Zaļspārnīši

putnu ģints

Zaļspārnīši (Agapornis) ir papagaiļveidīgo kārtas ģints, kurai pieskaita deviņas Āfrikā un Madagaskarā mītošas sugas.

Zaļspārnīši
Fišera zaļspārnīši.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPapagaiļveidīgie (Psittaciformes)
VirsdzimtaPapagaiļu virsdzimta (Psittacoidea)
DzimtaVecās pasaules papagaiļu dzimta (Psittaculidae)
ApakšdzimtaAgapornithinae
ĢintsZaļspārnīši (Agapornis)
Zaļspārnīši Vikikrātuvē

Zaļspārnīšiem ir ļoti stipras partnerības saites, tāpēc citās valodās tos sauc par "nešķiramiem" (franču, ukraiņu, spāņu), "iemīlējušos papagaili" (lietuviešu) vai "mīļputniņiem" (angļu). Tēviņš ar mātīti visu laiku ir kopā, kaut arī dzīvo lielā barā. Abi regulāri tīra viens otram spalvas un rīvējas ar knābīšiem.

Tie ir iecienīti zoodārzu iemītnieki un māju lutekļi, un nebrīvē pavairotiem putniem ir izveidotas visdažādākās krāsu variācijas.

Izskats labot šo sadaļu

Mazi, drukni, ar īsu asti. Garums no 10 — 17 cm, aste 4 cm. Dominējošā krāsa zaļa, kuru papildina sārtu, sarkanu, dzeltenu, zilu un citu krāsu toņi. Knābis atkarībā no sugas koši sarkans vai iedzeltens.

Izplatība labot šo sadaļu

Astoņas sugas sastopamas Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, viena Madagaskarā.

Dzīvesveids labot šo sadaļu

Zaļspārnīši ir ļoti sabiedriski putni. Sastopami zemienēs esošajos džungļos līdz kalnu mežiem, ar kokiem apaugušajām savannām un līdz sausām, kalnainām teritorijām. Katra suga apdzīvo citu ģeogrāfisko vietu. Ja viņu teritorijas pārklājas, tie ligzdojot vai barojoties bez problēmām sadzīvo savā starpā.

Dažas zaļspārnīšu sugas ieraugāmas arī tīrumu un dārzu apkārtnē. Citas, piemēram, Fišera zaļspārnīši un melngalvas zaļspārnīši atlido uz parkiem austrumu Āfrikas pilsētās. Šīs abas sugas spēj savstarpēji krustoties.

Parasti dzīvo nelielos baros, kas sastāv no pastāvīgiem pāriem. Baros ir apmēram divdesmit putnu. Kad atrod vīģeskoku ar gataviem augļiem, tajā salaižas pat simts putnu.

 
Fišera zaļspārnīši Serengeti Tanzānijā.

Zaļspārnīši reti izlido ārpus savas teritorijas. Katru rītu pamet naktsmītnes un meklē barību. Kad viens no bara locekļiem atrod ko ēdamu, pārējie nekavējoties viņam piebiedrojas.

Dažas sugas ir tramīgas, bet lielākā daļa ir sabiedriski un ļoti skaļi putni. Viņu spalgais, metāliskai skaņai līdzīgais kliedziens ir dzirdams ļoti tālu.

Barība labot šo sadaļu

Pārtiek no sēklām, augļiem, ogām, pumpuriem, ziediem, kukaiņiem un kāpuriem. Ar spēcīgo knābi zaļknābīši spēj izlobīt pat cietas sēklas un riekstus. Dažām sugām ir atšķirīgi barības ieguves paņēmieni, tādēļ viņu starpā nenotiek cīņas, piemēram, sārtvaigu zaļspārnīši (A. pullarius) un sārtgalvas zaļspārnīši (A. roseicollis) kopīgi apdzīvo Āfrikas rietumus un centrālo daļu. Sārtvaigu zaļspārnīši dod priekšroku barībai uz zemes, bet sārtgalvas zaļspārnīši uzturas koku lapotnēs, kur ēd vīģes, sēklas un sīkus kukaiņus.

Nebrīvē audzētiem zaļspāŗnīšiem jādod dažādu šķirņu prosas graudi, kanārijzāles sēklas, saulespuķu sēklas un citas sēklas. kā arī augļus, dārzeņus, salātus, pienenes, ķērsu utt.

Vairošanās labot šo sadaļu

 
Sārtgalvas zaļspārnīša nebrīvē selekcionētā dzeltenā variācija.

