Jans Pjotrs Sapjeha (poļu: Jan Piotr Sapieha herbu Lis, lietuviešu: Jonas Petras Sapiega, baltkrievu: Ян Пётр Сапега; dzimis 1569. gadā, miris 1611. gada 15. oktobrī) bija Polijas—Lietuvas valsts un militārs darbinieks no Sapjehu dzimtas. Usvjatu stārasts no 1600. gada, karaļa rotmistrs no 1605. gada. Viens no Viltusdmitrija II un Marinas Mnišekas tuvākajiem līdzgaitniekiem Krievijā.

Jans Pjotrs Sapjeha
Jan Piotr Sapieha
Jans Pjotrs Sapjeha
Personīgā informācija
Dzimis 1569. gadā
Bihava?, Žečpospolita
(Mogiļevas apgabals, Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Miris 1611. gada 15. oktobrī
Maskava, Krievijas cariste
(Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās politiķis, karavīrs
Vecāki tēvs - Pāvels Sapjeha
Dzīvesbiedre Sofija Veihere
Bērni Pāvels Jans Sapjeha

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis Kijevas kastelāna Pāvela Sapjehas ģimenē. Studēja Viļņā un Padujā.

No 1608. gada karoja Krievijā pie Trejādības-Sergija lauras, Dmitrovas, Kalugas, Aleksandrovas. Viens no poļu-lietuviešu komandieriem Poļu—zviedru kara (1600—1629) pirmajā posmā. 1601. gada 7. janvārī cīnījās pie Cēsīm. 1601. gada 29. jūnijā Kokneses kaujā, 1603. gada 5. martā pie Rakveres, 1603. gada 13. aprīlī piedalījās Tērbatas ieņemšanā. Salaspils kaujas laikā 1605. gada 27. septembrī komandēja lietuviešu karaspēka labo flangu, uzvarēja zviedru ģenerāļa Lindersona karaspēka vienību.

1608. gadā pierunāja Viltusdmitrija I atraitni Marinu Mņišeku pasludināt, ka Viltusdmitrijs II ir viņas vīrs. Pēc uzvaras Perejaslavas kaujā Jans Pjotrs Sapjeha kļuva par Viltusdmitrija II karaspēka hetmani.[1]

Miris 1611. gadā no slimības pēc Maskavas kremļa ieņemšanas.

  • Dzieje Marsa krwawego i sprawy odważne, rycerskie przez Wielmożnego Pana Jego Mości Pana Jana Piotra Sapiehę starostę uświadzkiego w monarchii moskiewskiej od roku 1608 do roku 1612 sławnie odprawowane.
  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 37 598. sleja.

Ārējās saites

labot šo sadaļu