Jānis Peive
Jānis Peive (1906. gada 3. augusts [v.s. 21. jūlijs] — 1976. gada 12. oktobris) bija latviešu agroķīmiķis un padomju politiķis.
| Jānis Peive | |
|---|---|
 | |
| LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs | |
|
Amatā 1959. gada 27. novembris — 1962. gada 23. aprīlis | |
| Priekštecis | Vilis Lācis |
| Pēctecis | Vitālijs Rubenis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1906. gada 3. augusts Semjonceva, Toropecas apriņķis, Pleskavas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Tveras apgabals) |
| Miršanas dati |
1976. gada 12. oktobrī (70 gadu vecumā) Maskava, KPFSR, PSRS |
| Politiskā partija | PSKP |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ksenija Peive |
| Profesija | agroķīmiķis |
| Augstskola | K. A. Timirjazajeva Maskavas Lauksaimniecības universitāte |
Biogrāfija
labot šo sadaļuPeive dzimis 1906. gada 3. augustā (21. jūlijā pēc vecā stila) Semjoncevas ciematā (Pleskavas guberņās Toropecas apriņķī) Krievijā (tagad Tveras apgabalā) latviešu zemnieka Voldemāra Peives ģimenē.[1] 1929. gadā pabeidzis K. A. Timirjazeva Maskavas lauksaimniecības universitāti.[2] 1930. gadā apprecējies ar sievu Kseniju.[1]
Otrā pasaules kara laikā ieradās Latvijā, kur 1944. gadā viņu iecēla par Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektoru, šajā amatā bijis līdz 1950. gadam, 1951. gadā kļuvis par Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu.[2]
1958. gadā Peivi iecēla par PSRS Tautību padomes priekšsēdētāju, bet 1959. gada 27. novembrī viņš kļuva par Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāju,[2] lai gan sākotnēji šajā amatā bija iecerēts virzīt Eduardu Berklavu.[3] 1962. gadā zaudējis valdības vadītāja krēslu, savukārt PSRS Tautību padomi Peive vadījis līdz 1966. gadam.[2] 1969. gadā ticis piešķirts Sociālistiskā Darba varoņa tituls.[2] Peive miris 1976. gada 12. oktobrī.[2]
No 1977. līdz 1990. gadam Jāņa Peives vārdā tika pārdēvēta Struktoru iela Rīgā.
Jāņa Peives brālis Aleksandrs Peive bija slavens ģeologs.[2][1]
Piezīmes un atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Ян Вольдемарович ПЕЙВЕ (1906 —1976)». museumdom.narod.ru.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 «Пейве, Ян Вольдемарович». dic.academic.ru.
- ↑ Egīls Zirnis. «Latviskā sociālisma gals». SestDiena, 2009. gada 4. jūlijā.
Gan Ministru padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis, kurš sirga ar cukurslimību, gan LKP CK pirmais sekretārs Jānis Kalnbērziņš ap 1959.gadu gribēja atstāt amatu. Lācis par mantinieku bija iecerējis Berklavu.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jānis Peive.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Vilis Lācis |
Latvijas valdības vadītājs 1959. gada 27. novembris — 1962. gada 23. aprīlis (kā LPSR MP priekšsēdētājs) |
Pēctecis: Vitālijs Rubenis |