Ķīnas tautas
Ķīnas Tautas Republikā dzīvo vairāk kā 90 nāciju, tautu un etnisko grupu, bet oficiāli no tām ir atzītas 56 tautības. Haņi (etniskie ķīnieši) ir gandrīz 92 % no valsts iedzīvotāju kopskaita un pārējās tautas tiek apzīmētas kā mazākumtautības vai etniskās minoritātes (少數民族, shǎoshù mínzú). Lielākajai daļai no šīm oficiālajām minoritātēm vienīgais vai galvenais apdzīvotības areāls atrodas Ķīnas teritorijā un tām ir izveidotas dažāda līmeņa nacionālās autonomijas. Oficiālais statuss arī dod šīm tautām noteiktas garantētas tiesības izglītības un valodas atbalsta jomā. Formāli nav nozīmes, vai tauta ir daļa no lielākas citas valsts nācijas (mongoļi, korejieši, kazahi), dzīvo kā minoritāte vairāku valstu teritorijā (lisu Ķīnā, Mjanmā, Taizemē un Indijā) vai tās apdzīvotības apgabals ir tikai Ķīnas teritorijā (mandžūri, salari, še u.c.)
| Reģions Prefektūra Apriņķis | Hošuns Nac. rajons |
Terminoloģija
labot šo sadaļuĶīnieši
labot šo sadaļuLatviešu valodas vārds «ķīnieši» skaidri nenošķir Ķīnas iedzīvotājus vai pilsoņus no etniskajiem ķīniešiem – haņiem. Ķīniešu valodā Ķīnas valstspiederīgos apzīmē kā 中國人 (Zhōngguórén - ‘Vidusvalsts cilvēks’), bet etniskos ķīniešus – 漢族人 (Hànzúrén – ‘haņu tautības cilvēks’). Termins Zhōngguórén nesatur nekādu etnisku piederību.
mínzú
labot šo sadaļuĶīniešu valodas termins mínzú (民族) apzīmē diezgan plašu nozīmju spektru, kā nācija, tauta, tautība, etnoss, etniska grupa. Piemēram, Zhōnghuá mínzú (中华民族) ir divas iespējamas nozīmes — «Ķīniešu nācija» un «Ķīnas tautas». Savienojumā ar konkrētu etnonīmu, kur tas aizvieto mín (‘cilvēki, tauta’), bet atstāj zú (‘klans, cilts’), iegūst konkrētas tautības nosaukumu, kā Hànzú (汉族) — haņu tautība vai Èwēnkèzú (鄂温克族) — evenku tautība.
Oficiālās tautas
labot šo sadaļuLai arī oficiāli Ķīnas Tautas Republikā ir 56 tautības, to reālais skaits ir ievērojami lielāks. Pēc Ethnologue datiem Ķīnā ir 298 dzīvās valodas. 1954. gada tautas skaitīšanā tika uzskaitīta 41 mazākumtautība. 1964. gada tautas skaitīšanā bija reģistrētas 183 mazākumtautības, no kurām valdība oficiāli atzina 54. No pārējām 129 tautībām 74 tika iekļautas 54 oficiālajās, 23 tika klasificētas kā «citas», bet 32 - kā «šaubīgas». Piemēram, mongoļiem pieskaitīti gan radniecīgie burjati un oirati, gan arī tjurku valodā runājošie tuvieši, bet tādas tuvu radniecīgas tautas kā mongori un baoaņi izdalīti atsevišķi.
