Latvijas attīstībai
Latvijas attīstībai ir 2013. gada 15. decembrī dibināta[3] klasiski liberāla politiskā partija Latvijā.[4] Partija ir dibināta pēc bijušā Ministru prezidenta Einara Repšes iniciatīvas.[5] 2012. gada martā tika dibināta biedrība "Latvijas attīstībai",[6] kas 2013. gada decembrī pārtapa par diskusiju platformu "Latvijas nākotnes forums". Partijas priekšsēdētājs no 2015. gada bija Juris Pūce,[7] kurš reputācijas skandāla rezultātā darbību apturējis un šobrīd partijai ir trīs līdzpriekšsēdētāji. Partija ir iesaistījusies apvienībā PLI (agrāk—"Attīstībai/Par!") kopā ar partijām "Kustība Par!" un "Izaugsme". Pēc iekļūšanas 13. Saeimā un darbošanās Krišjāņa Kariņa valdībā, 14. Saeimas vēlēšanās sekoja neveiksme un apvienība Saeimā neiekļuva.
Latvijas attīstībai | |
---|---|
Dibinātājs | Einars Repše |
Priekšsēdētājs | Juris Pūce |
Dibināta | 2013. gada 15. decembris |
Galvenā mītne | Rīga, Latvija |
Biedri (2024) | 666▼[1] |
Ideoloģija | klasiskais liberālisms[2] |
Eiropas filiāles | Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE) |
Daļa no | PLI |
14. Saeima |
0 / 100 |
Eiroparlaments |
1 / 9 |
Valdība |
0 / 15 |
Rīgas dome |
3 / 60 |
Vadītās pašvaldības |
4 / 43 |
Mājaslapa | |
www | |
|
Vēsture
labot šo sadaļuPartija "Latvijas attīstībai" dibināta 2013. gada 15. decembrī kā labēji konservatīva partija, par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Einars Repše.
Partijas "Latvijas attīstībai" pirmās vēlēšanas bija Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014. gadā. Par partiju nobalsoja 9421 balsstiesīgais (2,12%).[8] 12. Saeimas vēlēšanās partija "Latvijas attīstībai" piedalījās ar 100 kandidātiem. Par partiju nobalsoja 8156 (0,89%) balsstiesīgo.
2014. gadā "Latvijas attīstībai" pievienojās Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienībai (ALDE).[9]
2014. gada 29. novembrī par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Juris Pūce. Līdz ar jaunā valdes priekšsēdētāja ievēlēšanu notika partijas ideoloģiskā virziena maiņa uz liberālismu.[10]
2017. gada februārī partija paziņoja, ka gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā tā veidos kopīgu sarakstu ar Latvijas Reģionu apvienību.[11] Par Rīgas mēra amata kandidātu tika izvirzīts LRA pārstāvis Mārtiņš Bondars.[12]
2018. gada oktobrī partiju apvienības "Attīstībai/Par!" ietvaros piedalījās 13. Saeimas vēlēšanas. Kopīgais saraksts ir ieguva 13 no 100 vietām.[13]
2019. gada maijā partiju apvienības "Attīstībai/Par!" ietvaros piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. No kopīgā saraksta par Eiropas Parlamenta deputātu tika ievēlēts Ivars Ijabs.[14]
2018. gada 24. novembrī uz laiku līdz 2020. gada 23. novembrim par partijas valdes priekšsēdētāju ievēlēts J. Pūce, valdē uz šo laika periodu tika ievēlēti trīs 13. Saeimas deputāti — Artūrs Toms Plešs, M. Bondars, Inese Ikstena, trīs Rīgas domes deputāti — Viesturs Zeps, Andris Bačkurs, Māris Mičerevskis, Bauskas novada domes deputāte Kristīne Kazāka, kā arī Edgars Jaunups, Viesturs Liepkalns, Jeļena Jesajana, Laila Spaliņa, Ilze Grīnberga, Māra Ose-Kuišele un Sergejs Akuličs.[15]
2022. gadā notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās apvienība "Attīstībai/Par!" nepārvarēja 5% barjeru, paliekot vien 0,03% zem tās, un neiekļuva Saeimā. Pēc rezultātu paziņošanas "Latvijas attīstībai" pārstāvošais Ministru prezidenta amata kandidāts Artis Pabriks, uzņemoties atbildību par slikto rezultātu, paziņoja par aktīvās politikas pamešanu.
