Ķēdaiņi

Ķēdaiņi (lietuviešu: Kėdainiai) ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas vidienē, Nevēžas upes krastos, 51 kilometru uz ziemeļiem no Kauņas. Ķēdaiņos Nevēžā ieplūst Dotnuveles un Smilgas upes (no rietumu puses), kā arī Obeles upe (no austrumu puses).

Ķēdaiņi
Lielā iela Ķēdaiņu vecpilsētā
Lielā iela Ķēdaiņu vecpilsētā
Ģerbonis: Ķēdaiņi
Ģerbonis
Ķēdaiņi (Lietuva)
Ķēdaiņi
Ķēdaiņi
Koordinātas: 55°17′17″N 23°58′47″E / 55.28806°N 23.97972°E / 55.28806; 23.97972Koordinātas: 55°17′17″N 23°58′47″E / 55.28806°N 23.97972°E / 55.28806; 23.97972
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pašvaldība Ķēdaiņu rajona pašvaldība
Pilsētas tiesības 1590
Platība
 • Kopējā 25 km2
Augstums 39 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 23 447
 • blīvums 934,7/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa http://www.kedainiai.lt/
Ķēdaiņi Vikikrātuvē

Ķēdaiņu vecpilsēta ierakstīta kultūras mantojuma reģistrā kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Vecpilsētā atrodas vairākas baznīcas - katoļu Sv. Jāzepa baznīca un Sv. Jura baznīca, kā arī evaņģēliski luteriskā, reformātu un pareizticīgo baznīca. Atrodas divas pasta nodaļas. Pilsētas svētki - 24. augustā. Tradicionāli tiek uzskatīta par Lietuvas gurķu galvaspilsētu, pilsētā notiek tradicionāli gurķu svētki.

VēstureLabot

Ķēdaiņi ir viena no vecākajām pilsētām Lietuvā, pirmoreiz rakstos tā pieminēta 1372. gadā Hermaņa no Vartberges Livonijas hronikā. Tradicionāla Radzivilu dzimtas rezidences pilsēta. Vēsturiski viens no galvenajiem Lietuvas protestantisma centriem. 1655. gada 20. oktobrī Ķēdaiņos tika parakstīta Ķēdaiņu ūnija starp Zviedrijas karali Kārli X Gustavu un Lietuvas magnātiem. Ūnijas mērķis bija Lietuvas lielkņazistes Radzivilu vadībā atdalīšana no Polijas karalistes. 16. un 17. gadsimtā pilsētā ieradās skotu protestanti, kuri saglabāja savu identitāti vēl līdz 19. gadsimta vidum. Lietuvas PSR laikā pie pilsētas atradās PSRS kara aviācijas bāze.

SaimniecībaLabot

Nozīmīgs ķīmijas un pārtikas rūpniecības centrs. Ķēdaiņos atrodas minerālmēslu rūpnīca "Lifosa", kompānijas "Nordzucker" cukurfabrika, pārtikas (majonēžu un mērču) ražošanas uzņēmums "Vesiga", kā arī politiķim Viktoram Uspaskiham (Viktoras Uspaskich) piederošais koncerns "Vikonda". Minerālmēslu rūpnīcas apkaimē atrodas liels ražošanas blakusprodukta fosfoģipša "kalns".

IedzīvotājiLabot

Uz ziemeļiem no pilsētas — Šeteiņu ciemā, dzimis Nobela prēmijas laureāts Česlavs Milošs (Czesław Miłosz, 1911—2004).

SportsLabot

Sadraudzības partneriLabot

GalerijaLabot

Ārējās saitesLabot


  1. Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.