Stoja
Stoja[1] (sengrieķu: Στοά (stoa)) jeb stoa[2] — antīkajā grieķu arhitektūrā garš galerijas veida portiks, t.i. ar jumtu pārsegta kolonāde parasti ar vienu vai divām kolonnu rindām un ar sienu gar vienu garo malu.
Atēnās īpaši populāra bija apgleznota stoja (στοα Ποικίλη), kas dekorēta ar Polignota apgleznojumiem[3]. Bieži vien stoja bija ar divām kolonnu rindām, piemēram, Pirejā. Atēnu karaliskā stoja (Στοα βασίλειος jeb βασιλική), kur sanāksmes rīkoja arhonts, ar trijām kolonnu rindām bija sadalīta 3 daļās (alejās), no kurām vidējā noslēdzās ar pusapli (άψίς). Šī kolonāde kalpoja par romiešu baziliku prototipu, no kuras atvasināts tika arī to nosaukums. Senajās Atēnās stojām bija dažādas funkcijas. Tās kalpoja gan kā veikali, gan kā noliktavas. Piecdesmitajos gados amerikāņi Atēnu agorā atjaunoja Atalla stoju, kas pagaidām ir vienīgā atjaunotā šāda veida celtne.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Andris Rubenis. Senās Romas kultūra. Zvaigzne ABC: Rīga, 1999. ISBN 9984170861 269. lpp.
- ↑ Tēzaurs.lv
- ↑ «Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона». dic.academic.ru. Skatīts: 2019-03-08.
 | Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |