Džons Bezzemis
Džons Plantagenets (John Plantagenet, the Lackland, dzimis 1166. gada 24. decembrī, miris 1216. gada 18. oktobrī), saukts Bezzemis bija Anglijas karalis no 1199. līdz 1216. gadam.
Džons Bezzemis John Lackland | |
---|---|
Anglijas karalis | |
1199. gada 6. aprīlis — 1216. gada 18. oktobris | |
Kronēšana | 1199. gada 27. maijs |
Priekštecis | Ričards I Lauvassirds |
Pēctecis | Henrijs III Plantagenets |
Dzimis |
1166. gada 24. decembrī Oksforda, Anglijas Karaliste (Oksfordšīra, Apvienotā Karaliste) |
Miris |
1216. gada 18. oktobrī (49 gadu vecumā) Ņuarka pie Trentas, Anglijas Karaliste (Notingemšīra, Apvienotā Karaliste) |
Apglabāts | Vusteras katedrāle, Vustera, Vusteršīra, Apvienotā Karaliste |
Dzīvesbiedre | |
Bērni |
|
Dinastija | Plantagenetu dinastija |
Tēvs | Henrijs II |
Māte | Akvitānijas Eleonora |
Reliģija | katolisms |
- Akvitānijas hercogs (angl. Duke of Aquitaine, fr. Duc d'Aquitaine)
- Normandijas hercogs (Duke of Normandy)
- Īrijas lords (Lord of Ireland)
- Anglijas karalis (King of England)
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuTronī kāpa pēc vecākā brāļa Ričarda I nāves 1199. gadā. 1205. gadā sākās viņa konflikts ar pāvestu par kandidatūru uz Kenterberijas arhibīskapa vietu. Strīdā zaudējis, viņš 1213. gadā bija spiests atzīt sevi par pāvesta vasali un sākt maksāt tam nodevas. Pa to laiku Francijas karalis Filips II atņēma gandrīz visas Plantagenetu zemes Francijā (izņemot Bordo). Lai izrautu valsti no panīkuma, Džons I ieplānoja vērienīgas valsts centralizācijas un sabiedrības modernizācijas reformas, ieceru ziņā krietni apsteidzot savu laiku (absolūtisms Eiropā nostiprinājās tikai 16. gadsimtā).
Karaļa militāro un finansiālo vājumu izmantoja baroni un pilsētas, kas apvienojās, lai saglabātu veco feodālo kārtību un ierobežotu karaļa varu, nepieļaut valsts iejaukšanos aristokrātijas un pilsētu maģistrātu autonomijā. Šo varas ierobežošanas meklējumu sākotnējais mērķis aprobežojās ar vēlmi atņemt karalim tiesības uzlikt jaunus nodokļus un piespiest to kompensēt baznīcas finansiālos zaudējumus (kas radušies konflikta laikā). Kad situācija bija nonākusi līdz bruņotam konfliktam, karalis nobijās no tā un 1215. gada 15. jūnijā parakstīja "Lielo brīvības hartu" (Magna Carta Libertatum).
Literatūra
labot šo sadaļu- W.L. Warren., King John. ISBN 0-520-03643-3
- Frank Barlow., The Feudal Kingdom of England 1042—1216. ISBN 0-582-49504-0
- C. Warren Hollister., Medieval Europe: A Short History (Seventh Edition). ISBN 0-07-029637-5
- Петрушевский Д. М., Очерки из истории английского государства и общества в средние века. - Москва, 1937.
- Пти-Дютайн Ш., Феодальная монархия во Франции и в Англии Х-XIII вв., - Москва, 1938.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džons Bezzemis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Graphic of family tree of the children of John
- King John at Find-A-Grave
- King John and the Magna Carta
Plantagenetu dinastijas valdnieks | ||||
---|---|---|---|---|
Priekštecis: Ričards I |
Anglijas karalis 1199.—1216. |
Pēctecis: Henrijs III |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |