Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris

Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Centra rajons
Apkaime	Centrs
Garums	503 m
Vēsturiskie ; nosaukumi	Basteja bulvāris; Padomju bulvāris; Vācu ordeņa gatve
Joslu skaits	4
Segums	asfalts
Sabiedriskais transports
Tramvajs	5., 7., 11.
	Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris Vikikrātuvē

Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā. Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris sākas no Krišjāņa Valdemāra ielas un beidzas krustojumā ar Kaļķu ielu, pēc krustojuma turpinās kā Aspazijas bulvāris. Šis ir pirmais bulvāris Rīgā.^[2] Tā garums ir 503 metri.^[1]

Vēsture

Bulvāris tika izveidots 1850. gadu beigās pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas. Sākotnējā iecere bija ielu nodēvēt par Pilsētas kanāla bulvāri, tomēr 1860. gadā ielu nosauca par Basteja bulvāri (Bastei-Boulevard, vēlāk Бастіонный бульваръ) un 1861. gadā to atklāja satiksmei. 1929. gadā bulvāris pārdēvēts tā tagadējā nosaukumā, par godu traģiski bojā gājušajam Latvijas ārlietu ministram Zigfrīdam Annam Meierovicam. Otrā pasaules kara laikā pēc padomju okupācijas 1941. gadā to pārdēvēja par Padomju bulvāri, bet vācu okupācijas laikā par Vācu ordeņa loku (vācu: Deutschordens Ring). 1950. gadā tam pievienoja Aspazijas bulvāri.

1990. gadā bulvārim atjaunoja Basteja bulvāra nosaukumu, saglabājot Padomju bulvāra numerāciju, jo līdz 1950. gadam ielas ēku numerācija sākās no Kaļķu ielas.^[2] 2008. gadā bulvārim atjaunoja Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra nosaukumu.^[3]

Ielu savienojumi

Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris ir savienots ar šādām ielām:

Krišjāņa Valdemāra iela (T veida krustojums)
1991. gada barikāžu laukums
Kaļķu iela / Brīvības bulvāris (T veida krustojums)
Aspazijas bulvāris (ielas turpinājums)

Bulvāra ēkas

Informācijas plāksne

Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra sākums (2., 4., 6. nami)

Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra 8. un 10. nami

Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra 12., 14., 16. un 18. nami

Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 1, agrākā Jēkaba ravelīna teritorijā, atrodas bijušās pilsētas gāzes fabrikas ēkas, kurās līdz 1907. gadam ražoja gāzi Rīgas ielu un namu apgaismošanai. 1920. un 1930. gados tur atradās Rīgas pilsētas uzņēmumu valde, vēlāk Rīgas uzņēmumu pārvalde un tās elektrības iestāde, gāzes un ūdensvada iestāde. Pēc Otrā pasaules kara — ūdensvada, kanalizācijas un gāzes saimniecības pārvaldes. Mūsdienās ēkas saglabājušās daļēji, jo ir nojauktas torņveida gāzes rezervuāru celtnes. Ēkās atrodas uzņēmums "Rīgas ūdens".
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 2 ir īres nams, kas pēc arhitekta J. F. Baumaņa projekta celts 1878. gadā. Šajā namā līdz 1912. gadam darbojās G. Samsona-Himmelšernas vadītā Krievu Ķeizariskās mūzikas biedrības Rīgas nodaļas mūzikas skola. Pēc Pirmā pasaules kara 1920. un 1930. gados tur darbojās organizācija "Ugunskrusts", vēlāk "Pērkonkrusts", studentu vienība "Līdums", krievu studentu korporācija Fraternitas Arctica, laikraksta "Students" redakcija, Baltijas inženieru birojs "Vicarius", Krievu emigrantu virskomisariāts pie Tautas savienības kā arī vairākas direkcijas un kantori. 1930. gadu beigās ēkā atradās Argentīnas konsulāts, 1940. gada pirmajā pusē Darba kameras Darba muzejs. Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā namā atradās Rīgas kārtības dienests. Pēc kara beigām namā izvietojās Latvijas Valsts jūras kuģniecība, 1950. un 1960. gados — "Jūrnieku nams", bet kopš 1990. gadu sākuma ēkā atrodas a/s "Latvijas kuģniecība".
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4 ir īres nams, kas pēc arhitekta J. D. Felsko projekta celts 1898. gadā. Šajā namā 1930. gadu beigās dzīvoja žurnālists un valodnieks Konstantīns Karulis. 1920. gados namā darbojās konfekšu fabrika "Fortuna". 1930. gados ēkā darbojās S. Gorfinkela privātā ebreju ģimnāzija, studentu korporācija "Fraternitas Academica", Dr. N. Bernikera privātā sieviešu klīnika un ebreju skolotāju biedrības "Hamore" bērnudārzs. 1980. gados namā atradās LPSR žurnālistu savienība, pēc neatkarības atgūšanas — "Latvijas žurnālistu savienība".
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 6 ir īres nams, kas pēc arhitekta H. O. Hilbiga projekta celts 1894.—1895. gados. 1920. un 1930. gados ēkā bija studentu korporāciju "Philyronia", "Vetulia" un "Salgalia" mītne, kā arī vairāki uzņēmumu kantori. 1930. gadu pirmajā pusē ēkā darbojās izdevniecība "Presse". Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā namā izvietojās Pārtikas nodrošināšanas departaments.
Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 8 mūsdienās atrodas pazemes autostāvvietas. Starp Jēkaba kazarmām un Basteja bulvāri, tagadējās autostāvvietas vietā, 19. gadsimta beigās ierīkoja skvēru, ko nosauca par Basteja laukumu (tagad 1991. gada barikāžu laukums). 1990. gadā tā malā uzstādīja akmenī iekaltu armēņu krustu pieminot armēņu genocīdu 1915. — 1916. gados.
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 10 ir īres nams, kas pēc arhitekta J. F. Baumaņa projekta celts 1870. gadu otrajā pusē. Līdz 1940. gadam bija kā vienots zemes gabals ar tagadējo 12. bulvāra namu. Namā dzīvoja tā īpašnieks Kristaps Morbergs, kas pēc nāves to novēlēja Latvijas Universitātei. 1920. un 1930. gados namā dzīvoja 1. Saeimas deputāts Jānis Vesmanis, LU profesors Jānis Ruberts, tajā atradās augļu vīnu darītava ar tirgotavu un kantori. Pēc Otrā pasaules kara ēkā atradās LVU universitātes studentu viesnīca, tad dienesta viesnīca, mūsdienās viesnīca Radisson Hotel Old Town Riga.
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12 ir īres nams, kas pēc arhitekta J. F. Baumaņa projekta celts 1870. gadu otrajā pusē. Līdz 1940. gadam bija kā vienots zemes gabals ar tagadējo 10. bulvāra namu. Namā dzīvoja tā īpašnieks Kristaps Morbergs, kas pēc nāves to novēlēja Latvijas Universitātei. 1920. un 1930. gados namā dzīvojuši LU profesors Francis Balodis, ministru prezidents Ādolfs Bļodnieks, žurnālists, žurnāla "Spārnota Latvija" redaktors un aizsargu lidotājs Rūdolfs Celms, kā arī ēkā atradās vairāki kantori. Pēc Otrā pasaules kara ēkā atradās LVU Medicīnas fakultātes dekanāts, vēlāk RMI rektorāts, mūsdienās — Latvijas Kultūras fonds, LU fonds, Baltijas Asamblejas sekretariāts un LU akadēmiskā grāmatnīca.
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 14 ir īres nams, kas pēc arhitekta Heinriha Šēla projekta celts 1860. gadā. 1920. un 1930. gados namā dzīvoja Latvijas tieslietu ministrs Vilis Holcmanis, ēkā darbojās Sergeja Vahramejeva deju skola un Vācijas pilsoņu biedrības Latvijā klubs (vācu: Reichsdeutscher Verein in Lettland). Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas namā darbojās Vācijas, Austrijas un Slovākijas vēstniecības, Eiropas integrācijas birojs.
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 16 ir īres nams, kas pēc arhitekta Heinriha Šēla projekta celts 1865. gadā. Tā ir pirmā dzīvojamā ēka bulvāru rajonā. 20. gadsimta sākumā namā bija ebreju lūgšanu nams. Padomju laikā namā atradās Centrālais šaha klubs, žurnālu "Šahs" un "Dambrete" redakcijas. no 1988. līdz 1996. gadam ēkā darbojās Latvijas Tautas frontes laikraksta "Atmoda" redakcija.
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 18 ir īres nams, kas celts 1864. gadā. Tajā bija Ķeizariskās Mūzikas biedrības Rīgas nodaļa, no 1892. gada namā darbojās Otto Švarca restorāns, 1920. gados J. Paegles liķieru fabrika. Pēc Otto Švarca restorāna pārcelšanās 1930. gadu vidū nama bulvāra pusē darbojās kafejnīca "Mona", bet 1930. gadu beigās kafejnīcas pārbūvētajās telpās atvērās kafejnīca-konditoreja "Luna". Mūsdienās ēkā atrodas McDonald's restorāns.