Anna Stjuarte
Anna Stjuarte (angļu: Anne Stuart; dzimusi 1665. gada 6. februārī, mirusi 1714. gada 1. augustā) bija pirmā Lielbritānijas Karalistes valdniece.
| Anna Anne | |
|---|---|
 | |
| Anglijas, Skotijas un Īrijas karaliene (no 1707. gada - Lielbritānijas un Īrijas karaliene) | |
|
Amatā 1702. gada 8. aprīlī — 1714. gada 1. augustā (kronēta 1702. gada 23. aprīlī) | |
| Priekštecis | Viljams III |
| Pēctecis | Džordžs I |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1665. gada 6. februārī Sendžeimsa pils, Londona, Anglijas Karaliste ( .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste) |
| Miršanas dati |
1714. gada 1. augustā Kensigtonas pils, Londona, Anglijas Karaliste ( Apvienotā Karaliste) |
| Apglabāts |
Vestminsteras abatija, Londona, Apvienotā Karaliste |
| Dinastija | Stjuartu dinastija |
| Tēvs | Džeimss II |
| Māte | Anna Haida |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Dānijas Džordžs |
| Bērni | Princis Viljams |
| Paraksts |
 |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuCēlusies no Stjuartu dinastijas. Dzimusi 1665. gadā karaļa Džeimss II ģimenē, kurš bija pārgājis katolicismā, un 1688./89. gadā tika gāzts no troņa pēc t.s. Slavenās revolūcijas. Anglijas, Skotijas un Īrijas troņus ieguva Viljams III (Skotijā kā Viljams II), Annas svainis un māsa Marija II. Pēc Marijas nāves 1694. gadā Viljams III valdīja vienpersoniski līdz savai nāvei 1702. gadā.
1702. gada 8. martā Anna kļuva par Anglijas, Skotijas un Īrijas karalieni. 1707. gada 1. maijā, saskaņā ar Aktu par ūniju, Anglija un Skotija apvienojās vienā valstī, izveidojoties Apvienotajai Lielbritānijas Karalistei. Anna kļuva par tās pirmo valdnieci, vienlaicīgi būdama Īrijas karaliene. Anna valdīja 12 gadus, nomirstot 1714. gada augustā.
Tā kā karaliene Anna mira, neatstājot dzīvus pēcnācējus, Stjuartu dzimtas tiešā līnija izmira. Pēc viņas tronī kāpa Annas otrās pakāpes brālēns Hannoveres kūrfirsts Džordžs I, dibinot Hannoveres dinastiju. Džordžs I bija Džeimsa I Stjuarta mazmazdēls.[1]
Dzimtas koks
labot šo sadaļu| Džeimss VI 1566–1625 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Edvards Haids 1609–1674 | Čārlzs I 1600–1649 | Elizabete Stjuarte 1596–1662 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Laurencs Haids 1641–1711 | Anna Haida 1637–1671 | Džeimss II Stjuarts 1633–1701 | Modenas Marija 1658–1718 | Princese Marija 1631–1660 | Čārlzs II 1630–1685 | Hannoveres Sofija 1630–1714 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Džeims Francis Edvards 1688–1766 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Anna 1665–1714 | Marija II Stjuarte 1662–1694 | Viljams III 1650–1702 | Džordžs I 1660–1727 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Papildliteratūra
labot šo sadaļu- Ernest Alfred Benians. The Cambridge Modern History. MacMillan & Co., 1909.
- Edward Gregg. Queen Anne. Yale University Press, 2001.
- Arthur Donald Innes. A History of England and the British Empire. The MacMillan Company, 1913.
- John Lednum. A History of the Rise of Methodism in America. Philadelphia : John Lednum, 1859.
- Edmund Lodge. The Genealogy of the Existing British Peerage. Saunders and Otley, 1832.
- Waller, Maureen (2006). Sovereign Ladies: Sex, Sacrifice, and Power. The Six Reigning Queens of England. New York: St. Martin's Press. ISBN 0-312-33801-5.
- Adolphus W. (ed.) Ward. The Cambridge Modern History. Cambridge, England : Cambridge University Press. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 10. februārī. Skatīts: 2009. gada 22. martā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ (angliski) Edmund Lodge. The Genealogy of the Existing British Peerage. Saunders and Otley, 1832. pp. 7—8
Ārējās siates
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anna Stjuarte.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Priekštecis: Viljams III |
Lielbritānijas karaliene 1702.-1714. |
Pēctecis: Džordžs I |