Ķēdaiņi (lietuviešu: Kėdainiai) ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas vidienē, Nevēžas upes krastos, 51 kilometru uz ziemeļiem no Kauņas. Ķēdaiņos Nevēžā ieplūst Dotnuveles un Smilgas upes (no rietumu puses), kā arī Obeles upe (no austrumu puses).

Ķēdaiņi
pilsēta
Kėdainiai
Lielā iela Ķēdaiņu vecpilsētā
Lielā iela Ķēdaiņu vecpilsētā
Ģerbonis: Ķēdaiņi
Ģerbonis
Ķēdaiņi (Lietuva)
Ķēdaiņi
Ķēdaiņi
Koordinātas: 55°17′17″N 23°58′47″E / 55.28806°N 23.97972°E / 55.28806; 23.97972Koordinātas: 55°17′17″N 23°58′47″E / 55.28806°N 23.97972°E / 55.28806; 23.97972
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pašvaldība Ķēdaiņu rajona pašvaldība
Pilsētas tiesības 1590
Platība
 • Kopējā 25 km2
Augstums 39 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 23 447
 • blīvums 934,7/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.kedainiai.lt
Ķēdaiņi Vikikrātuvē

Ķēdaiņu vecpilsēta ierakstīta kultūras mantojuma reģistrā kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Vecpilsētā atrodas vairākas baznīcas - katoļu Sv. Jāzepa baznīca un Sv. Jura baznīca, kā arī evaņģēliski luteriskā, reformātu un pareizticīgo baznīca. Atrodas divas pasta nodaļas. Pilsētas svētki - 24. augustā. Tradicionāli tiek uzskatīta par Lietuvas gurķu galvaspilsētu, pilsētā notiek tradicionāli gurķu svētki.

Vēsture labot šo sadaļu

 
Ķēdaiņu muižas pils 20. gadsimta sākumā.

Ķēdaiņi ir viena no vecākajām pilsētām Lietuvā, pirmoreiz rakstos tā pieminēta 1372. gadā Hermaņa no Vartberges Livonijas hronikā. Tradicionāla Radzivilu dzimtas rezidences pilsēta. Vēsturiski viens no galvenajiem Lietuvas protestantisma centriem. 1655. gada 20. oktobrī Ķēdaiņos tika parakstīta Ķēdaiņu ūnija starp Zviedrijas karali Kārli X Gustavu un Lietuvas magnātiem. Ūnijas mērķis bija Lietuvas lielkņazistes Radzivilu vadībā atdalīšana no Polijas karalistes. 16. un 17. gadsimtā pilsētā ieradās skotu protestanti, kuri saglabāja savu identitāti vēl līdz 19. gadsimta vidum. 1811. gadā Ķēdaiņu muiža nonāca Čapsku dzimtas īpašumā, bet pēc Janvāra sacelšanās to konfiscēja un 1866. gadā par muižas īpašnieku kļuva ģenerālis Eduards Totlēbens. Muiža palika Totlēbenu dzimtas īpašumā līdz Pirmajam pasaules karam. Līdz Otrajam pasaules karam pilī darbojās skolotāju seminārs un meliorācijas skola. 1944. gadā 30. jūlijā pirms atkāpšanās Vērmahts uzspridzināja Kēdaiņu pili. Lietuvas PSR laikā pie pilsētas atradās PSRS kara aviācijas bāze.

Saimniecība labot šo sadaļu

Nozīmīgs ķīmijas un pārtikas rūpniecības centrs. Ķēdaiņos atrodas minerālmēslu rūpnīca "Lifosa", kompānijas "Nordzucker" cukurfabrika, pārtikas (majonēžu un mērču) ražošanas uzņēmums "Vesiga", kā arī politiķim Viktoram Uspaskiham (Viktoras Uspaskich) piederošais koncerns "Vikonda". Minerālmēslu rūpnīcas apkaimē atrodas liels ražošanas blakusprodukta fosfoģipša "kalns".

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Uz ziemeļiem no pilsētas — Šeteiņu ciemā, dzimis Nobela prēmijas laureāts Česlavs Milošs (Czesław Miłosz, 1911—2004).

Sports labot šo sadaļu

Sadraudzības partneri labot šo sadaļu

Galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.

Ārējās saites labot šo sadaļu