Jeļena Maļuka

Latvijas modernās pieccīņas sportiste

Jeļena Maļuka (dzimusi Jeļena Rubļevska 1976. gada 23. martā Rīgā) ir bijusī Latvijas modernās pieccīņas sportiste. Olimpiskā vicečempione (2004). Startējusi arī paukošanas sacensībās.[4] Bija Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā kopš 1998. gada. Karjeru beidza 2015. gadā.[5]

Jeļena Maļuka
Personas dati
Dzimtais vārds Jeļena Rubļevska
Dzimusi 1976. gada 23. martā (48 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība krieviete
Augums 173 cm[1]
Svars 59 kg[1]
Izglītība
Tehnikums Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikums[2]
Akadēmija Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Sporta veids modernā pieccīņa, paukošana
Profesionāles karjera ?—2015
Treneris Mihails Jefremenko, Isaks Novruzovs[3]
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 4 (2000, 2004, 2008, 2012)
Medaļas 1 sudrabs
 
Medaļas
Sieviešu modernā pieccīņa
Pārstāvot: Karogs: Latvija Latvija
Vasaras olimpiskās spēles
Sudrabs Atēnas 2004

J. Maļuka ir precējusies,[6] ir meita peldētāja Ieva Maļuka,[7] vairāku Latvijas rekordu īpašniece un olimpisko spēļu dalībniece.

Piedalījusies četrās olimpiskajās spēlēs (2000, 2004, 2008, 2012). 2000. gadā Sidnejā izcīnīja 8. vietu (5051 punkts), 2004. gadā Atēnās izcīnīja sudraba medaļu (5268 punkti), 2008. gadā Pekinā izcīnīja 23. vietu (5268 punkti), 2012. gadā Londonā izcīnīja 8. vietu (5228 punkti).[8]

Tāpat ar panākumiem ir startējusi Pasaules čempionātos — izcīnīta bronzas medaļa 2000. un 2005. gada Pasaules čempionātos —, kā arī 2. vieta 2004. un 2007. gada Pasaules kausa finālsacensībās. 2011. gada Pasaules čempionātā militārpersonām kopā ar Sandri Šiku izcīnīja zelta medaļu jauktajā stafetē.[9] Ar izcīnīto 6. vietu 2011. gada Eiropas čempionātā viņa kvalificējās 2012. gada olimpiskajām spēlēm.[10]

Pēc 2004. gada Atēnu olimpiskajām spēlēm sportiste bija apsvērusi iespēju turpmāk sacensībās pārstāvēt Krieviju.[11][12]

Olimpiskās spēles

labot šo sadaļu
Gads Vieta Šaušana Paukošana Peldēšana Jāšana Skriešana Kopā
2000   Sidneja 964
18. vietaD
960
1. vietaD
1110
20. vieta
955
12. vieta
1062
8. vieta
5051
8. vieta
2004   Atēnas 988
15. vieta
1028
1. vieta
1160
21. vieta
1116
14. vieta
1088
4. vieta
5268
2. vieta
2008   Pekina 908
35. vieta
1048
2. vieta
1208
25. vieta
980
31. vieta
1124
18. vietaD
5268
23. vieta
2012   Londona 1040
32. vieta
1000
1. vieta
1136
16. vieta
2052
15. vieta
5228
8. vieta

