Jaroslavs Dombrovskis
Jaroslavs Dombrovskis (poļu: Jarosław Dąbrowski; 1836—1871) bija poļu virsnieks. Militārais komandieris Janvāra sacelšanās un Parīzes komūnas laikā.
| ||||||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1836. gada Žitomiras pilsētā muižnieku ģimenē. No 1845. līdz 1853. gadam mācījās Brestas kadetu korpusā, tad Pēterburgas Dižciltīgo pulkā. 1855. gadā viņu iedalīja 19. lauka artilērijas brigādē un nosūtīja piedalīties Kaukāza karā. 1859. gadā Dombrovskis iestājās Ģenerālštāba akadēmijā un pievienojās slepenam ģenerālštāba poļu virsnieku lokam. 1862. gada 6. februārī štabskapteinis Dombrovskis ieradās Varšavā un sāka pagrīdes darbu kā viens no Polijas Krievu virsnieku komitejas vadītājiem un Centrālās Nacionālās komitejas loceklis.
1862. gada jūnijā tika pieņemts Dombrovska izstrādātais sacelšanās plāns, bet vēl pirms sacelšanās sākuma 14. augustā Dombrovski arestēja un ieslodzīja Varšavas citadelē. Tomēr tas netraucēja viņam koordinēt 1863. gada Janvāra sacelšanā norisi. Pēc sacelšanās sakāves viņam piesprieda 15 gadu ieslodzījumu katorgā, bet 1864. gada decembrī Dombrovskim izdevās izbēgt no Maskavas tranzītcietuma, 1865. gada maijā izglābās arī viņa sieva Pelagija Dombrovska un abi caur Zviedriju, Vāciju un Beļģiju 1865. gada rudenī ieradās Parīzē. 1868. gadā tika izdota viņa "Kritiskā eseja par 1866. gada karu Vācijā un Itālijā".
Pēc Francijas-Prūsijas kara sākuma 1870. gadā Dombrovskis devās uz Lionu, lai komandētu poļu leģionu, taču šis plāns izgāzās, tāpēc martā viņš atgriezās Parīzē un piedalījās Parīzes komūnas aizsardzības spēku veidošanā.
Viņš vadīja XI leģionu, pēc tam tika iecelts par Parīzes nocietinātās zonas komandantu un Parīzes rietumu aizsardzības sektora karaspēka komandieri ģenerāļa pakāpē. 1871. gada 23. maijā viņš kaujā guva smagu ievainojumu un 2 stundas vēlāk slimnīcā nomira.
-
Dzimtā māja Žitomirā -
Piemineklis pie dzimtās mājas sienas Žitomirā -
Pēcnāves foto
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jarosław Dąbrowski |