Vikipēdija

Džeimss I Stjuarts

Džeimss I Stjuarts (James I, dzimis 1566. gada 19. jūnijā, miris 1625. gada 27. martā) bija Skotijas, Anglijas un Īrijas karalis. Skotijā viņš kļuva par karali 1567. gada 24. jūlijā kā Džeimss VI. Viņam tobrīd bija tikai viens gadiņš, un viņš tronī nomainīja savu māti Mariju I. Vairāki reģenti valdīja viņa nepilngadības laikā, kura oficiāli noslēdzās 1578. gadā. Tomēr viņš pilnu kontroli par valdību ieguva tikai 1581. gadā.[1] 1603. gada 24. martā viņš kā Džeimss I kļuva par Anglijas un Īrijas karali, nomainot pēdējo Tjudoru dinastijas monarhu Elizabeti I, kurai nebija pēcnācēju.[2] Viņš pēc tam Anglijā, Skotijā un Īrijā valdīja 22 gadus, bieži lietojot nosaukumu Lielbritānijas karalis.[3]

Džeimss VI un I
James VI and I
Skotijas karalis
Amatā
1567. gada 24. jūlijā — 1625. gada 27. martā (kronēts 1567. gada 29. jūlijā)
Priekštecis Marija I
Pēctecis Čārlzs I
Anglijas karalis
Amatā
1603. gada 24. martā — 1625. gada 27. martā (kronēts 1603. gada 25. jūlijā)
Priekštecis Elizabete I
Pēctecis Čārlzs I
Dzimšanas dati 1566. gada 19. jūnijā
Edinburgas pils, Edinburga, Skotija
(Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Miršanas dati 1625. gada 27. martā
Teobaldas pils, Hārtfordšīra, Anglija
(Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Apglabāts Vestminsteras abatija, Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Dinastija Stjuartu dinastija
Tēvs Henrijs Stjuarts
Māte Marija I Stjuarte
Dzīvesbiedrs(-e) Dānijas Anna
Bērni 7 bērni, to skaitā Velsas princis Henrijs Frederiks, Bohēmijas Elizabete, Čārlzs I Stjuarts
Reliģija katolisms
Paraksts

Džeimsa I valdīšanas laikā 1605. gadā Anglijā notika t.s. Pulvermucas sazvērestība (Gunpowder Plot). Tika izvērsta Amerikas un Īrijas kolonizācija. Turpinājās literatūras uzplaukums, kurā darbojās Viljams Šekspīrs, Džons Donns, Bens Džonsons un Frānsiss Bēkons. Tika izdota Karaļa Džeimsa bībele — standarta bībeles teksts angļu valodā.

Dažos avotos Džeimss I tiek pieminēts arī kā Jakobs I vai Džeikobs I (Iacobus I Stuart).

Tituli

labot šo sadaļu

Džeimsa tituli:

  • Princis (Prince James, 19.06.1566. — 24.07.1567.)
  • Rotezijas hercogs, Karikas grāfs, Renfrevas lords (Duke of Rothesay, Earl of Carrick, Lord Renfrew, 19.06.1566. — 24.07.1567.)
  • Albanijas hercogs, Rosas grāfs, Ardmannočas lords (Duke of Albany, Earl of Ross, Lord Ardmannoch, 10.02.1567. — 24.07.1567.)
  • Viņa Žēlastība Skotijas karalis Džeimss VI (His Grace King James VI of Scots, 24.07.1567. — 27.03.1625.)
  • Viņa Majestāte Anglijas karalis Džeimss I (His Majesty King James I of England, 24.03.1603. — 27.03.1625.)

Reģenti līdz karaļa pilngadībai

labot šo sadaļu
  • Džeimss, Murejas grāfs (1567.-1570.)
  • Matejs, Lenoksas grāfs (1570.-1571.)
  • Džons, Maras grāfs (1571.-1572.)
  • Džeimss, Mortonas grāfs (1572.-1581.)

Ārējās saites

labot šo sadaļu

Literatūra

labot šo sadaļu
  • Akrigg, G. P. V. Jacobean Pageant: The Court of King James I. New York: Atheneum. 1978. ISBN 0-689-70003-2.
  • Chambers, Robert. "James VI", Biographical Dictionary of Eminent Scotsmen. London: Blackie and Son. 1856
  • Croft, Pauline (2003). King James. Basingstoke and New York: Palgrave Macmillan. ISBN 0-333-61395-3.
  • Fraser, Antonia. King James VI of Scotland, I of England. London: Weidenfeld and Nicolson. 1974. ISBN 0-297-76775-5.
  • Lee, Maurice. Great Britain's Solomon: James VI and I in his Three Kingdoms. Urbana: University of Illinois Press. 1990. ISBN 0-252-01686-6.
  • Lynch, Michael. Scotland: A New History. Ebury Press. 1991. ISBN 0-7126-3413-4.
  • Peck, Linda Levy. Northampton: Patronage and Policy at the Court of James I. Harper Collins. 1982. ISBN 0-04-942177-8.
  • Stewart, Alan (2003). The Cradle King: A Life of James VI & I. London: Chatto and Windus. ISBN 0-7011-6984-2.
  • Williamson, David. The National Portrait Gallery History of the Kings and Queens of England. London: National Portrait Gallery. 1998. ISBN 1-85514-228-7.
  • Willson, David Harris ([1956] 1963 ed). King James VI & I. London: Jonathan Cape Ltd. ISBN 0-224-60572-0.

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu
  1. ↑ Stewart, p 47; Croft, p 16; Willson, pp 29—31.
  2. ↑ Džeimss bija Henrija VII mazmazmazdēls un tādēļ viņš izvirzīja savas pretenzijas uz troni. Stewart, pp 159—161; Willson, pp 138—141.
  3. ↑ Džeimss bija pirmais, kurš sāka izmantot titulu Lielbritānijas karalis, bet šo titulu noraidīja Anglijas parlaments. Arī Skotijas parlaments tam izrādīja pretestību. Croft, p 67; Willson, pp 249—52
Stjuartu dinastijas valdnieks  
Priekštecis:
Marija I 		Skotijas karalis Džeimss VI
1567.—1625. 		Pēctecis:
Čārlzs I
Priekštecis:
Elizabete I 		Anglijas karalis Džeimss I
1603.-1625. 		Pēctecis:
Čārlzs I
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Džeimss_I_Stjuarts&oldid=3978511"