Vana Džena (ķīniešu: 王峥, piņjiņs: Wang Zheng; dzimusi 1987. gada 14. decembrī Sjiaņā) ir ķīniešu vieglatlēte, startē vesera mešanas sacensībās. Viņa ir 2020. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļniece, 2022. gada Āzijas spēļu uzvarētāja, divkārtēja Āzijas čempione, vairāku pasaules čempionāta medaļu ieguvēja, kā arī Āzijas rekordiste vesera mešanā.

Vana Džena
王峥
Vana Džena
Vana Džena 2017. gadā
Personas dati
Dzimusi 1987. gada 14. decembrī (36 gadi)
Valsts karogs: Ķīna Sjiaņa, Ķīna
Pārstāvētā valsts Karogs: Ķīna Ķīna
Augums 175 cm
Svars 105 kg
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna vesera mešana
Dalība sacensībās
Dalība OS 4 (2008, 2016, 2020, 2024)
Personiskie rekordi
Vesera mešana 77,68 m (2014) AR

2008. gadā Vana debitēja olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ar 65,64 metrus tālu metienu kvalifikācijā ierindojās 32. vietā un finālā neiekļuva. 2010. gada Āzijas spēlēs Guandžou izcīnīja sudraba medaļu. 2013. gadā uzvarēja Āzijas čempionātā, kas norisinājās Punē, Indijā. Tajā pašā gadā pirmo reizi piedalījās Pasaules čempionātā Maskavā un izcīnīja bronzas medaļu ar 74,90 metrus tālu raidījumu.

2014. gada martā sacensībās Čendu laboja Āzijas rekordu, sasniedzot rezultātu 77,68 m. Iepriekšējo rekordu, kas piederēja Džanai Veņsju, viņa laboja par 69 centimetriem.[1] 2014. gada Āzijas spēles Inčhonā ieguva vēl vienu sudraba medaļu. Pēc gada Pasaules čempionātā Pekinā ieņēma piekto vietu. 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro kvalificējās finālsacensībām, bet tajās palika bez rezultāta. 2017. gada Pasaules čempionātā Londonā izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai poļu vesera metējai Anitai Vlodarčikai. 2018. gada Āzijas spēlēs Džakartā trešo reizi pēc kārtas ieguva sudrabu.

2019. gadā kļuva par Āzijas čempioni, veseri raidot 75,66 metrus tālu. 2019. gada Pasaules čempionātā Dohā ieguva bronzas godalgu. 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas notika 2021. gada augustā Tokijā, izcīnīja sudrabu, pēdējā mēģinājumā aizmetot veseri 77,03 metrus. No uzvarētājas Vlodarčikas Vana atpalika 1,45 metrus.[2]

2023. gada Pasaules čempionātā Budapeštā ieņēma astoto vietu. 2023. gada septembrī Handžou pirmo reizi kļuva par Āzijas spēļu čempioni.[3] 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē neiekļuva finālsacensībās, kvalifikācijā ieņemot 28. vietu.

Gads Sacensības Norises vieta Vieta Rezultāts
2006 Āzijas čempionāts junioriem   Makao 1. 60,16 m
Pasaules čempionāts junioriem   Pekina, Ķīna 9. 59,12 m
2008 Olimpiskās spēles   Pekina, Ķīna 32. 65,64 m
2010 Āzijas spēles   Guandžou, Ķīna 2. 68,17 m
2013 Āzijas čempionāts   Pune, Indija 1. 72,78 m
Pasaules čempionāts   Maskava, Krievija 3. 74,90 m
2014 Āzijas spēles   Inčhona, Dienvidkoreja 2. 74,16 m
2015 Pasaules čempionāts   Pekina, Ķīna 5. 73,83 m
2016 Olimpiskās spēles   Riodežaneiro, Brazīlija NM (70,60 m kval.)
2017 Pasaules čempionāts   Londona, Apvienotā Karaliste 2. 75,98 m
2018 Āzijas spēles   Džakarta, Indonēzija 2. 70,86 m
2019 Āzijas čempionāts   Doha, Katara 1. 75,66 m
Pasaules čempionāts   Doha, Katara 3. 74,76 m
2021 Olimpiskās spēles   Tokija, Japāna 2. 77,03 m
2023 Pasaules čempionāts   Budapešta, Ungārija 8. 72,14 m
Āzijas spēles   Handžou, Ķīna 1. 71,53 m
2024 Olimpiskās spēles   Parīze, Francija 28. 66,92 m
  1. «Wang smashes Asian hammer record in China». worldathletics.org (angļu). 2014. gada 29. marts. Skatīts: 2023. gada 8. oktobrī.
  2. «Vesera metēja Vlodarčika kļūst par pirmo sievieti vieglatlētikā, kura trešo reizi olimpiskajās spēlēs uzvar vienā disciplīnā». jauns.lv. 2021. gada 3. augusts. Skatīts: 2023. gada 8. oktobrī.
  3. «Chinese veterans Gong Lijiao and Wang Zheng strike gold on athletics' opening night». ocasia.org (angļu). 2023. gada 29. septembris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobrī.[novecojusi saite]

Ārējās saites

labot šo sadaļu