Ķēdaiņi

Ķēdaiņi
Ķēdaiņi;
	pilsēta
Kėdainiai
	Lielā iela Ķēdaiņu vecpilsētā
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Ķēdaiņi
	Koordinātas: 55°17′17″N 23°58′47″E / 55.28806°N 23.97972°EKoordinātas: 55°17′17″N 23°58′47″E / 55.28806°N 23.97972°E
Valsts	Lietuva
Pašvaldība	Ķēdaiņu rajona pašvaldība
Pilsētas tiesības	1590
Platība
• Kopējā	25 km2
Augstums	39 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	23 447
• blīvums	934,7/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa	www.kedainiai.lt
	Ķēdaiņi Vikikrātuvē

Ķēdaiņi (lietuviešu: Kėdainiai) ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas vidienē, Nevēžas upes krastos, 51 kilometru uz ziemeļiem no Kauņas. Ķēdaiņos Nevēžā ieplūst Dotnuveles un Smilgas upes (no rietumu puses), kā arī Obeles upe (no austrumu puses).

Ķēdaiņu vecpilsēta ierakstīta kultūras mantojuma reģistrā kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Vecpilsētā atrodas vairākas baznīcas - katoļu Sv. Jāzepa baznīca un Sv. Jura baznīca, kā arī evaņģēliski luteriskā, reformātu un pareizticīgo baznīca. Atrodas divas pasta nodaļas. Pilsētas svētki - 24. augustā. Tradicionāli tiek uzskatīta par Lietuvas gurķu galvaspilsētu, pilsētā notiek tradicionāli gurķu svētki.

Vēsture Labot

Ķēdaiņu muižas pils 20. gadsimta sākumā.

Ķēdaiņi ir viena no vecākajām pilsētām Lietuvā, pirmoreiz rakstos tā pieminēta 1372. gadā Hermaņa no Vartberges Livonijas hronikā. Tradicionāla Radzivilu dzimtas rezidences pilsēta. Vēsturiski viens no galvenajiem Lietuvas protestantisma centriem. 1655. gada 20. oktobrī Ķēdaiņos tika parakstīta Ķēdaiņu ūnija starp Zviedrijas karali Kārli X Gustavu un Lietuvas magnātiem. Ūnijas mērķis bija Lietuvas lielkņazistes Radzivilu vadībā atdalīšana no Polijas karalistes. 16. un 17. gadsimtā pilsētā ieradās skotu protestanti, kuri saglabāja savu identitāti vēl līdz 19. gadsimta vidum. 1811. gadā Ķēdaiņu muiža nonāca Čapsku dzimtas īpašumā, bet pēc Janvāra sacelšanās to konfiscēja un 1866. gadā par muižas īpašnieku kļuva ģenerālis Eduards Totlēbens. Muiža palika Totlēbenu dzimtas īpašumā līdz Pirmajam pasaules karam. Līdz Otrajam pasaules karam pilī darbojās skolotāju seminārs un meliorācijas skola. 1944. gadā 30. jūlijā pirms atkāpšanās Vērmahts uzspridzināja Kēdaiņu pili. Lietuvas PSR laikā pie pilsētas atradās PSRS kara aviācijas bāze.

Saimniecība Labot

Nozīmīgs ķīmijas un pārtikas rūpniecības centrs. Ķēdaiņos atrodas minerālmēslu rūpnīca "Lifosa", kompānijas "Nordzucker" cukurfabrika, pārtikas (majonēžu un mērču) ražošanas uzņēmums "Vesiga", kā arī politiķim Viktoram Uspaskiham (Viktoras Uspaskich) piederošais koncerns "Vikonda". Minerālmēslu rūpnīcas apkaimē atrodas liels ražošanas blakusprodukta fosfoģipša "kalns".