1888. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1888. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Pasaulē: | 1885 1886 1887 - 1888 - 1889 1890 1891 |
Latvijā: | 1885 1886 1887 - 1888 - 1889 1890 1891 |
Laikapstākļi: | 1885 1886 1887 - 1888 - 1889 1890 1891 |
Sportā: | 1885 1886 1887 - 1888 - 1889 1890 1891 |
Kino: | 1885 1886 1887 - 1888 - 1889 1890 1891 |
NotikumiLabot
JanvārisLabot
- 3. janvāris — Lejasciemā, Tirzas krastā tika atklāts Lejasciema Labdarības biedrības nams. Šis bija vienīgais un plašākais tautas nams visā Vidzemē.
AprīlisLabot
- 2. aprīlis — Lipinišķu kapellā ielauzās zagļi un nolaupīja gandrīz visu vērtīgo inventāru. Šis notikums deva ierosmi draudzes locekļiem saziedot līdzekļus jaunas baznīcas celtniecībai Lipinišķos (Daugavpils novads, Biķernieku pagasts).
MaijsLabot
- 29. maijs — pagaidu koka būvē notika Solomonska cirka pirmizrāde.
JūnijsLabot
- 18. — 21. jūnijs — notika III Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki). Svētkos kopkori veidoja 2618 dziedātāji.
- 22. jūnijs — tika izdots likums „Par policijas reformu Baltijas guberņās”. Šis likums Baltijas guberņās ieviesa centralizētu policijas pārvaldes sistēmu, atceļot vācu birģeru un muižnieku policijas iestādes.
SeptembrisLabot
- 4. septembris — tika atklāts Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams.
DecembrisLabot
- 29. decembris — jaunajā ēkā Merķeļa ielā notika Solomonska cirka pirmizrāde.
Nezināms datumsLabot
- Tika dibināta Līgatne, kad Ķempju muižas īpašnieks iedalīja 22 apbūves gabalus.
- Rīgā dibināts Krievu-franču gumijas rūpnīcu sabiedrības uzņēmums Provodnik — lielākais Rīgas uzņēmums, kas saražoto gumijas izstrādājumu apjoma ziņā ierindojās ceturtajā vietā pasaulē, bet riepu ražošanā – otrajā vietā (tagad tā telpās atrodas Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca).
- Rīgā, Sarkandaugavā tika dibināta stikla fabrika, kurā strādāja 39 strādnieki. (Rīgas stikla rūpnīca “Sarkandaugava” beidza pastāvēt 1999. gadā.)
- Talsos tika atvērta pilsētas skola. Mācībmaksa – 10 rbļ. gadā.
KultūraLabot
- Par ģipša galvas zīmējumu Janim Rozentālam tika piešķirta sudraba medaļa.
- Laikraksta "Dienas Lapa" literārajā pielikumā tika publicēts pirmais Jāņa Poruka darbs - stāsts "Purvaiņos".
- Andrejs Pumpurs Tērbatā pabeidza savu eposu „Lāčplēsis”.
- tika izdots komponista Andreja Jurjāna pirmais dziesmu krājums “Daina”, kurā apkopotas 10 kora un solo dziesmas.
ZinātneLabot
- Dinaburgas pils teritorijā, Naujenes pilskalnā, tika veikti pirmie arheoloģiskie izrakumi V. Neimana vadībā.
- Aizelkšņu senkapos Baltinavas pagastā arheoloģiskos izrakumus veica Pēterburgas arheologi.
- Āronu Matīss publicē darbu "Mūsu Tautas dziesmas".
- Somu valodnieks Ē. N. Setele (E. N. Setälä) rīkoja ekspedīciju uz Kurzemes lībiešu ciemiem, kur ievāca līvu folkloras un lingvistisko materiālu.
- V. Voionmā (V. Voionmaa) publicēja pētījumu "Lībiešu celtnes: 1888. gada ceļojuma etnogrāfiskie pieraksti".
DzimušiLabot
- 7. februāris — Fēlikss Cielēns, jurists, politiķis (1964)
- 29. marts — Edvins Magnuss, advokāts, politiķis (1974)
- 8. aprīlis — Jānis Voldemārs Ansons, gleznotājs (1935)
- 10. aprīlis — Ēvalds Rimbenieks, mācītājs, politiķis (1943)
- 25. maijs — Arveds Švābe, jurists, literāts, vēsturnieks (1959)
- 2. jūnijs — Arturs Kāposts, jurists, politiķis (1941)
- 23. jūnijs — Frīdrihs Briedis, latviešu strēlnieku pulkvedis (1918)
- 28. oktobris — Kārlis Zāle, tēlnieks (1942)
- 5. novembris — Ludvigs Bolšteins, Latvijas armijas ģenerālis (1940)
- 26. decembris — Rihards Bērziņš (Valdess), literāts, sabiedrisks darbinieks (1942)