Krēvas pils

Krēvas pils (baltkrievu: Крэўскі замак, poļu: Zamek w Krewie, lietuviešu: Krėvos pilis) bija Lietuvas dižkunigaišu Ģedimina un Aļģirda valdīšanas laikā celta kastelas veida mūra pils Krēvā, tagadējā Baltkrievijā. Pilsdrupas ir arhitektūras un vēstures piemineklis, kā arī tūrisma objekts.

Krēvas pils
Krēvas pils izskata rekonstrukcija (1938)
Krēvas pils
Atrašanās vieta	Baltkrievija
Reģions	Lietuvas lielkņaziste
Koordinātas	54°18′33″N 26°16′56″E
Veids	Pils
Vēsture
Kultūras	Lietuviešu
Piezīmes
Arheologi	M.Tkačovs
Stāvoklis	Drupas

Vēsture

Celta 14. gadsimtā (iespējams, ka celtniecība bija sākusies 13. gadsimta beigās) Krevļankas un Šļahtjankas upju satecē. Pils galvenā daļa tika celta purvainas palienes vidū, un puse no aizsargmūra celta uz mākslīgi paplašinātas smilšu kāpas. Jau drīz pēc uzcelšanas pili apšaudīja ar akmens lodēm, kas atrastas izrakumos pie rietumu sienas, un nodedzināja militāro galeriju.

Kad pirms savas nāves 1341. gadā Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins sadalīja savus valdījumus saviem septiņiem dēliem, Krēvas pilsnovadu ieguva Aļģirds. Pēc Aļģirda nāves 1377. gadā pili mantoja viņa dēls Jagailis. 1382. gadā pils pagrabā pēc Jagaiļa rīkojuma nožņaudza Ķēstuti, kas pretendēja uz dižkunigaiša troni, bet Ķēstuta dēlam Vītautam izdevās aizbēgt, pateicoties viņa sievas Annas viltībai. Pārģērbies sieviešu drānās, kalpones izskatā viņš spēja izmukt no tam sekojošajiem vajātājiem, un kopā ar sievu aizbraukt uz Polocku, atstājot savā vietā sievieti, kas tēloja smagi slimo kņazu.

1385. gadā pilī tika izstrādāti Krēvas ūnijas noteikumi, lai apvienotu Lietuvas lielkņazisti un Poliju zem lielkņaza Jagaiļa varas. 1433. gadā Krēvas pili ieguva Švitrigailis. 1503.-1506. gadā pili ne vienreiz vien ielenca un būtiski papostīja Perekopa tatāri, taču tā drīz vien tika atjaunota. 1519. gadā dziļa militāra reida laikā Krēvu ieņēma Maskavas vojevodas. 16. gadsimta otrajā pusē Krēvas pilī dzīvoja bēguļojošais krievu kņazs Andrejs Kurbskis. Pakāpeniski pils zaudēja savu aizsardzības funkciju.

Vēl 18. gadsimtā Krēvas pils bija samērā labā stāvoklī. Vēlāk sākās tās sagrūšana, kuru piebeidza Pirmais pasaules karš. Kara laikā caur Krēvu gāja frontes līnija, kas no 1915. gada rudens sadalīja to divās daļās. Pils atradās Vācijas Impērijas armijas ieņemtajā teritorijā, un tur tika izveidotas patvertnes un novērošanas punkti, un vairāk kā trīs gadus notika pozīciju kaujas. 1917. gada vasarā, posmā Smorgoņa-Krēva notika pēdējai lielais Krievijas armijas uzbrukums (galvenā trieciena virziens bija izvēlēts tā, lai, pārraujot vācu aizsardzību, varētu aiziet līdz Viļņai). Operācija tika gatavota ļoti rūpīgi. Nekad iepriekš krievu armija nebija koncentrējusi tik daudz artilērijas gatavotajā pārrāvuma posmā (ap 800 dažāda kalibra lielgabalu). Tika uzbūvēts īpašs šaursliežu dzelzceļš, un uz pozīcijām pie Krēvas no Anglijas un ASV rūpnīcām caur Murmansku un Vladivostoku tika piegādāta karakuģu artilērija ar šaušanas attālumu virs 20 km. Visām baterijām tika piešķirti papildus munīcija, kas spētu sagraut spēcīgos vācu nocietinājumus. Operācija sākās 19. jūlijā un turpinājās četras dienas, no kurām trīs aizgāja artilērijas apšaudē. Līdz tam Krievijas armija nekad nebija devusi tik jaudīgu artilērijas triecienu pa ienaidnieka pozīcijām. Apšaudes blīvums pastiprinājās ar katru dienu un savu maksimumu sasniedza 21. jūlijā. Apšaudes laikā īpaši stipri cieta Kņaza tornis un pils dienvidu daļas mūris.

