Džordžs I
Džordžs I (George Louis, dzimis 1660. gada 28. maijā, miris 1727. gada 11. jūnijā), arī Georgs Ludvigs[1] (vācu: Georg Ludwig), bija Lielbritānijas un Īrijas karalis no 1714. gada 1. augusta līdz pat savai nāves dienai, kā arī no 1698. gada Hannoveres kūrfirsts Svētās Romas impērijas sastāvā.
Džordžs I George I | |
---|---|
Lielbritānijas un Īrijas karalis | |
1714. gada 1. augustā — 1727. gada 11. jūnijā | |
Priekštecis | Anna |
Pēctecis | Džordžs II |
Dzimis |
1660. gada 28. maijā Hannovere, Kālembergas firstiste, Svētā Romas impērija (Lejassaksija, Vācija) |
Miris |
1727. gada 11. jūnijā (67 gadu vecumā) Osnabrika, Osnabrikas bīskapija (Lejassaksija, Vācija) |
Apglabāts | Herenhauzenes pils, Hannovere, Lejassaksija, Vācija |
Dzīvesbiedre | Celles Sofija Doroteja |
Bērni |
|
Dinastija | Hannoveres dinastija |
Tēvs | Ernsts Augusts |
Māte | Hannoveres Sofija |
Reliģija | luterisms |
Paraksts |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1660. gadā mūsdienu Lejassaksijas teritorijā, un mantoja titulu un zemes no Braunšveigas-Līneburgas hercoga. Vairāku Eiropas karu dēļ viņa pārvaldītā teritorija Vācijā paplašinājās un 1708. gadā viņš tika atzīts par Hannoveres kūrfirstu. 54 gadu vecumā, pēc karalienes Annas nāves, viņš kāpa Lielbritānijas tronī kā Hannoveres dinastijas pirmais monarhs. Lai gan bija vairāk nekā 50 tuvāku Annas asinsradinieku, tomēr 1701. gadā pieņemtais troņa mantošanas likums aizliedza katoļiem kāpt tronī. Džordžs bija Annas tuvākais radinieks, kurš bija protestants. Uz to reaģēja jakobīņi, kuri mēģināja gāzt Džordžu un viņa vietā iecelt Annas katolisko pusbrāli, Džeimsu Frānsisu Eduardu Stjuartu, bet viņu mēģinājums cieta neveiksmi.
Džordža valdīšanas laikā monarhijas vara tika samazināta un Lielbritānijā sākās pāreja uz ministru kabinetu valdības mūsdienīgo sistēmu, kuru vada premjerministrs. Viņa valdīšanas beigās patiesā vara piederēja seram Robertam Volpolam, Lielbritānijas pirmajam de facto premjerministram. Džordžs nomira ceļojumā netālu no dzimtās Hannoveres, kur arī tika apglabāts.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- Beattie, John M. The English Court in the Reign of George I. Cambridge: Cambridge University Press. 1967
- Marlow, Joyce; Introduction by Antonia Fraser (1973). The life and times of George I. London: Weidenfeld and Nicolson. ISBN 0-297-76592-2.
- Hatton, Ragnhild. George I: Elector and King. London: Thames and Hudson. 1978 ISBN 0-500-25060-X.
- Williams, Basil; Revised by C. H. Stuart. The Whig Supremacy 1714–1760. Second edition. Oxford: Oxford University Press. 1962
Atsauces un piezīmes
labot šo sadaļu- ↑ Džordžs I bija vācietis un, atveidojot no vācu valodas viņa vārdu, viņu sauc par Georgu nevis par Džordžu
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džordžs I.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Hannoveres dinastijas valdnieks | ||||
---|---|---|---|---|
Priekštecis: Anna |
Lielbritānijas karalis 1714.-1727. |
Pēctecis: Džordžs II |