Koordinātas: 44°03′14″N 113°52′16″E / 44.054°N 113.8711°E / 44.054; 113.8711

Iekšējā Mongolija (mongoļu: ; ķīniešu: 内蒙古自治区; piņjiņs: Nèi Měnggǔ Zìzhìqū) ir autonomais reģions Ķīnas ziemeļos, kas dibināts 1947. gada 1. maijā, pirmais no Ķīnas autonomajiem reģioniem. Galvaspilsēta — Huhoto, lielākā pilsēta ir Baotou.

Iekšējā Mongolija
autonoms reģions

内蒙古自治区
Iekšējās Mongolijas stepes
Iekšējās Mongolijas stepes
Iekšējās Mongolijas atrašanās vieta Ķīnā
Iekšējās Mongolijas atrašanās vieta Ķīnā
Valsts Karogs: Ķīna Ķīna
Dibināts 1947. gada 1. maijā
Administrācija
 • ĶKP munic. sekr. Hu Čunhua
 • Mērs Bagaturs (Баатар)
Platība
 • Kopējā 1 183 000 km2
Iedzīvotāji (2020)[1]
 • kopā 24 049 155
 • blīvums 20,3/km²
 • Etniskais sastāvs ķīnieši — 79%
mongoļi — 17%
mandžūri — 2%
hueji — 0,9%
dauri — 0,3%
Mājaslapa www.nmg.gov.cn
Iekšējā Mongolija Vikikrātuvē

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Iekšējās Mongolijas platība ir 1 183 000 km2. Tie 12 % Ķīnas teritorijas, kas izmēru ziņā ir lielāka par Francijas un Vācijas teritorijām kopā.

Klimats labot šo sadaļu

Klimats Iekšējā Mongolijā ir krasi kontinentāls. Gada vidējā temperatūra ir no 0 līdz +8,0°С, gada vidējais nokrišņu daudzums 50—450 mm. Biežas ir arī smilšu vētras.

Flora un fauna labot šo sadaļu

Teritorija ir bagāta ar sēklaugiem un paparžveidīgajiem augiem. Liela daļa no tiem tiek izmantota tradicionālajā Ķīnas medicīnā (žeņšeņs, efedra, lakrica). Iekšējā Mongolijā mīt daudz savvaļas dzīvnieku un putnu sugu. Daudzas dzīvnieku sugas ir aizsargājamas ar likumu (sniega leopardi, alņi, tīģeri).

Reljefs labot šo sadaļu

Lielākā daļa teritorijas atrodas uz Mongolijas plato. Kalnaine aizņem 50% teritorijas. Reljefs pazeminās no ziemeļiem uz dienvidiem. Pats augstākais punkts ir Alanaša smaile (3556 m). Rietumos atrodas pieci lieli tuksneši: Badins-Džarans, Tengērs, Ulana-Buha, Mu-Usa un Gobi.

Ūdens resursi labot šo sadaļu

Reģions ir bagāts ar ūdeni, Iekšējā Mongolijā plūst vairāk nekā 1000 dažādu upju, tajā skaitā arī Huanhe. Ir arī vairāk nekā 1000 dažāda izmēra ezeru. Kopējā virszemes ūdeņu rezerve ir apmēram 67,1 miljards kubikmetru.

Derīgie izrakteņi labot šo sadaļu

Iekšējā Mongolijā ir lielas ogļu rezerves. 2000. gada sākumā uzietas arī lielas dabas gāzes rezerves, ir arī naftas rezerves.

Administratīvais iedalījums labot šo sadaļu

Iekšējās Mongolijas teritorijā atrodas 3 aimaki un 9 pilsētu apriņķi, kuri iedalās 17 rajonos, 11 apgabalu līmeņa pilsētas, 21 apgabals, 49 hošuni un 3 autonomie hošuni.

Karte Nr. Latviskais nosaukums Ķīniešu valodā Piņjiņs Mongoļu valodā Statuss
 
1 Alaša 阿拉善盟 Ālāshàn méng   aimaks
2 Bajnnura 巴彦淖尔市 Bāyànnào'ěr shì   pilsētas apriņķis
3 Uhai 乌海市 Wūhǎi shì   pilsētas apriņķis
4 Ordosa 鄂尔多斯市 È'ěrduōsī shì   pilsētas apriņķis
5 Baotou 包头市 Bāotóu shì   pilsētas apriņķis
6 Huhhota 呼和浩特市 Hūhéhàotè shì   pilsētas apriņķis
7 Ulāncava 乌兰察布市 Wūlánchábù shì   pilsētas apriņķis
8 Šilīngola 锡林郭勒盟 Xīlínguōlè méng   aimaks
9 Čifena 赤峰市 Chìfēng shì   pilsētas apriņķis
10 Tunliao 通辽市 Tōngliáo shì pilsētas apriņķis
11 Hingans 兴安盟 Xīng'ān méng   aimaks
12 Hulunbuira 呼伦贝尔市 Hūlúnbèi'ěr shì   pilsētas apriņķis

Kultūra labot šo sadaļu

 
Piecu Pagodu templis

Iekšējā Mongolija ir viens no Ķīnas tūrisma reģioniem. Galvenie apskates objekti ir Čingishana mauzolejs, Vanas Džaodzjunas kapenes, U Dana klosteris un Piecu Pagodu templis, kā arī krievu—ķīniešu tirgus Maņdžouli pilsētā. Katru vasaru norisinās lielais mongoļu tautas festivāls — Nādams, kurā laikā norisinās cīkstēšanās, jāšanas un loku šaušanas sacensības. 2007. gada maijā, pilsētā Huhhotā atklāja huņņu kultūras muzeju.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. http://www.stats.gov.cn/english/PressRelease/202105/t20210510_1817188.html; Ķīnas Tautas Republikas Septītā nacionālā tautskaite.

Ārējās saites labot šo sadaļu