Ķīnas tautas
labot šo sadaļu| Nosaukums |
Pašnosaukums [a] |
Kods [b][1] |
Piņjiņs |
Vienkāršotā ķīniešu |
% no kopējā iedzīvotāju skaita | Skaits (2010) |
Atzīšanas gads [c] |
Autonomijas [d] |
Karte [e] |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Haņi (ķīnieši) | 汉族 | HA | Hàn Zú | 汉族 | 91.6474 | 1220844520 | 1954 | nav | |
| Džuani | Bouxcuengh | ZH | Zhuàng Zú | 壮族 | 1.2700 | 16926381 | 1954 | 1 aut. reģ. 1 aut. pref. 1 aut. apr. |
|
| Hueji[f] | 回族 | HU | Huí Zú | 回族 | 0.7943 | 10586087 | 1954 | 1 aut. reģ. 2 aut. pref. 10 aut. apr. |
|
| Mandžūri | ᠮᠠᠨᠵᡠ | MA | Mǎn Zú | 满族 | 0.7794 | 10387958 | 1954 | 11 aut. apr. | 
|
| Uiguri | ئۇيغۇر | UG | Wéiwú'ěr Zú | 维吾尔族 | 0.7555 | 10069346 | 1954 | 1 aut. reģ. | 
|
| Meo[2] | Hmongb | MH | Miáo Zú | 苗族 | 0.7072 | 9426007 | 1954 | 6 aut. pref. 21 aut. apr. |
|
| Ji | ꆈꌠ | YI | Yí Zú | 彝族 | 0.6538 | 8714393 | 1954 | 3 aut. pref. 19 aut. apr. |
|
| Tudzja | Bifjixkhar / Mongrzzir | TJ | Tǔjiā Zú | 土家族 | 0.6268 | 8353912 | 1964 | 2 aut. pref. 8 aut. apr. |
|
| Tibetieši | བོད་པ་ | ZA | Zàng Zú | 藏族 | 0.4713 | 6282187 | 1954 | 1 aut. reģ. 10 aut. pref. 2 aut. apr. |
|
| Mongoļi | ᠮᠣᠩᠭᠣᠯᠴᠤᠳ Монголчууд |
MG | Měnggǔ Zú | 蒙古族 | 0.4488 | 5981840 | 1954 | 1 aut. reģ. 3 aut. pref. 8 aut. apr. |
|
| Duni | Gaeml | DO | Dòng Zú | 侗族 | 0.2161 | 2879974 | 1954 | 1 aut. pref. 7 aut. apr. |
|
| Buji | buxQyaix | BY | Bùyī Zú | 布依族 | 0.2153 | 2870034 | 1954 | 2 aut. pref. 3 aut. apr. |
|
| Jao | 瑶族 | YA | Yáo Zú | 瑶族 | 0.2098 | 2796003 | 1954 | 13 aut. apr. | 
|
| Baji | Baipho | BA | Bái Zú | 白族 | 0.1451 | 1933510 | 1954 | 1 aut. pref. 1 aut. apr. |
|
| Korejieši | 한민족 | CS | Cháoxiǎn Zú | 朝鲜族 | 0.1374 | 1830929 | 1954 | 1 aut. pref. 1 aut. apr. |
|
| Hani | Haqniq | HN | Hāní Zú | 哈尼族 | 0.1246 | 1660932 | 1954 | 1 aut. pref. 5 aut. apr. |
|
| Li | Hlai | LI | Lí Zú | 黎族 | 0.1098 | 1463064 | 1954 | 5 aut. apr. | 
|
| Kazahi | Қазақтар / Qazaqtar / قازاقتار | KZ | Hāsàkè Zú | 哈萨克族 | 0.1097 | 1462588 | 1954 | 1 aut. pref. 3 aut. apr. |
|
| Daji | ᥖᥭᥰ | DA | Dǎi Zú | 傣族 | 0.0946 | 1261311 | 1954 | 2 aut. pref. 7 aut. apr. |
|
| Še | She | SH | Shē Zú | 畲族 | 0.0532 | 708651 | 1964 | 1 aut. apr. | 
|
| Lisu | ꓡꓲ-ꓢꓴ | LS | Lìsù Zú | 傈僳族 | 0.0527 | 702839 | 1954 | 1 aut. pref. 1 aut. apr. |