Citas sacensības

labot šo sadaļu
  • 1999 — Pasaules kausa finālsacensībās 10. vieta, 5009 punkti
  • 2000 — Pasaules čempionātā 3. vieta, 5256 punkti[13]
  • 2001 — Eiropas čempionātā 11. vieta, 5276 punkti
  • 2001 — Pasaules čempionātā 9. vieta, 5120 punkti
  • 2001 — Pasaules kausa finālsacensībās 4. vieta, 5504 punkti
  • 2002 — Eiropas čempionātā 9. vieta, 5352 punkti
  • 2002 — Pasaules čempionātā CISM 1. vieta, 5388 punkti
  • 2002 — Pasaules čempionātā 11. vieta, 5240 punkti
  • 2002 — Pasaules kausa finālsacensībās 10. vieta, 5104 punkti
  • 2003 — Pasaules čempionātā 7. vieta, 5444 punkti
  • 2003 — Pasaules čempionātā CISM 8. vieta, 5008 punkti, 4. vieta stafetē
  • 2004 — Pasaules čempionātā 10. vieta, 5292 punkti
  • 2004 — Pasaules kausa finālsacensībās 2. vieta, 5424 punkti
  • 2004 — Pasaules čempionātā CISM 1. vieta, 5376 punkti
  • 2004 — Eiropas čempionātā 6. vieta, 5440 punkti
  • 2005 — Eiropas čempionātā 12. vieta, 5292 punkti
  • 2005 — Pasaules čempionātā 3. vieta, 5636 punkti
  • 2006 — Eiropas čempionātā 9. vieta, 5228 punkti
  • 2006 — Pasaules čempionātā 6. vieta, 5236 punkti
  • 2006 — Pasaules kausa finālsacensībās 9. vieta, 5324 punkti
  • 2007 — Eiropas čempionātā 9. vieta, 5328 punkti
  • 2007 — Pasaules čempionātā 21. vieta, 5268 punkti
  • 2007 — Pasaules kausa finālsacensībās 2. vieta, 5528 punkti
  • 2008 — Pasaules čempionātā 21. vieta, 5328 punkti
  • 2008 — Eiropas čempionātā 6. vieta, 5528 punkti
  • 2008 — Pasaules kausa finālsacensībās 3. vieta, 5552 punkti
  • 2009 — Eiropas čempionātā 13. vieta, 5296 punkti
  • 2009 — Pasaules čempionātā 28. vieta, 5136 punkti
  • 2009 — Pasaules kausa finālsacensībās 5. vieta, 5444 punkti
  • 2010 — Pasaules kausa finālsacensībās 3. vieta, 5272 punkti
  • 2010 — Eiropas čempionātā 10. vieta, 5160 punkti
  • 2010 — Pasaules čempionātā 26. vieta, 4568 punkti
  • 2011 — Eiropas čempionātā 6. vieta
  • 2012 — Pasaules čempionātā 36. vieta, 1972 punkti[14]
  • 2012 — Eiropas čempionātā 21. vieta[15]
  1. 1,0 1,1 «2012. gada Olimpisko spēļu profils». London2012.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
  2. «LOK profils». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. maijā. Skatīts: 2011. gada 25. aprīlī.
  3. «Jeļena Rubļevska». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
  4. «Paukotājs Kuļešovs pasaules čempionātā neizkļūst no grupas». Sportacentrs.com. Skatīts: 2018. gada 19. jūlijā.
  5. «Jeļena — Ievas māte». Sporto (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-11-08. Skatīts: 2019-11-08.
  6. «Pieccīņnieku ceturtais kāpiens Olimpa kalnā». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
  7. Norietis, Rolands (2008. gada 5. augustā). "Vai pieccīņnieki sasniegs Atēnu augstumus?". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 30 (655): 31. lpp. ISSN 1691-0451.
  8. «Rubļevskai Londonā 8. vieta, zeltu izcīna lietuviete Asadauskaite». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 13. augustā.
  9. Šika un Rubļevska uzvar jauktajā stafetē
  10. Rubļevska kvalificējas Londonas olimpiskajām spēlēm
  11. «Jeļena Rubļevska nākotnē varētu pārstāvēt Krieviju». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 11. jūnijā.
  12. «Jeļena Rubļevska plāno pieņemt Krievijas pilsonību». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 11. jūnijā.
  13. «Jeļena Rubļevska trešā pasaulē». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 11. jūnijā.
  14. «Rubļevskai pēdējā vieta pasaules čempionāta modernajā pieccīņā finālsacensībās». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 11. jūnijā.
  15. «Rubļevskai 21. vieta Eiropas čempionātā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 7. jūlijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu