Īrijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Īrijas valdnieki jeb karaļi, kas bija Īrijas teritorijas pārvaldītāji no 862. gada līdz 1937. gadam un pārstāvēja vairākas dinastijas. Vikingu laikmetā atsevišķi īru ķēniņi tika pasludināti par Īrijas virsķēniņiem (īru: ri hÉrenn uile). Kopš 1154. gada angļu iebrukuma Īrijas austrumdaļā Anglijas karaļi tika dēvēti par Īrijas lordiem (Īrijas kungiem), bet pēc vienotas Anglijas un Īrijas Karalistes izveides par Īrijas karaļiem (1541–1707), šo nosaukumu viņi saglabāja arī Lielbritānijas Karalistes pastāvēšanas laikā (1707–1800) kā "Lielbritānijas, Francijas un Īrijas karaļi". Pēc Apvienotās Lielbritānijas un Īrijas Karalistes izveides 1801. gadā viņi kļuva par Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karaļiem (King of the United Kingdom of Great Britain and Ireland) kopš 1953. gada par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes karaļiem.
Uzskaitījums
labot šo sadaļuĪrijas virsķēniņi (846 — 1186)
labot šo sadaļuPortrets | Vārds, uzvārds (Dzimis—miris) |
Valdīšanas periods | Piezīmes | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Maels Sehnails I Máel Sechnaill mac Máele Ruanaid (?—862) |
846. — 862. gads | Mides ķēniņš, pirmais vēsturiski pierādāmais īru ķēniņš, kas pasludināts par Īrijas virsķēniņu | |||||||
Aeds Findliats Áed Findliath (?—879) |
862. — 879. gads | "Labais karotājs", Ailehas ķēniņš | |||||||
Flans Sinna Flann Sinna (847/848—916) |
879. — 916. gads | Mides ķēniņš, cīnījās pret vikingu sirotājiem | |||||||
Nials Glundubs Niall Glúndub (?—919) |
916. — 919. gads | Ailehas ķēniņš, kritis kaujā pret vikingiem | |||||||
Donahds Dons Donnachd Donn Duncan (?—944) |
919. — 944. gads | Mides ķēniņš | |||||||
Kongalahs Knogba Congalach Cnogba |
944. — 956. gads | Mides ķēniņš | |||||||
Domnals va Neils Domnall ua Néill (?—980) |
944. — 980. gads | Ailehas ķēniņš, kas sevi dēvēja par Īrijas virsķēniņu | |||||||
Maels Sehnails II Máel Sechnaill mach Domnaill (949—1022) |
980. — 1002. gads | Mides ķēniņš, kas 980. gadā uzvarēja vikingus Taras kaujā | |||||||
Braiens Boru Brian Bóruma mac Cennétig (941—1014) |
1002. — 1014. gads | Minsteres un Leinsteres kēniņš, kas Klontarfas kaujā 1014. gadā krita kaujā pret vikingiem. Obraienu (O’Brian) klana ciltstēvs | |||||||
Maels Sehnails II Máel Sechnaill mach Domnaill (949—1022) |
1014. — 1022. gads | ||||||||
Savstarpējo cīņu laiks Pēc īru virsķēniņa Maela Sehnaila II nāves 1022. gadā sākās vairāku ķēniņu cīņa par šo titulu, uz ko pretendēja: | |||||||||
Donhads Obraiens Donnchadh mac Briain (?—1064) |
1022. — 1064. gads | Braiena Boru dēls, Minsteres ķēniņš | |||||||
Diarmaits Diarmait mac Maíl na mBó (?—1072) |
1064. — 1072. gads | Leinsteres ķēniņš | |||||||
Toirdelbahs I Obraiens Toirdelbach Ua Briain (1009—1086) |
1072. — 1086. gads | Braiena Boru mazdēls, Minsteres ķēniņš | |||||||
Domnals Domnall Ua Lochlainn (1048—1121) |
1086. — 1121. gads | Ailehas ķēniņš | |||||||
Muirhertahs I Muirchertach Ua Briain (1050—1119) |
1101. — 1119. gads | Minsteres ķēniņš | |||||||
Toirdelbahs II Okonors Tairrdelbach Ua Conchobair (1088–1156) |
1119. — 1156. gads | Konahtas ķēniņš | |||||||
Muirhertahs II Muirchertach Mac Lochlainn (?–1166) |
1166. — 1186. gads | Ailehas ķēniņš | |||||||
Ruaidri Ruaidrí Ua Conchobair (1088–1156) |
1116. — 1198. gads | Konahtas ķēniņš |
Īrijas lordiste (1177 — 1542)
labot šo sadaļuPamatraksts: Īrijas lordiste
Īrijas Karaliste (1542–1800)
labot šo sadaļuPamatraksts: Īrijas Karaliste
Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste (1801–1922)
labot šo sadaļuPamatraksts: Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste
Portrets | Vārds, uzvārds (Dzimis—miris) |
Valdīšanas periods | Dinastija | Citi tituli | Piezīmes | ||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Hannoveres dinastija (1801 — 1901) | |||||||||
Džordžs III (1738 — 1820) |
1801. gada 1. janvāris — 1820. gada 29. janvāris | Hannoveres dinastija | Lielbritānijas karalis (1760—1820) | ||||||
Džordžs IV (1762 — 1830) |
1820. gada 29. janvāris — 1830. gada 26. jūnijs | Hannoveres dinastija | Lielbritānijas karalis (1820—1830) | ||||||
Viljams IV (1789 — 1837) |
1830. gada 26. jūnijs — 1837. gada 20. jūnijs | Hannoveres dinastija | Lielbritānijas karalis (1830—1837) | ||||||
Viktorija (1819 — 1901) |
1837. gada 20. jūnijs — 1901. gada 22. janvāris | Hannoveres dinastija | Lielbritānijas karaliene (1837—1901) | ||||||
Saksijas Koburgas un Gotas dinastija (1901 — 1910) | |||||||||
Eduards VII (1841 — 1910) |
1901. gada 22. janvāris — 1910. gada 6. maijs | Saksijas Koburgas un Gotas dinastija | Lielbritānijas karalis (1901—1910) | ||||||
Vindzoras dinastija (1910 — 1922) | |||||||||
Džordžs V (1762 — 1830) |
1910. gada 6. maijs — 1922. gada 6. decembris | Vindzoras dinastija | Lielbritānijas karalis (1910—1936) |
Īrijas brīvvalsts (1922–1937)
labot šo sadaļuPamatraksts: Īrijas brīvvalsts
Portrets | Vārds, uzvārds (Dzimis—miris) |
Valdīšanas periods | Dinastija | Citi tituli | Piezīmes | ||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vindzoras dinastija (1922 — 1937) | |||||||||
Džordžs V (1762—1830) |
1922. gada 6. decembris — 1936. gada 20. janvāris | Vindzoras dinastija | Lielbritānijas karalis (1910—1936) | ||||||
Eduards VIII (1894—1972) |
1936. gada 20. janvāris — 11. decembris | Vindzoras dinastija | Lielbritānijas karalis (1936) | ||||||
Džordžs VI (1895—1952) |
1936. gada 11. decembris — 1949. gads | Vindzoras dinastija | Lielbritānijas karalis (1936—1949) |