|
| Dunsjani | سارت | DX | Dōngxiāng Zú | 东乡族 | 0.0466 | 621500 | 1954 | 2 aut. apr. | 
|
| Gelao | Klau | GL | Gēlǎo Zú | 仡佬族 | 0.0413 | 550746 | 1964 | 3 aut. apr. | 
|
| Lahu | Ladhulsi / Kawzhawd | LH | Lāhù Zú | 拉祜族 | 0.0365 | 485966 | 1954 | 4 aut. apr. | 
|
| Va | Vāx | WA | Wǎ Zú | 佤族 | 0.0322 | 429709 | 1954 | 5 aut. apr. | 
|
| Šuji | Sui | SU | Shuǐ Zú | 水族 | 0.0309 | 411847 | 1954 | 1 aut. apr. | 
|
| Nakhi[g][2] | Na-khi | NX | Nàxī Zú | 纳西族 | 0.0245 | 326295 | 1954 | 1 aut. apr. | 
|
| Cjani | Rrmea | QI | Qiāng Zú | 羌族 | 0.0232 | 309576 | 1954 | 1 aut. pref. 1 aut. apr. |
|
| Mongori[3] | Mongghul | TU | Tǔ Zú | 土族 | 0.0217 | 289565 | 1954 | 3 aut. apr. | 
|
| Mulao | Mulam | ML | Mùlǎo Zú | 仫佬族 | 0.0162 | 216257 | 1964 | 1 aut. apr. | 
|
| Sibo[3] | ᠰᡞᠪᡝ | XB | Xībó Zú | 锡伯族 | 0.0143 | 190481 | 1954 | 1 aut. apr. | 
|
| Kirgīzi[h] | Кыргыздар / قیرغیزدار | KG | Kē'ěrkèzī Zú | 柯尔克孜族 | 0.0140 | 186708 | 1954 | 1 aut. pref. | 
|
| Dzjinpo | Jinghpaw | JP | Jǐngpō Zú | 景颇族 | 0.0111 | 147828 | 1954 | 1 aut. pref. | 
|
| Dauri | Daguur | DU | Dáwò'ěr Zú | 达斡尔族 | 0.0099 | 131992 | 1964 | 1 aut. apr. | 
|
| Salari | Salır | SL | Sālā Zú | 撒拉族 | 0.0098 | 130607 | 1954 | 2 aut. apr. | 
|
| Blani[4] | Plang | BL | Bùlǎng Zú | 布朗族 | 0.0090 | 119639 | 1964 | 1 aut. apr. | 
|
| Maonani | Anan | MN | Máonán Zú | 毛南族 | 0.0076 | 101192 | 1964 | 1 aut. apr. | 
|
| Tadžiki[i] | Tujik | TA | Tǎjíkè Zú | 塔吉克族 | 0.0038 | 51069 | 1954 | 1 aut. apr. | 
|
| Pumi | Pumi | PM | Pǔmǐ Zú | 普米族 | 0.0032 | 42861 | 1964 | 1 aut. apr. | 
|
| Ačani | Ngac'ang | AC | Āchāng Zú | 阿昌族 | 0.0030 | 39555 | 1964 | 3 nac. pag. | |
| Nu | Nu | NU | Nù Zú | 怒族 | 0.0028 | 37523 | 1964 | 1 aut. apr. | 
|
| Evenki | Эвэнкил / ᠧᠸᠧᠩᠺᠢ | EW | Èwēnkè Zú | 鄂温克族 | 0.0023 | 30875 | 1954 | 1 aut. apr. | 
|
| Kiņi | Kinh tộc | GI | Jīng Zú | 京族 | 0.0021 | 28199 | 1964 | nav | |
| Dzjinuo | Jino | JN | Jīnuò Zú | 基诺族 | 0.0017 | 23143 | 1979 | 1 nac. pag. | |
| Deani | Ta'ang | DE | Dé'áng Zú | 德昂族 | 0.0015 | 20556 | 1964 | 1 nac. pag. | |
| Bonani[4] | Bounan | BO | Bǎo'ān Zú | 保安族 | 0.0015 | 20074 | 1954 | 1 aut. apr. | 
|
| Krievi | Pусские | RS | Éluósī Zú | 俄罗斯族 | 0.0012 | 15393 | 1954 | 1 nac. pag. | |
