Čārlzs II Stjuarts
Čārlzs II Stjuarts (Charles II Stuart; dzimis 1630. gada 29. maijā, miris 1685. gada 6. februārī) bija Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis. Pirms kļūšanas par karali, Čārlzs II bija Velsas princis, kā arī Kornvolas hercogs un Rotsejas hercogs. Dažos avotos viņa vārds ir Karls II vai Kārlis II (Carl II Stuart). Dažreiz tiek dēvēts arī par Jautro karali (the Merry King).
Čārlzs II Charles II | |
---|---|
Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis | |
Amatā 1660. gada 29. maijs — 1685. gada 6. februāris | |
Priekštecis | Čārlzs I Stjuarts |
Pēctecis | Džeimss II Stjuarts |
Skotijas karalis | |
Amatā 1649. gada 30. janvāris — 1651. gada 3. septembris | |
Priekštecis | Čārlzs I Stjuarts |
| |
Dzimšanas dati |
1630. gada 29. maijā Svētā Džeimsa pils, Londona, Anglija |
Dzīves vieta | 1685. gada 6. februārī (54 gadu vecumā) |
Miršanas dati | Vaitholas pils, Londona, Anglija |
Apglabāts | Vestminsteras abatija, Londona, Apvienotā Karaliste |
Dinastija | Stjuartu dinastija |
Tēvs | Čārlzs I |
Māte | Francijas Henrieta Marija |
Dzīvesbiedrs(-e) | konsorte Bragansas Katrīna |
Paraksts |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1630. gadā. 1649. gada 30. janvārī, Anglijas pilsoņu kara kulminācijas brīdī, Vaitholas pilī tika sodīts ar nāvi Čārlza II tēvs, karalis Čārlzs I. Čārlza II māte karaliene Francijas Henrieta Marija ar bērniem kara laikā dzīvoja Francijā. Čārlzam bija astoņpadsmit gadi, kad viņš uzzināja par sava tēva nogalināšanu. Pēc tam Anglijas parlaments nepasludināja Čārlzu II par karali. Anglijā sākās periods, kura laikā nebija karaļu. Faktiski valsts bija republika, kuru vadīja Olivers Kromvels. Toties 1649. gada 5. februārī Skotijas parlaments Čārlzu II pasludināja par Skotijas karali. 1651. gada 1. janvārī Čārlzs II tika kronēts. Pēc Olivera Kromvela uzbrukuma 1651. gada 3. septembrī Čārlzs II aizbēga uz kontinentu un deviņus gadus nodzīvoja Francijā un mūsdienu Nīderlandes teritorijā.
Politiskās krīzes laikā, kas sekoja pēc Kromvela nāves 1658. gada beigās, Čārlzs II tika aicināts atgriezties Anglijā un ieņemt troni. Anglijā viņš ieradās 1660. gada 25. maijā, bet Londonā — savā 30. dzimšanas dienā 1660. gada 29. maijā. 1661. gada 23. aprīlī Čārlzs II Vestminsteras abatijā tika kronēts par Anglijas un Īrijas karali.
Mīļākās un ārlaulības bērni
labot šo sadaļuČārlzs II apprecējās ar Portugāles infanti Bragansas Katrīnu, bet laulībā karalim bērnu nebija. Toties Čārlzam II bija visai plašs zināmu un nezināmu mīļāko klāsts, un krietns daudzums ārlaulības bērnu, no kuriem viņš par saviem oficiāli atzina 14, dāvādams viņiem titulus un krietni papildinādams karalistes pēru rindas:
- lēdija Margarita de Kartereta (Marguerite or Margaret de Carteret), un ārlaulības bērns Džeimss (James de la Cloche )
- lēdija Lūcija Valtere (Lucy Walter), un ārlaulības bērns Džeimss Skots, Monmutas hercogs (James Scott, 1st Duke of Monmouth)
- lēdija Elizabete Kiligreva (Elizabeth Killigrew), un ārlaulības bērns lēdija Šarlote (Charlotte Jemima Henrietta Maria FitzRoy)
- lēdija Katrīna Pege (Catherine Pegge), un ārlaulības bērni Čārlzs, ficČārlzs, Plimutas grāfs (Charles FitzCharles, 1st Earl of Plymouth) un lēdija Katrīna (Catherine FitzCharles)
- lēdija Barbara Palmere (Barbara Palmer, 1st Duchess of Cleveland), un ārlaulības bērni lēdija Anna (Anne Lennard, Countess of Sussex), Čārlzs ficrojs, Sauthemptonas hercogs (Charles FitzRoy, 2nd Duke of Cleveland), Henrijs, ficrojs, Graftonas hercogs (Henry FitzRoy, 1st Duke of Grafton), lēdija Šarlote, ficroja (Charlotte Lee, Countess of Lichfield), Džordžs, ficrojs, Nortumberlendas hercogs (George FitzRoy, 1st Duke of Northumberland), lēdija Barbara, ficroja (Lady Barbara Benedicta FitzRoy)
- lēdija Eleonora Gvina (Eleanor Gwyn or Nell Gwyn), un ārlaulības bērni Čārlzs, sv. Albanas hercogs (Charles Beauclerk, 1st Duke of St Albans), Džeimss, Buklerkas lords (James, Lord Beauclerk)
- lēdija Luīze de Keruala (Louise de Kérouaille, Duchess of Portsmouth), un ārlaulības bērns Čārlzs Lenokss, Ričmondas hercogs, Lenoksas hercogs (Charles Lennox, 1st Duke of Richmond)
- Marija Deivisa, aktrise (Mary "Moll" Davis)
u.c.
Literatūra
labot šo sadaļu- Abbott, Jacob. History of King Charles the Second of England. Available at Project Gutenberg, 1849, Retrieved on 2007-05-18
- Harris, Tim. Restoration: Charles II and his kingdoms, 1660–1685. London: Allen Lane. 2005. ISBN 0-7139-9191-7.
- Jones, J. R. Charles II: Royal Politician. London, 1987
- Keay, Anna. The Magnificent Monarch: Charles II and the Ceremonies of Power. London: Hambledon Continuum. 2008. ISBN 978-1-84725-225-8.
- Kenyon, J. P, "Review Article: The Reign of Charles II", Cambridge Historical Journal XIII: 1957. 82–86
- Miller, John. Restoration England: the reign of Charles II. London: Longman. 1985. ISBN 0-582-35396-3.
- Fraser, Antonia. King Charles II. London: Weidenfeld and Nicolson. 1979. ISBN 0-297-77571-5.
- Hutton, Ronald. Charles II: King of England, Scotland, and Ireland. Oxford (England): Clarendon Press. 1989. ISBN 0-19-822911-9.
- Miller, John. Charles II. London: Weidenfeld and Nicolson. 1991. ISBN 0-297-81214-9.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čārlzs II Stjuarts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Stjuartu dinastijas valdnieks | ||||
---|---|---|---|---|
Priekštecis: Čārlzs I |
Anglijas karalis 1660—1685 |
Pēctecis: Džeimss II |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |