekšmeti no bronzas un dzelzs, kā arī hellēniskie juvelierizstrādājumi, kas līdzīgi Tindarionā, Laparos un Naksā atrastajiem. Daudzi nekropolē atrastie materiāli ir eksponēti Tripi pilsētā 2012. gadā. atklātajā Santi Furnari arheoloģijas muzejā.

Nesenie pētījumi, kurus no 2019. gada līdz 2024. gadam veica Mesīnas Kultūras un vides mantojuma uzraudzības pārvalde (Soprintendenza dei Beni Culturali e Ambientali di Messina), deva jaunas un nozīmīgas ziņas senās pilsētas topogrāfijā. Abakainas pilsētas plānojumam (ap 12 hektāriem) ir taisnstūrveida forma, un tas veidots regularā viedā ap laukumu, kuru nesenie pētījumi var identificēt kā agoru vai romiešu forumu. Šeit tika atklāta monumentāla hellēnisma-romiešu laika celtne, iespējams stoja (portiks), kas veidota ar lielām dubultām sienām no taisnstūrveida blokiem, izliktiem izodomiskās rindās, kuru iekšpusē ir saglabājušies apmetuma fragmenti ar okera pēdām. Paralēli pieminekļa austrumu sienai iet liels kanāls, iespējams, ambituss, kurš kalpo kā terase un tajā pat laikā nodala grieķu-romiešu pilsētas daļu austrumos no publiskās zonas ar agoru/forumu rietumos. Pilsētas ielu tīklā ir izdalītas vismaz trīs vai četras ielu asis, orientētas austrumu-rietumu virzienā un virkne perpendikulāro ielu, orientētu no ziemeļiem uz dienvidiem. Tādējādi šis atklājums parāda pilsētas centrālās daļas patieso atrašanās vietu tās uzplaukuma periodā, kas pēc tam gadsimtiem ilgi tika degradēta līdz pat atsevišķu haotiski izkaisītu māju pudurim.