| Juguri | Yogïr / Yogor | YG | Yùgù Zú | 裕固族 | 0.0011 | 14378 | 1954 | 1 aut. apr. | 
|
| Uzbeki | Oʻzbeklar / اوزبکلر | UZ | Wūzībiékè Zú | 乌孜别克族 | 0.0008 | 10569 | 1954 | 1 nac. pag. | |
| Menba | Monpa | MB | Ménbā Zú | 门巴族 | 0.0008 | 10561 | 1964 | 5 nac. pag. | |
| Oročoni | Oroqen | OR | Èlúnchūn Zú | 鄂伦春族 | 0.0006 | 8659 | 1954 | 1 aut. apr. | 
|
| Deruni | Derung | DR | Dúlóng Zú | 独龙族 | 0.0005 | 6930 | 1964 | 1 aut. apr. | 
|
| Nanaji | нанай / χədʑən | HZ | Hèzhé Zú | 赫哲族 | 0.0004 | 5354 | 1964 | 3 nac. pag. | |
| Gaošaņi[j] | Pangcah Paywan Bunun |
GS | Gāoshān Zú | 高山族 | 0.0003 | 4009 | 1954 | nav | |
| Luoba | — | LB | Luòbā Zú | 珞巴族 | 0.0003 | 3682 | 1965 | 3 nac. pag. | |
| Tatāri | Tatar | TT | Tǎtǎ'ěr Zú | 塔塔尔族 | 0.0003 | 3,556 | 1954 | 1 nac. pag. | |
| Neizdalīti | — | — | Wèi Shìbié Mínzú | 未识别民族 | 0.0480 | 640101 | — | — | |
| Naturalizēti pilsoņi | — | — | Wàiguórén Jiārù Zhōngguójí | 外国人加入中国籍 | 0.0001 | 1448 | — | — |
- Piezīmes:
- ↑ Kursīvā atzīmēts pašnosaukums tautām bez savas rakstības.
- ↑ Ķīnas Tautas Republikas standarts GB 3304－91 Names of ethnicities of China in romanization with codes.
- ↑ Tautām, kas oficiāli atzītas 1964. gadā vai agrāk, atzīmēts to pirmais iekļaušanas gads tautas skaitīšanā (1954 vai 1964).
- ↑ Nacionālie pagasti atzīmēti tikai tām tautām, kurām nav augstāka līmeņa teritoriālās autonomijas (reģiona, prefektūras vai apriņķa).
- ↑ Titulārās tautas autonomie reģioni, autonomās prefektūras un autonomie apriņķi.
- ↑ Iekļauj arī Hainaņas uculus, kas ir čamu bēgļu pēcteči.
- ↑ Iekļauj arī moso.
- ↑ Pieskaita arī "Jeņisejas kirgīzus" (hakasus), kas dzīvo Heilundzjanas provincē.
- ↑ Ar «tadžiku» nosaukumu Ķīnā kopīgi apzīmē pamiriešu tautas sarikoliešus un vahanus.
- ↑ Kolektīvs nosaukums Taivānas aborigēnu tautām. Fatiski uzskaitīti tikai dzīvojošie ĶTR teritorijā, galvenokārt Fudzjaņā, lielākoties ami, paivani un bununi.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 中国各民族名称的罗马字母拼写法和代码
- ↑ 2,0 2,1 Lielais pasaules atlants. Rīga : Karšu izdevniecība Jāņa sēta. 2008. 93. lpp. ISBN 978-9984-07-532-7.
- ↑ 3,0 3,1 «ĀZIJA, etnogrāfiskā karte». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 80. lpp.
- ↑ 4,0 4,1 Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 97. lpp. ISBN 978-9984-232-23-2.