Dažas zaļspārnīšu sugas dzīvo atsevišķi, tomēr lielākā daļa dod priekšroku dzīvei kolonijās. Taču arī tajās ir viegli atpazīt atsevišķus pārus.

Ligzda parasti atrodas dobumā, vieta un celtniecības materiāls ir atkarīgi no sugas un apkārtējās vides. Tas var būt koka dobums, palmas lapa vai sprauga klintī. Daudzas sugas izurbj caurumus termītu celtnēs, citas ieņem audējputnu ligzdas. Daži zaļspārnīsi starp spalvām pārnēsā materiālu ligzdas celtniecībā, kas putniem ir ārkārtīgi reta parādība. Fišera zaļspārnītis veido bļodveida ligzdu. Sārtvaigu zaļspārnītim pietiek ar plakanu zāles un zaru spilvenu. Melngalvas zaļspārnītis ligzdu vij no gariem zāles stiebriem un koku mizas. Arī, ceļot ligzdu, zaļspārnīši savā starpā nekonkurē. Viņu apkārtējās vides prasības ir tik atšķirīgas, ka vienā kokā var atrasties daudzas vairāku sugu ligzdas.

Kad mātīte izdēj 3 - 8 olas, pati tās arī perē un rūpējas par putnēniem, kas tikko izšķīlušies. Vēlāk viņai pievienojas partneris un palīdz barot pastāvīgi izsalkušos mazuļus.

Aizsardzība labot šo sadaļu

Dažas sugas ir iecienīti krāšņumputni, tādēļ tiek ķertas savvaļā un viņu skaits samazinās. Lai gan tirdzniecība ar šiem putniem tiek stingri kontrolēta vai ir pat aizliegta, nelegālas medības joprojām turpinās.

Sugas labot šo sadaļu

Ģintij pieder deviņas sugas; četras no tām sadalās vairākās pasugās.

Zaļspārnīšu sugas
Sugas nosaukums Attēls Apraksts Izplatība
Sārtgalvas zaļspārnītis (A. roseicollis)   Apspalvojums pārsvarā zaļs, galva un kakls gaiši sārti, ar tumšāku nokrāsu ap acīm un pieres, lidspalvas melnas. Dienvidāfrika, Namībija, Angola, Botsvāna.
Sārtvaigu zaļspārnītis (A. pullarius)   Apspalvojums zaļš, tikai galvas priekšpuse sarkana. Plašs areāls centrālajā Āfrikā
Etiopijas zaļspārnītis (A. taranta)   Apspalvojums zaļš, spārnu apakšējā daļa melna, melni apmalotas astes spalvas. Knābis spilgti sarkans knābis. Pieaugušiem tēviņiem pieres vieta srkana. Etiopija, Eritrejas dienvidi.
Liliānas zaļspārnītis (A. lilianae)   Apspalvojums zaļš, galva sārti oranža. Knābis sarkans. Malāvi, kā arī kaimiņu valstu pierobeža.
Fišera zaļspārnītis (A. fischeri)   Spārni, aizmugure, krūtis zaļi. Kakls dzeltens un oranžs, astes spalvas pārsvarā zilas, galvas virspuse olīvzaļa, priekšpuse oranži sarkana. Knābis sarkans. Ap acīm balts riņķītis. Tanzānijas ziemeļi, Ruanda, Burundi.
Melnvaigu zaļspārnītis (A. nigrigenis)   Apspalvojums pārsvarā zaļš. Galva tumši brūna, zem tās neliels oranži sarkanīgs plankums. Knābis sarkans. Ap acīm balts riņķītis. Neliels areāls Zimbabves dienvidrietumos.
Melngalvas zaļspārnītis (Agapornis personata)   Apspalvojums pārsvarā zaļš. Krūtis un pakausis dzelteni, galvas priekšpuse melna. Ap acīm balts riņķītis. Tanzānijas ziemeļaustrumi.
Zaļgalvas zaļspārnītis (A. swindernianus)   Apspalvojums pārsvarā zaļs. Uz pakauša šaura melna svītriņa. Knābis pelēks. Ekvatoriālā Āfrika no Libērijas līdz Kongo Demokrātiskai Republikai.
Pelēkgalvas zaļspārnītis (A. canus)   Galva un kakls pelēkzils, ķemeņa apakšējā daļa dzeltena. Knābis pelēks. Madagaskara.

Atsauces labot šo sadaļu