Atvērt galveno izvēlni
Tjudoru karaļnama ģerbonis
Tjudoru sarkanā roze - Lankasteru un Jorku rožu apvienojums
grāfa Edmunda Tjudora ģerbonis

Tjudori (House of Tudors) bija velsiešu Tvudoru (Twddur) dzimtas valdnieki, karaļu dinastija Anglijas karalistē (ieskaitot Velsu un Īriju) (1485-1603).

IzcelsmeLabot

Cēlušies no Velsas. Bija saradojušies ar Lankasteru dzimtu (Ovens Tjudors aprecējās ar Henrija V atraitni karalieni Katrīnu, līdz ar to viņu dēli — Edmunds un Džaspers, - bija Henrija VI pusbrāļi; Edmunds Tjudors apprecēja Lankasteras hercoga Ģentes Džona mazmeitu Margaritu Bofortu — tas viss ļāva pretendēt uz troni un uzskatīt Jorkus par uzurpatoriem).

Ričmondas grāfa Edmunda Tjudora (Edmund Tudor, 1st Earl of Richmond) un Margaritas Bofortas (Lady Margaret Beaufort) dēls Henrijs, izmantojot smago situāciju karalistē, izsēdināja savu algotņu karaspēku Velsā, devās iekšā iekšzemē, kaujā pie Bosvortas sakāva karali Ričardu III (kurš kaujā krita) un 1485. gada 22. augustā kronējās par karali.

Tjudoru rozeLabot

1485. gadā Henrijs Tjudors pēc uzvaras pār Jorku namu un kronēšanas par karali, par miera zīmi Lankasteru nama ģerbonim, kuru rotāja sarkana roze, pievienoja Jorku nama balto rozi. Kopš tā laika Tjudoru roze - dubultā sarkanbaltā roze- ir Anglijas karaļa varas simbols.

Tjudori Ričmondas grāfi (Earls of Richmond)Labot

  • Edmunds Tjudors (Edmund Tudor, of Hadham, 1st Earl of Richmond, 1430.-1456.), Ričmondas grāfs (1435.-1456.)
  • Henrijs Tjudors (Henry Tudor, 2nd Earl of Richmond, 1456.-1509.), Ričmondas grāfs (1478.-1485.)

Tjudori Anglijas tronīLabot

 
karalienes Marijas laika ģerbonis (1554.-1558.)

Elizabete I mira, neatstājot pēcnācējus. Tuvākais radinieks, t.i. nopietnākais pretendents uz troni bija Skotijas karalis Džeimss I Stjuarts (Iacobus VI Stuart, James I of England, 1566.-1625.) — Anglijas tronī kāpa Stjuartu dinastija.

 
Tjudoru ciltskoks

BibliogrāfijaLabot

  • Мор Т., Эпиграммы. История Ричарда III. — Москва, 1973.
  • Buck, sir George., The History of king Richard III. — Gloucester a. Sutton: 1979, 1982.

Ārējās saitesLabot