1888. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1888. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
| Pasaulē: | 1885 1886 1887 - 1888 - 1889 1890 1891 |
| Latvijā: | 1885 1886 1887 - 1888 - 1889 1890 1891 |
| Laikapstākļi: | 1885 1886 1887 - 1888 - 1889 1890 1891 |
| Sportā: | 1885 1886 1887 - 1888 - 1889 1890 1891 |
| Kino: | 1885 1886 1887 - 1888 - 1889 1890 1891 |
Notikumi labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- 3. janvāris — Lejasciemā, Tirzas krastā atklāja Lejasciema Labdarības biedrības namu. Šis bija vienīgais un plašākais tautas nams visā Vidzemē.
Aprīlis labot šo sadaļu
- 2. aprīlis — Lipinišķu kapellā ielauzās zagļi un nolaupīja gandrīz visu vērtīgo inventāru. Šis notikums deva ierosmi draudzes locekļiem saziedot līdzekļus jaunas baznīcas celtniecībai Lipinišķos (Augšdaugavas novads, Biķernieku pagasts).
Maijs labot šo sadaļu
- 29. maijs — pagaidu koka būvē notika Solomonska cirka pirmizrāde.
Jūnijs labot šo sadaļu
- 18. — 21. jūnijs — notika III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki (Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki). Svētkos kopkori veidoja 2618 dziedātāji.
- 22. jūnijs — izdots likums "Par policijas reformu Baltijas guberņās". Šis likums Baltijas guberņās ieviesa centralizētu policijas pārvaldes sistēmu, atceļot vācu birģeru un muižnieku policijas iestādes.
Septembris labot šo sadaļu
- 4. septembris — atklāts Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams.
Decembris labot šo sadaļu
- 29. decembris — jaunajā ēkā Merķeļa ielā notika Solomonska cirka pirmizrāde.
Nezināms datums labot šo sadaļu
- dibināta Līgatne, kad Ķempju muižas īpašnieks iedalīja 22 apbūves gabalus.
- Rīgā dibināts Krievu-franču gumijas rūpnīcu sabiedrības uzņēmums Provodņiks — lielākais Rīgas uzņēmums, kas saražoto gumijas izstrādājumu apjoma ziņā ierindojās ceturtajā vietā pasaulē, bet riepu ražošanā — otrajā vietā (tagad tā telpās atrodas Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca).
- Rīgā, Sarkandaugavā dibināta stikla fabrika, kurā strādāja 39 strādnieki. (Rīgas stikla rūpnīca "Sarkandaugava" beidza pastāvēt 1999. gadā.)
- Talsos tika atvērta pilsētas skola. Mācībmaksa — 10 rubļi gadā.
Kultūra labot šo sadaļu
- par ģipša galvas zīmējumu Janim Rozentālam piešķīra sudraba medaļu.
- laikraksta "Dienas Lapa" literārajā pielikumā publicēts pirmais Jāņa Poruka darbs — stāsts "Purvaiņos".
- Andrejs Pumpurs Tērbatā pabeidza savu eposu "Lāčplēsis".
- izdots komponista Andreja Jurjāna pirmais dziesmu krājums "Daina", kurā apkopotas 10 kora un solo dziesmas.
Zinātne labot šo sadaļu
- Dinaburgas pils teritorijā, Naujenes pilskalnā, veikti pirmie arheoloģiskie izrakumi V. Neimana vadībā.
- Aizelkšņu senkapos Baltinavas pagastā arheoloģiskos izrakumus veica Pēterburgas arheologi.
- Āronu Matīss publicēja darbu "Mūsu Tautas dziesmas".
- Somu valodnieks Ē. N. Setele (E. N. Setälä) rīkoja ekspedīciju uz Kurzemes lībiešu ciemiem, kur ievāca līvu folkloras un lingvistisko materiālu.
- V. Voionmā (V. Voionmaa) publicēja pētījumu "Lībiešu celtnes: 1888. gada ceļojuma etnogrāfiskie pieraksti".
Dzimuši labot šo sadaļu
- 7. februāris — Fēlikss Cielēns, jurists, politiķis (miris 1964. gadā)
- 29. marts — Edvins Magnuss, advokāts, politiķis (miris 1974. gadā)
- 8. aprīlis — Jānis Ansons, gleznotājs (miris 1935. gadā)
- 10. aprīlis — Ēvalds Rimbenieks, mācītājs, politiķis (miris 1943. gadā)
- 25. maijs — Arveds Švābe, jurists, literāts, vēsturnieks (miris 1959. gadā)
- 2. jūnijs — Arturs Kāposts, jurists, politiķis (miris 1941. gadā)
- 23. jūnijs — Frīdrihs Briedis, latviešu strēlnieku pulkvedis (miris 1918. gadā)
- 23. septembris — Jānis Eglons, tēlnieks un paleontologs (miris 1971. gadā)
- 28. oktobris — Kārlis Zāle, tēlnieks (miris 1942. gadā)
- 5. novembris — Ludvigs Bolšteins, Latvijas armijas ģenerālis (miris 1940. gadā)
- 26. decembris — Rihards Bērziņš (Valdess), literāts, sabiedrisks darbinieks (miris 1942. gadā)