Ugunskrusts (organizācija)

Ugunskrusts
Ugunskrusts
Vadītājs	Gustavs Celmiņš
Dibināta	1932. gada 19. janvāris
Likvidēta	1933. gada 12. aprīlis
Pēctecis	Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts"
Ideoloģija	Latviešu nacionālisms; Etnisks šovinisms; Antikomunisms; Dievturības atbalsts;
Politiskā pozīcija	galēji labēja
	Latvijas politika; Partijas Latvijā;

Latviešu tautas apvienība "Ugunskrusts" bija latviešu galēji labēja nacionālistiska organizācija, kas darbojās no 1932. gada līdz 1933. gada 12. aprīlī, kad tā tika slēgta, bet jau no 1933. gada marta organizācija turpināja savu darbību kā Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts".

Vēsture

Pēc 4. Saeimas vēlēšanām, kurās galējie labējie kandidāti cieta neveiksmi, aktivizējās nacionālisma piekritēju aprindas. 1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. Šo sanāksmi organizēja J. Greble, nolūkā apvienot bijušos Latvju Nacionālā Kluba biedrus. Sanāksmē nolēma dibināt organizāciju ar nosaukumu Latviešu tautas apvienība. Pēc Gustava Celmiņa ieteikuma šim nosaukumam pievienoja vārdu Ugunskrusts. Latviešu tautas apvienības "Ugunskrusts" statūtus Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1932. gada 19. janvārī. Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī Rīgā Latviešu biedrības namā. Sapulcē piedalījās 69 personas. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja G. Celmiņu.^[1]

Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200 cilvēku. 1932. gada vasarā Ugunskrusta ietvaros sāka veidot T grupas (trauksmes grupas), kuru organizēšana tika pamatota ar nepieciešamību aizsargāt Ugunskrusta pasākumus no kreiso organizāciju uzbrukumiem. Ugunskrusts pauda antisemītiskus, kā arī pretvāciskus uzskatus, Ugunskrusts arī uzstājās pret Latvijā, saskaņā ar 1922. gada Satversmi, pastāvošo parlamentāro demokrātiju. Pauda izteiktas simpātijas Benito Musolīni un viņa fašistiskajam režīmam Itālijā.^[1]

Sākot ar 1932. gada 21. augustu Ugunskrusts izdeva tāda paša nosaukuma nedēļas laikrakstu — Ugunskrusts. Laikraksts izcēlās ar savu spriedumu kategoriskumu un radikālām idejām. Jau 14. septembrī Rīgas apgabaltiesa ierobežoja laikraksta pirmos četrus numurus.^[1]

Gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus akadēmiskās jaunatnes vidū un studentu korporācijās. Latvijas Universitātes padomes vēlēšanās Ugunskrusts ieguva vienu vietu no 40. Bija konstatējama arī Ugunskrusta ietekme uz akadēmisko izdevumu Universitas (tā galvenais redaktors Ādolfs Šilde bija Ugunskrusta valdes loceklis). 1933. gada sākumā strauji sāka pieaugt Ugunskrusta dalībnieku skaits, taču precīzu datu par biedru skaitu nav. Ar Ugunskrusta darbību cieši saistīta bija 1933. gada martā savu darbību atkal aktivizējusī sporta un morāliski-fiziskās audzināšanas biedrība Tēvijas Sargs, kuras vadītājs bija Ugunskrusta biedrs prof. J. Plāķis. Tēvijas Sarga uzdevums bija pildīt Ugunskrusta palīgorganizācijas funkcijas. Arī Tēvijas Sarga ietvaros tika veidotas T-grupas.^[1]

Aizliegšana

Ugunskrustā un Tēvijas Sargā valdošā militārā kārtība deva pamatu Iekšlietu ministrijai konstatēt, ka šo organizāciju darbība ir pretrunā ar to statūtiem. 1933. gada 17. martā Saeima pieņēma lēmumu par Ugunskrusta slēgšanu. 1933. gada 27. martā Rīgas apgabaltiesa daļēji noraidīja Saeimas lēmumu un slēdza tikai Latvijas nacionālsociālistu partiju. 1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pārskatīja 27. marta spriedumu un slēdza arī Ugunskrustu. Ugunskrusts turpināja savu darbību kā Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts", kurš gandrīz pilnībā pārņēma Ugunskrusta organizatorisko struktūru, biedrus un ideoloģiskās ideoloģijas.^[1]

Vadošās personas

Vērtējums

Ārzemju zinātniekiem Ugunskrusta un Perkonkrusta vēsture ir maz pazīstama, bet vācu vēsturnieks Bjērns Felders (Björn Felder) un viņa angļu kolēģis Metjū Kots (Matthew Kott) šīs organizācijas atzinuši par nacionālsociālisma un fašisma formām Latvijā.^[2]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 «Ugunskrusts». web.archive.org. 2005-04-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005-04-16. Skatīts: 2022-10-14.
↑ Kott, Matthew (2015-11-23). "Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu" (en). Fascism 4 (2): 169–193. doi:10.1163/22116257-00402007. ISSN 2211-6257.

[:o-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 «Ugunskrusts». web.archive.org. 2005-04-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005-04-16. Skatīts: 2022-10-14.

[2] Kott, Matthew (2015-11-23). "Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu" (en). Fascism 4 (2): 169–193. doi:10.1163/22116257-00402007. ISSN 2211-6257.

[1]

[2]