Otto Švarcs (restorāns)

Otto Švarca restorāns bija viens no slavenākajiem Rīgas restorāniem, kas pastāvēja no 1892. līdz 1940. gadam. 1926. gadā atvēra Otto Švarca "Operas kafejnīcu".

Restorāna Otto Švarcs sākotnējā ēka Basteja bulvārī 2 Rīgā (1903)

1892. gadā tirgotājs Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 (pie Kaļķu ielas) atvēra 1. šķiras vīna un austeru restorānu (vācu: Wein- und Austernstuben von Otto Schwarz), kurā bija atsevišķa telpa Havanas cigāru smēķēšanai. Pēc O. Švarca nāves 1902. gadā viņa atraitne restorānu pārdeva Krišjānim (Kristiānam) Jirgensonam, kuram jau piederēja ēdināšanas bufetes Daugavpils, Jelgavas un Rīgas stacijās. Vēlāk A/S "Ch. Jürgenson – Otto Schwarz" piederēja arī delikatešu veikali, konditorejas, vīna darītava un vairākas vīna lieltirgotavas, liķieru fabrika, kā arī restorāni Rīgā, Jūrmalā un Liepājā.

1921. gada svinības "Otto Švarcā" par godu Latvijas valsts atzīšanai de iure savās atmiņās aprakstījis Fēlikss Cielēns:

Augstu cēla pilnās glāzes uz Meierovica un De iure atzītās Latvijas veselību. Meierovics, kurš allaž bija dzīvespriecīgs un prata tvert dzīves īsos jautros brīžus, tovakar bija sevišķā laimības sajūtā. Viņa neatlaidīgais darbs nu bija vainagots. Mēs visi kā jaunekļi jautri dzērām, vēl jautrāk smējām, dziedājām un, beidzot, pat dejojām. Slaidais, veiklais un elegantais dejotājs Meierovics pirmais grieza valsi ar savu kundzi, es sekoju ar temperamentīgo rakstnieka Pāvila Rozīša kundzi, Edvarts Virza laida vaļā ar slaido Šūmaņa kundzi. Tikai pret rīta pusi, kad Ansis Gulbis viens pats bija sedzis lielo lēsi, mēs sākām izklīst.[1]

1926. gada februārī Aspazijas bulvāra 1 ēkā atklāja “Operas kafejnīcu” (“Cafe de l’Opera”), tautā sauktu par “Švarcīti”. Pirmajā stāvā atradās garderobe kā arī panelēta stikla siena, kurā esošās durvis veda uz konditoreju. Pēc K. Jirgensona nāves 1932. gada maijā viņa sieva Dora paziņoja, ka restorāns ir slēgts uz vasaras sezonu, lai šī paša gada rudenī vēl greznāks, tiktu atvērts viesnīcā "Roma" Aspazijas bulvārī 5. Pirmā stāva restorānam bija vairākas zāles – sarkanā, zilā, kupola zāle, brūnā brokastu istaba. Blakus ēdamzālei bija foajē ar kafijas galdiņiem, kur atradās ar viesnīcas iniciāļiem apdrukāts vēstuļu papīrs un ārzemju prese, ko klientiem pāršķirstīt brīvākos brīžos. Pagraba telpās atradās “Holandiešu istaba”, “Mednieku istaba” ar četrkantainu zivju akvāriju un “Mērkaķu istaba” – ar spoguļiem, klubkrēsliem un kokā grebtām mērkaķu galvām.[2]

Otrā pasaules kara laikā, pēc Latvijas okupācijas 1940. gada novembrī padomju vara likvidēja tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu Ch. Jirgenson – Otto Schwarz un ”Operas kafejnīcu”. 1944. gadā, vāciešiem atkāpjoties, ēkas Aspazijas bulvārī 1 un 5 nodega.

Attēlu galerija

labot šo sadaļu
  1. Rīgas leģendas facebook.com 2019. gada 18. janvārī
  2. Rīgas leģendas facebook.com 2019. gada 21. jūnijā