1611. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1611. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Pēc pamiera noslēgšanas līdz 1617. gadam pierima poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.

Pasaulē:	1608 1609 1610 - 1611 - 1612 1613 1614
Latvijā:	1608 1609 1610 - 1611 - 1612 1613 1614
Laikapstākļi:	1608 1609 1610 - 1611 - 1612 1613 1614
Sportā:	1608 1609 1610 - 1611 - 1612 1613 1614
Kino:	1608 1609 1610 - 1611 - 1612 1613 1614

Valdnieki

• Livonijas lielhercogs skaitījās Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
• Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļu pārvaldīja Vilhelms Ketlers, bet Zemgales un Sēlijas daļu viņa brālis Frīdrihs Ketlers.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Pēc Zviedrijas karaļa Kārļa IX nāves gada beigās noslēdza pamieru starp Poliju-Lietuvu un Zviedrijas karalisti, beidzās kara pirmais posms.

• Hercogs Vilhelms vienojās ar Kristofa fon Rapi par Piltenes apgabala atpirkšanu par 25 000 guldeņiem un tiesībām lietot Rucavas un Nīcas muižas. Polijas-Lietuvas seims nolēma inkorporēt Piltenes apgabalu kā vienu no Polijas "kroņa" apgabaliem, apvienojot to ar Inflantijas vaivadiju. Šāds lēmums izraisīja vēlāku hercoga Vilhelma Ketlera pretdarbību poļu varai.

• Livonijas bīskaps Otto fon Šenkings noturēja bīskapijas sinodi sakarā ar Tridentes koncila lēmumu īstenošanu.

• Domājams, ka šajā gadā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī tika uzstādīts pirmais pulkstenis.

• Rīgā Mazo jeb Ziloņa aptieku sāka vadīt Matiāss Tress.

• Mollīna tipogrāfija Rīgā izdeva 1 jaunu grāmatu.

• Piedruja kļūst par Sapjehu dzimtas īpašumu.

• Hermanis Samsons kļuva par Doma baznīcas mācītāju.

• Par Kurzemes hercoga galma mūziķi kļuva Jakobs Lotihijs.

• Volmārs fon Fārensbahs tika iecelts par poļu Livonijas gubernatoru.

• Georgs Mancelis sāka teoloģijas studijas Frankfurtē pie Oderas.

• Georgs Elgers beidza studijas Braunsbergas jezuītu skolā.

Oktobris

• 11. oktobris — Rīgā plosījās spēcīga vētra, kuras rezultātā koki tikuši izrauti ārā ar visām saknēm, kā arī tika nodarīti lieli postījumi ēkām.
• 28. oktobris — Polijas karalis Sigismunds III Vāsa apstiprināja Piltenes apgabalam "Piltenes statūtus". Šis Kurzemes bīskapijas muižnieka K.Zakena izstrādātais Piltenes apgabala likumu un tiesību krājums noteica Piltenes apgabala pārvaldes un tiesu iekārtu, dzimtbūšanas, laulības, mantošanas tiesības, kā arī krimināltiesības.
• 30. oktobris — kronēts Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs.

Decembris

• 20. decembris — tika noslēgts līgums, pēc kura Piltenes kanclers Kristofs Rappe kā kompensāciju saņēma apakšnomā uz 3 gadiem Rucavas un Nīcas muižas, kā arī visu jūrmalu no Sventājas līdz Pērkonei pie Liepājas.

Kultūra

• Hermanis Samsons Rostokā izdeva savu teoloģisko darbu „Enchiridion articulorum fidei etc.”

Dzimuši

• Roberts Duglass (Robert Douglas), Zviedru Vidzemes militārais gubernators (1658-1661). (miris 1662.)
• Johans Palmštruhs, Rīgā dzimušais holandiešu izcelsmes tirgotājs, Stokholmas bankas dibinātājs, pirmais Eiropā ieviesa papīra naudu. (miris 1671.)

Miruši

• Kārlis IX (Karl IX), Zviedrijas karalis. (dzimis 1550.)
• Jans Pjotrs Sapjeha (Jan Piotr Sapieha herbu Lis), Polijas—Lietuvas valsts un militārs darbinieks, karojis Latvijas teritorijā. (dzimis 1569.)