Etnoss
Etnosa jēdziens ir Padomju Savienības beigu gados PSRS Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas institūta izstrādāta teorija, kas izskaidro tautību kā sociālu cilvēku kopums, kuras locekļi apzinās sevi kā vienota grupa, pretstatā pārējiem etnosiem. Jēdziena galvenais izstrādātājs bija Etnogrāfijas institūta ilggadējais direkors Juliāns Bromlejs[1]. Kopš Padomju savienības sabrukuma etnosa teorija ir zaudējusi nozīmi Krievijas Federācijas tautību politikas veidošanā[2] un akadēmiskajā vidē[3].
Saskaņā ar etnosa teoriju etnosam piederošie identificē sevi ar reālu vai iedomātu kopēju izcelsmi un vēsturi. Izveidojies ilgstošā vēsturiskā attīstībā noteiktā vidē un to bieži, bet ne vienmēr, vieno līdzīga kultūra, valoda, mentalitāte vai līdzīgas antropoloģiskās īpašības. Etnoss — bioloģiski sociāla cilvēku kopa, kas izveidojusies ilgstošā vēsturiskā attīstībā noteiktā dabas vidē un kuru vieno kopēja kultūra, valoda, mentalitāte, vienādas antropoloģiskās īpatnības.
Atsauces Labot
- ↑ The Theory of Ethnos and Ethnic Processes in Soviet Social Sciences, Julian Bromley and Viktor Kozlov, Comparative Studies in Society and History http://www.jstor.org/stable/178765
- ↑ Identity politics and indigeneity construction in the Russian census 2002, Sokolovski, Sergei, http://www.eth.mpg.de/cms/en/publications/working_papers/wp0077.html
- ↑ The State of the Discipline in Russia: Interviews with Russian Anthropologists, http://doi.wiley.com/10.1525/aa.1997.99.4.775[novecojusi saite]
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |