Džons Bezzemis

Džons Plantagenets (John Plantagenet, the Lackland, dzimis 1166. gada 24. decembrī, miris 1216. gada 18. oktobrī), saukts Bezzemis bija Anglijas karalis no 1199. līdz 1216. gadam.

Džons Bezzemis John Lackland
Anglijas karalis
1199. gada 6. aprīlis — 1216. gada 18. oktobris
Kronēšana	1199. gada 27. maijs
Priekštecis	Ričards I Lauvassirds
Pēctecis	Henrijs III Plantagenets
Dzimis	1166. gada 24. decembrī Oksforda, Anglijas Karaliste (Oksfordšīra, Apvienotā Karaliste)
Miris	1216. gada 18. oktobrī (49 gadu vecumā) Ņūarka pie Trentas, Anglijas Karaliste (Notingemšīra, Apvienotā Karaliste)
Apglabāts	Vusteras katedrāle, Vustera, Vusteršīra, Apvienotā Karaliste
Dzīvesbiedre	Glosteras Izabella Angulēmas Izabella
Bērni	Visi no Angulēmas Izabellas: Henrijs III Kornvolas Ričards Anglijas Džoana Anglijas Izabella Lesteras Eleanora
Dinastija	Plantagenetu dinastija
Tēvs	Henrijs II
Māte	Akvitānijas Eleonora
Reliģija	katolisms

Džona, Anglijas karaļa ģerbonis

Džona tituli:

• Akvitānijas hercogs (angl. Duke of Aquitaine, fr. Duc d'Aquitaine)
• Normandijas hercogs (Duke of Normandy)
• Īrijas lords (Lord of Ireland)
• Anglijas karalis (King of England)

Dzīvesgājums

Tronī kāpa pēc vecākā brāļa Ričarda I nāves 1199. gadā. 1205. gadā sākās viņa konflikts ar pāvestu par kandidatūru uz Kenterberijas arhibīskapa vietu. Strīdā zaudējis, viņš 1213. gadā bija spiests atzīt sevi par pāvesta vasali un sākt maksāt tam nodevas. Pa to laiku Francijas karalis Filips II atņēma gandrīz visas Plantagenetu zemes Francijā (izņemot Bordo). Lai izrautu valsti no panīkuma, Džons I ieplānoja vērienīgas valsts centralizācijas un sabiedrības modernizācijas reformas, ieceru ziņā krietni apsteidzot savu laiku (absolūtisms Eiropā nostiprinājās tikai 16. gadsimtā).

Karaļa militāro un finansiālo vājumu izmantoja baroni un pilsētas, kas apvienojās, lai saglabātu veco feodālo kārtību un ierobežotu karaļa varu, nepieļaut valsts iejaukšanos aristokrātijas un pilsētu maģistrātu autonomijā. Šo varas ierobežošanas meklējumu sākotnējais mērķis aprobežojās ar vēlmi atņemt karalim tiesības uzlikt jaunus nodokļus un piespiest to kompensēt baznīcas finansiālos zaudējumus (kas radušies konflikta laikā). Kad situācija bija nonākusi līdz bruņotam konfliktam, karalis nobijās no tā un 1215. gada 15. jūnijā parakstīja "Lielo brīvības hartu" (Magna Carta Libertatum).

Literatūra

• W.L. Warren., King John. ISBN 0-520-03643-3
• Frank Barlow., The Feudal Kingdom of England 1042—1216. ISBN 0-582-49504-0
• C. Warren Hollister., Medieval Europe: A Short History (Seventh Edition). ISBN 0-07-029637-5
• Петрушевский Д. М., Очерки из истории английского государства и общества в средние века. - Москва, 1937.
• Пти-Дютайн Ш., Феодальная монархия во Франции и в Англии Х-XIII вв., - Москва, 1938.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džons Bezzemis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Graphic of family tree of the children of John
• King John at Find-A-Grave
• King John and the Magna Carta

Plantagenetu dinastijas valdnieks
Priekštecis: Ričards I	Anglijas karalis 1199.—1216.	Pēctecis: Henrijs III