Zigmunts Serakovskis

Zigmunts Serakovskis (poļu: Zygmunt Erazm Gaspar Józef Sierakowski, 1827—1863) bija poļu virsnieks. Janvāra sacelšanās laikā vadīja brīvības cīnītāju vienības Kauņas guberņā.

Zigmunts Serakovskis Zygmunt Erazm Gaspar Józef Sierakowski 1862. gadā Personīgā informācija Dzimis 1827. gada 18. maijā Lisova, Volīnijas guberņa (tagad Volīnijas apgabals, Ukraina) Miris 1863. gada 27. jūnijā (36 gadi) Viļņa (tagad Lietuva) Tautība polis Nodarbošanās virsnieks

Dzīvesgājums

Dzimis 1826. gada 18. maijā (6. maijā pēc v.s.) Lisovas ciemā Volīnijas guberņā. Mācījās Žitomiras ģimnāzijā, studēja Sanktpēterburgas Universitātes matemātikas nodaļā, bet pēc tam juridiskajā un administratīvajā nodaļā. 1848. gadā viņu apcietināja par darbošanos Lietuvas studentu slepenajā biedrībā un nosūtīja dienēt Krievijas Impērijas karaspēka Orenburgas korpusā. Pēc ķeizara Nikolaja I nāves viņu 1856. gadā amnestēja un praporščika pakāpē uzņēma Pēterburgas Ģenerālštāba Kara akadēmijā. Pēc akadēmijas absolvēšanas 1859. gadā viņš sāka strādāt Kara ministrijas ģenerālštābā un kopā ar Jaroslavu Dombrovski vadīja poļu virsnieku slepenu biedrību. 1862. gada augustā Serakovskis Ķēdaiņos apprecējās ar Apoloniju Daļevsku un kopā ar viņu kāzu ceļojumā apceļoja Eiropu, kur tikās ar daudziem poļu emigrantiem, apspriežot Lietuvas sacelšanās plānus.

Pēc sacelšanās sākuma viņu iecēla par Žemaitijas karaspēka komandieri un 1863. gada 21. aprīlī Genētiņu kaujā pie Raguvas (tagad Panevēžas rajona pašvaldībā) viņš sakāva Krievijas karaspēka vienību un atkāpās uz Biržiem Kurzemes guberņas pierobežā, kur gaidīja ieroču piegādi no kuģa Ward Jackson, kas 1863. gada 25. martā bija devies no Londonas uz Kurzemes piekrasti, tomēr 12. aprīlī Zviedrijas muita Malmes ostā pēc Krievijas pieprasījuma to konfiscēja. 7.—9. maija kaujās pie Medeiķiem, Gudišķiem un Šnūrišķiem Serakovskis pēc smaga ievainojuma krita gūstā un tika operēts Viļņas kara hospitālī. Tomēr pēc gubernatora Mihaila Muravjova pavēles Serakovski pakāra 1863. gada 27. jūnijā Lukišķu laukumā Viļņā. Viņa mirstīgās atliekas slepeni apraka Ģedimina kalna pakājē.

Pārapbedīšana

2016. gada nogalē pēc vairākiem zemes nogruvumiem Ģedimina kalnā atklājās 1863. gada sacelšanās līderu mirstīgās atliekas. 2019. gads 22. novembris tās svinīgi apglabāja Viļņas Rasu kapu kapličas kolumbārijā. Uz sēru ceremoniju Viļņas katedrālē ieradās Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Polijas prezidents Andžejs Duda, Baltkrievijas vicepremjers Ihars Petrišenka, kā arī Latvijas un Ukrainas valdību pārstāvji. Bija ieradušies arī Baltkrievijas opozīcijas aktīvisti ar Baltkrievijas Tautas Republikas karogiem.

• 
  Genētiņu kaujas piemiņas akmens
• 
  Piemiņas vieta nāves soda vietā Viļņā
• 
  Piemiņas vieta nāves soda vietā Viļņā
• 
  Lietuvas pastmarka Janvāra sacelšanās 150. gadadienas piemiņai