Pēc Rīgas miera līguma noslēgšanas 1921. gadā Krēvas pils nonāca atjaunotās Polijas valsts sastāvā. Apzinoties pat to drupu vēsturisko vērtību, kas bija palikušas pāri no krievu artilērijas apšaudes, Polijas vara 1929. gadā veica Kņaza torņa drupu konservāciju, taču līdz restaurācijai tajā laikā tā arī netika. 1970. gadā pils izpēti veica ekspedīcija M. Tkačova vadībā. Izpēte turpinājās 1985. gadā O. Trusova un Tkačova vadībā, bet 1988. gadā I. Čerņavska vadībā.

Drupu konservācija turpinājās 2004. gadā, kad studenti-brīvprātīgie iekonservēja ieeju Ķēstuta tornī. Vēlāk uz sienas tika uzstādīta aizsargkonstrukcija, kas šo sienas daļu sargāja no nokrišņu iedarbības. 2005. gadā bija izveidots Vietējais labdarības fonds "Krēvas pils", kura galvenais mērķis ir sekmēt Krēvas pils saglabāšanu. Fonds ik gadus organizē vasaras nometnes un kultūras pasākumus Krēvā un citās apdzīvotajās vietās. Pils atrodas uz sagrūšanas robežas. Daži vietējie iedzīvotāji un tūristi atļaujas izvest senos akmeņus un ķieģeļus no pils teritorijas. 2018. gadā sākās pils atjaunošanas un konservācijas darbi.

Arhitektūra

Pils plānā veido četrstūri, apjoztu ar mūra sienām. Ziemeļu sienas garums ir 85 m, austrumu — 108,5 m, dienvidu — 71,5 m un rietumu — 97,2 m. sienu biezums ir 2,5–3 m, bet augstums ap 10–13 m. Sienas līdz kaujas galerijai ir mūrētas no laukakmeņiem, bet apmēram 7 m augstumā pa perimetru 2 m augsta josla ir izmūrēta no lielizmēra ķieģeļiem. Pils stūros ir divi torņi. Ziemeļu Kņaza tornis ir gandrīz kvadrātveida (18,65 × 17 m), un izvirzās ārpus aizsargmūra perimetra. Tornī bija ne mazāk kā 4 stāvi un pamatnē pagrabs, kas pildīja cietuma funkcijas. Pārejas starp stāviem bija iemūrētas torņa sienās. No Kņaza torņa diagonāli pretējā stūrī pils sienu iekšpusē bija piebūvēts Mazais tornis, 11 × 10,65 m plānā. Torņa sienas līdz 3 m augstumam bija mūrētas no akmens, bet augstāk no ķieģeļiem. Pils vārti atradās dienvidaustrumu pusē. Pils sētā izvietojās smēde, dzīvojamie nami un dīķis.

• 
  Informācijas stents ar pils izskata rekonstrukciju
• 
  Pils mūra fragments (2008)
• 
  Pils mūra fragments (2011)
• 
  Pils atjaunošanas darbi (2018)
• 
  Atjaunotā pils siena (2020)