2022. gada 10. decembrī par līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti Artis Pabriks, Ivars Ijābs un Juris Pūce. Savukārt, valdē tika ievēlēti Mārupes novada domes deputāts Aivars Osītis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, Cēsu novada domes deputāte Elīna Stapulone, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Gulbenes novada domes deputāts Normunds Mazūrs, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps un partijas jauniešu nodaļas pārstāve Katrīna Ruzaiķe.[16]
2022. gada 12. decembrī Rīgas domes frakcija Par!/Progresīvie nolēmusi pārtraukt sadarbību ar "Latvijas attīstībai" pārstāvošajiem trīs deputātiem, atsaucoties uz LA frakcijas vadītāja paziņojumu, ka frakcija atsakās turpināt darbu Rīgas domes koalīcijā.[17] Savukārt jau 13. decembrī "Latvijas attīstībai" Rīgas domes deputāti frakcijas sēdē nolēmuši, ka turpmāk neatbalstīs Rīgas mēru Martiņu Staķi.[18]
Vēlēšanas
labot šo sadaļuSaeimas vēlēšanas
labot šo sadaļuGads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
---|---|---|---|---|
2014. | 12. Saeimas vēlēšanas | 0,89 | 0 / 100 |
|
2018. | 13. Saeimas vēlēšanas | 12,04 | 13 / 100 |
Kā apvienība Attīstībai/Par! |
2022. | 14. Saeimas vēlēšanas | 4,97 | 0 / 100 |
Kā apvienība Attīstībai/Par! |
Par deputātiem 2018. gada Saeimas vēlēšanās no kopīgā saraksta tika ievēlēti pieci "Latvijas attīstībai" pārstāvji: Juris Pūce, Mārtiņš Bondars, Inese Ikstena, Artūrs Toms Plešs un Dace Rukšāne.
Eiroparlamenta vēlēšanas
labot šo sadaļuGads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
---|---|---|---|---|
2014. | 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 2,12 | 0 / 8 |
|
2019. | 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 12,25 | 1 / 8 |
Kā apvienība Attīstībai/Par! |
2024. | 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 9,36 | 1 / 9 |
Pašvaldību vēlēšanas
labot šo sadaļuRīgas domes vēlēšanas
labot šo sadaļuGads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
---|---|---|---|---|
2017. | 2017. gada Rīgas domes vēlēšanas | 13,66 | 9 / 60 |
Kopā ar Latvijas Reģionu apvienību |
2020. | 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas | 26,16 | 18 / 60 |
"Attīstībai/Par!, Progresīvie" kopējā sarakstā |
Par deputātiem 2017. gada pašvaldību vēlēšanās no kopīgā saraksta Rīgas domē ievēlēti Juris Pūce, Mārtiņš Bondars, Anete Jēkabsone-Žogota, Andrejs Žagars, Māris Mičerevskis, Viesturs Zeps, Ansis Ansbergs, Iveta Ratinīka.
Par deputātiem 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās no kopīgā saraksta ievēlēti Anete Jēkabsone-Žogota, Māris Mičerevskis (izstājies no partijas), Viesturs Zeps, Iveta Ratinīka.
Iepriekšējie logo
labot šo sadaļu
|
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2024-02-27.
- ↑ «Par mums - Latvijas attīstībai» (latviešu). Skatīts: 2022-09-15.
- ↑ «Nodibina partiju Latvijas attīstībai». Attistibai.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 19. augustā. Skatīts: 2014. gada 19. februārī.
- ↑ «Partijas “Latvijas attīstībai” manifests». Latvijas attīstībai. 2014. gada 29. novembrī. Skatīts: 2015. gada 6. februārī.[novecojusi saite]
- ↑ «FOTO: Repši ievēl par partijas Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētāju». Diena.lv. 2013. gada 15. decembrī. Skatīts: 2013. gada 19. decembrī.
- ↑ «Repše, Jaunups, Titavs un līdzšinējie 'Vienotības' atbalstītāji nodibina jaunu biedrību». Delfi.lv. Skatīts: 2013. gada 19. decembrī.
- ↑ «Repši Latvijas attīstībai vadībā nomaina Juris Pūce». Diena.lv. 2015. gada 6. februārī. Skatīts: 2015. gada 6. februārī.
- ↑ Eiropas Parlamenta 2014 vēlēšanu rezultāti. cvk.lv. Atjaunināts: 2015. gada 27. aprīlī.
- ↑ «"Latvijas attīstībai" pievienojas Eiropas Liberāļu un demokrātu partijai». LETA. 2014. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 18. jūlijā.
- ↑ «Par “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētāju ievēlēts Juris Pūce». la.lv (latviešu). Skatīts: 2020-09-15.
- ↑ «Reģionu apvienība un «Latvijas attīstībai» par varu Rīgā cīnīsies kopā». lsm.lv. 2017. gada 1. februārī. Skatīts: 2017. gada 3. februārī.
- ↑ Madara Līcīte. «Reģionu apvienības un «Latvijas attīstībai» Rīgas mēra amata kandidāts būs Bondars». lsm.lv, 2017. gada 15. februārī. Skatīts: 2017. gada 21. februārī.
- ↑ «13. Saeimas vēlēšanas». sv2018.cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-07. Skatīts: 2019-10-07.
- ↑ «2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas». epv2019.cvk.lv. Skatīts: 2019-10-07.
- ↑ Pārvēlēta 'Latvijas attīstībai' valde, partiju turpinās vadīt Juris Pūce, DELFI, 2018. gada 24. novembris
- ↑ Pabriks, Ijabs un Pūce ievēlēti par partijas “Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājiem, attistibai.lv, 2022. gada 10. decembris
- ↑ «Rīgas domes «Par!/Progresīvo» frakcija paziņo par sadarbības pārtraukšanu ar frakciju «Latvijas attīstībai»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-14.
- ↑ ««Latvijas attīstībai» Rīgas domē vairs neatbalstīs Staķi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-14.
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |