Vikipēdija

2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā

2019. gada IAAF Pasaules čempionāts vieglatlētikā (arābu: بطولة العالم لألعاب القوى) bija 17. pasaules čempionāts vieglatlētikā, kuru organizēja Starptautiskā vieglatlētikas federācija (IAAF). Čempionāts notika Kataras galvaspilsētā Dohā, atjaunotajā Halīfas starptautiskajā stadionā, no 2019. gada 27. septembra līdz 6. oktobrim.[2] Čempionātā startēja 1972 sportisti: 1054 vīrieši un 918 sievietes, no 209 dalībvalstīm. 2019. gada čempionātā norisinājās 25 skrejceļa, 16 laukuma, 6 šosejas un 2 kombinētās disciplīnas.

2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā
Norises vieta Valsts karogs: Katara Doha, Katara
Laiks 27. septembris — 6. oktobris
Galvenais stadions Halīfas starptautiskais stadions
Dalībvalstis 209
Sportistu skaits 1972 (1054 vīrieši un 918 sievietes)
Disciplīnas 49 (24 vīrieši, 24 sievietes, 1 jaukti)
Individuālās naudas balvas 60 000 USD (zelts),
30 000 (sudrabs),
20 000 (bronza)[1]
Komandu naudas balvas 80 000 USD (zelts),
40 000 (sudrabs),
20 000 (bronza)[1]

Šī bija pirmā reize, kad šīs sacensības norisinājās Tuvajos Austrumos, un arī pirmā reize, kad tās notika oktobrī. Karstā klimata dēļ čempionātā nebija rīta sesijas, un visas disciplīnas notika vēlā pēcpusdienā un vakarā. Bija paredzēts, ka garo distanču disciplīnas sākās ap pusnakti pēc vietējā laika.[3] Pirmoreiz nacionālo komandu sponsoriem bija atļauts parādīties kopā ar sportistiem.[4][5]

Organizēšana

labot šo sadaļu

Rīkotājpilsētas izvēle

labot šo sadaļu

2019. gada Pasaules vieglatlētikas čempionāta organizēšanai bija pieteikušās 3 pilsētas — Doha (Katara), Jūdžīna (ASV) un Barselona (Spānija).[6] Piedāvājumu novērtēšanu veica IAAF vērtēšanas komisija, kuras sastāvā bija trīs IAAF padomes locekļi, trīs IAAF biroja locekļi un sabiedrības pārstāvji.[7] Galīgo rīkotājpilsētas izvēle notika 2014. gada 18. novembrī.

2019. gada vasaras Pasaules vieglatlētikas čempionāta
rīkotājpilsētas izvēles balsošanas rezultāti
Pilsēta Valsts 1. kārta 2. kārta
Doha   Katara 12 15
Jūdžīna   ASV 9 12
Barselona   Spānija 6 —

Barselona no kandidatūras tika izslēgta pirmajā balsošanas kārtā, kur saņēma 6 no 27 balsīm. Savukārt otrajā balsošanas kārtā Doha ar 15 balsīm pārspēja Jūdžīnu, kas saņēma 12 balsis.[8] IAAF prezidents Lamins Diaks sacīja, ka Dohas piedāvājums attīstīs valsti un tās sporta kopienu.[9] Savukārt Spānijas Karaliskās vieglatlētikas federācijas prezidents Žozē Odriozola atzina, ka balsojumā uzvarēja sliktākais piedāvājums un "vienīgais, kas viņiem ir, ir nauda".[10]

IAAF vēlāk piešķīra Jūdžīnai tiesības rīkot 2021. gada Pasaules čempionātu vieglatlētikā, nepakļaujoties balsošanas procesam. Šo soli kritizēta Eiropas vieglatlētikas asociācijas prezidents Sveins Arne Hansens, jo Gēteborga bija sagatavojusi piedāvājumu.[11] Šo lēmumu izmeklēja Federālais izmeklēšanas birojs un Iekšējo ieņēmumu dienests.[12] BBC atklāja, ka novērtēšanas komitejas vadītājs IAAF prezidents Sebastjans Ko ir interešu konfliktā, jo e-pasti liecināja, ka viņš ir lobējis Jūdžīnas piedāvājumu, vienlaikus strādājot Nike, kas ir viena no galvenajām ieinteresētajām personām.[13]

Norises vieta

labot šo sadaļu

Lēmums rīkot pasaules vieglatlētikas čempionātu Tuvajos Austrumos radīja organizatoriskas problēmas karstā un mitrā klimata dēļ Dohā septembrī un oktobrī. Iepriekšējos gados pasaules čempionātos pārsvarā notika kvalifikācijas sacensības rīta sesijās un fināli galvenokārt pēcpusdienas sesijās. Šādi laika apstākļi nozīmēja, ka tradicionālā prakse nav pielietojama, un Dohā grafiks tika pārveidots tā, lai pēcpusdienā būtu pirmā sacensību sesija un vēlāk vakarā galvenā sesija.[14] Halīfas starptautiskais stadions, kas bija centrālā čempionāta norises vieta, izmantoja āra gaisa kondicionēšanas sistēmu, lai stadiona temperatūra būtu zemāka par 25 °C. Šis bija pirmais stadions pasaulē, kur izmantota šāda sistēma.[15][16]

Soļošanas un maratona sacensībām tika izveidota sacensību vieta ārpus stadiona, apļu trase ap Dohas Korniči — septiņu kilometru garu krastmalas promenādi.[17] Lai izvairītos no karstākajiem apstākļiem, organizatori sacensību sākuma laiku noteica ap pusnakti pēc vietējā laika. Taču neskatoties uz to sieviešu maratona sacensību laikā gaisa tempratūra bija 32° C un gaisa mitrums 70%.[18][19]

Iepriekš 2019. gada aprīlī Halīfas starptautiskajā stadionā norisinājās 2019. gada Āzijas vieglatlētikas čempionāts.[1]

2019. gada Pasaules vieglatlētikas čempionāta norises vietas
 
Dohas Korniče, kur norisinājās soļošanas un maratona disciplīnas
Dohas Korniče, kur norisinājās soļošanas un maratona disciplīnas 

Rezultāti

labot šo sadaļu

Vīrieši

labot šo sadaļu

Skrejceļa disciplīnas

labot šo sadaļu
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza
100 metri (sīkāk)   Kristiāns Koulmens (USA) 9,76 WL   Džastins Getlins (USA) 9,89   Andrē De Grass (CAN) 9,90 PB
200 metri (sīkāk)   Noa Lailss (USA) 19,83   Andrē De Grass (CAN) 19,95   Alekss Kinjoness (ECU) 19,98
400 metri (sīkāk)   Stīvens Gārdiners (BAH) 43,48 NR   Anthonijs Sambrano (COL) 44,15 AR   Freds Kērlijs (USA) 44,17
800 metri (sīkāk)   Donovans Breizīrs (USA) 1:42,34 CR, AR   Amels Tuka (BIH) 1:43,47 SB   Fergusons Čeruijots Rotičs (KEN) 1:43,82
1500 metri (sīkāk)   Timotijs Čeruijots (KEN) 3:29,26   Taufīks Mahlūfī (ALG) 3:31,38 SB   Marcins Levandovskis (POL) 3:31,46 NR
5000 metri (sīkāk)   Muktars Edriss (ETH) 12:58,85 SB   Selemons Barega (ETH) 12:59,70   Mohameds Ahmeds (CAN) 13:01,11
10 000 metri (sīkāk)   Džošua Čeptegei (UGA) 26:48,36 WL   Jomifs Kedželča (ETH) 26:49,34 PB   Ronekss Kipruto (KEN) 26:50,32
110 metru barjerskrējiens (sīkāk)   Grānts Holovejs (USA) 13,10   Sergejs Šubenkovs (ANA) 13,15   Paskāls Martino-Lagārs (FRA)
  Orlando Ortega (ESP)		 13,18
13,30
400 metru barjerskrējiens (sīkāk)   Karstens Varholms (NOR) 47,42   Rai Bendžamins (USA) 47,66   Abderrahmans Samba (QAT) 48,03
3000 metru šķēršļu skrējiens (sīkāk)   Konsesluss Kipruto (KEN) 8:01,35 WL   Lameča Girma (ETH) 8:01,36 NR   Sufiāns El Bakālī (MAR) 8:03,76 SB
4x100 metru stafete (sīkāk)   ASV 37,10 WL   Apvienotā Karaliste 37,36 AR   Japāna 37,43 AR
4x400 metru stafete (sīkāk)   ASV 2:56,69 WL   Jamaika 2:57,90 SB   Beļģija 2:58,78 SB

AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords

Šosejas disciplīnas

labot šo sadaļu
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza
Maratons (sīkāk)   Lelisa Desisa (ETH) 2:10:40 SB   Mosinets Geremevs (ETH) 2:10:44   Amoss Kipruto (KEN) 2:10:51
20 kilometru soļošana (sīkāk)   Tošikadzu Jamaniši (JPN) 1:26,34   Vasīlijs Mizinovs (ANA) 1:26,49   Perseuss Kārlstrems (SWE) 1:27,00
50 kilometru soļošana (sīkāk)   Jusuke Sudzuki (JPN) 4:02:20   Žuau Vieira (POR) 4:04:59   Evans Danfī (CAN) 4:05:02

AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords

Laukuma disciplīnas

labot šo sadaļu
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza
Augstlēkšana (sīkāk)   Mutazs Isa Beršims (QAT) 2,37 WL   Mihails Akimenko (ANA) 2,35 PB   Iļja Ivaņuks (ANA) 2,35 PB
Tāllēkšana (sīkāk)   Teidžejs Geils (JAM) 8,69 WL, NR   Džefs Hendersons (USA) 8,39 SB   Huans Migels Ečevarija (CUB) 8,34
Trīssoļlēkšana (sīkāk)   Kristians Teilors (USA) 17,92 SB   Vills Klejs (USA) 17,74   Igs Fabriss Zango (BFA) 17,66 AR
Kārtslēkšana (sīkāk)   Sems Kendrikss (USA) 5,97   Armands Duplantiss (SWE) 5,97   Pjotrs Liseks (POL) 5,87
Lodes grūšana (sīkāk)   Džo Kovačs (USA) 22,91 ČR   Raiens Krauzers (USA) 22,90 PB   Tomass Volšs (NZL) 22,90 AR
Diska mešana (sīkāk)   Dāniels Stols (SWE) 67,59   Fredriks Dekress (JAM) 66,94   Lūkass Veishaidingers (AUT) 66,82
Šķēpa mešana (sīkāk)   Andersons Pīterss (GRN) 86,89   Magnuss Kirts (EST) 86,21   Johanness Feters (GER) 85,37
Vesera mešana (sīkāk)   Pavels Fajdeks (POL) 80,50   Kantēns Bigo (FRA) 78,19 SB   Bence Halāss (HUN)
  Vojcehs Novickis (POL)		 78,18
77,69

AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords

Kombinētās disciplīnas

labot šo sadaļu
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza
Desmitcīņa (sīkāk)   Niklass Kauls (GER) 8691 PB   Maikels Uibo (EST) 8604 PB   Demjens Vorners (CAN) 8529

AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords

Sievietes

labot šo sadaļu

Skrejceļa disciplīnas

labot šo sadaļu
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza
100 metri (sīkāk)   Šellija Anna Freizere-Praisa (JAM) 10,71 WL   Dīna Ešere-Smita (GBR) 10,83 NR   Marī Žozē Talū (CIV) 10,90
200 metri (sīkāk)   Dīna Ešere-Smita (GBR) 21,88 NR   Britānija Brauna (USA) 22,22 PB   Mudžinga Kambundži (SUI) 22,51
400 metri (sīkāk)   Salva Eida Nasera (BHR) 48,14 AR, WL   Šona Millere-Uibo (BAH) 48,37 AR   Šerika Džeksone (JAM) 49,47 PB
800 metri (sīkāk)   Halimaha Nakāji (UGA) 1:58,04 NR   Reivina Rodžersa (USA) 1:58,18 SB   Edžī Vilsone (USA) 1:58,84
1500 metri (sīkāk)   Sifana Hasana (NED) 3:51,95 ČR, AR   Feita Kipjegona (KEN) 3:54,22 NR   Gudafa Cegaja (ETH) 3:54,38 PB
5000 metri (sīkāk)   Helena Obiri (KEN) 14:26,72   Mārgarita Čelimo Kipkemboi (KEN) 14:27,49 PB   Konstance Klosterhalfene (GER) 14:28,43
10 000 metri (sīkāk)   Sifana Hasana (NED) 30:17,62   Letesenbeta Gideja (ETH) 30:21,23   Agnese Džebeta Tiropa (KEN) 30:25,20
100 metru barjerskrējiens (sīkāk)   Nia Ali (USA) 12.34 PB   Kendra Herisone (USA) 12.46   Daniela Viljamsa (JAM) 12.47
400 metru barjerskrējiens (sīkāk)   Delaila Muhameda (USA) 52,16 WR   Sidnija Maklaflina (USA) 52,23   Rašela Kleitone (JAM) 53,74
3000 metru šķēršļu skrējiens (sīkāk)   Beatrise Čepkoeča (KEN) 8:57,84 ČR   Emma Kobērna (USA) 9:02,35 PB   Geza Felicitasa Krauze (GER) 9:03,30 NR
4x100 metru stafete (sīkāk)   Jamaika 41,44 WL   Apvienotā Karaliste 41,85   ASV 42,10
4x400 metru stafete (sīkāk)   ASV 3:18,92 WL   Polija 3:21,89 NR   Jamaika 3:22,37 SB

AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords

Šosejas disciplīnas

labot šo sadaļu
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza
Maratons (sīkāk)   Rūta Čepnetiča (ETH) 2:32:43   Rouza Čelimo (BHR) 2:33:46   Helalija Johannesa (ETH) 2:34:15
20 kilometru soļošana (sīkāk)   Liu Huna (CHN) 1:32,53   Cjejana Šeņdzje (CHN) 1:33,10   Jana Liudzjina (CHN) 1:33,17
50 kilometru soļošana (sīkāk)   Liana Rui (CHN) 4:23:26   Li Maokuo (CHN) 4:26:40   Eleonora Džiordži (ITA) 4:29:13

AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords

Laukuma disciplīnas

labot šo sadaļu
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza
Augstlēkšana (sīkāk)   Marija Lasickene (ANA) 2,04   Jaroslava Mahučiha (UKR) 2,04   Vašti Kaningema (USA) 2,00 PB
Tāllēkšana (sīkāk)   Malaika Mihambo (GER) 7,30 WL, PB   Marina Beha-Romančuka (UKR) 6,92 SB   Ese Brume (NGR) 6,91
Trīssoļlēkšana (sīkāk)   Julimara Rohasa (VEN) 15,37   Šanjeka Riketsa (JAM) 14,92   Katerina Ibargvena (COL) 14,73
Kārtslēkšana (sīkāk)   Anželika Sidorova (ANA) 4,95 WL, PB   Sendija Morisa (USA) 4,90   Katerina Stefanidi (GRE) 4,85
Lodes grūšana (sīkāk)   Guna Lidzjao (CHN) 19,55   Daniela Tomasa-Doda (JAM) 19,47   Kristīna Švanica (GER) 19,17
Diska mešana (sīkāk)   Jaime Peresa (CUB) 69,17   Denija Kavaljero (CUB) 68,44   Sandra Perkoviča (CRO) 66,72
Šķēpa mešana (sīkāk)   Kelsija Lī Bārbere (AUS) 66,56   Liu Šijina (CHN) 65,88 SB   Ļui Huihui (CHN) 65,49
Vesera mešana (sīkāk)   Deanna Praisa (USA) 77,54   Joanna Fjodorova (POL) 76,35 PB   Vana Džena (CHN) 74,76

AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords

Kombinētās disciplīnas

labot šo sadaļu
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza
Septiņcīņa (sīkāk)   Keterīna Džonsone-Tompsone (GBR) 6981 WL, NR   Nafisatu Tiama (BEL) 6677   Verena Preinere (AUT) 6560

AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords

Jaukti

labot šo sadaļu
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza
4x400 metru stafete (sīkāk)   ASV 3:09,34 WR   Jamaika 3:11,78 NR   Bahreina 3:11,82 AR

AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords

Medaļu kopvērtējums

labot šo sadaļu

     Mājinieki (Katara)

 V  Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1   ASV 14 11 4 29
2   Kenija 5 2 4 11
3   Jamaika 3 5 4 12
4   Ķīna 3 3 3 9
5   Etiopija 2 5 1 8
–   Neitrālie sportisti[a] 2 3 1 6
6   Apvienotā Karaliste 2 3 0 5
7   Vācija 2 0 4 6
8   Japāna 2 0 1 3
9   Nīderlande 2 0 0 2
  Uganda 2 0 0 2
11   Polija 1 2 3 6
12   Bahreina 1 1 1 3
  Kuba 1 1 1 3
  Zviedrija 1 1 1 3
15   Bahamu Salas 1 1 0 2
16   Katara 1 0 1 2
17   Austrālija 1 0 0 1
  Grenāda 1 0 0 1
  Norvēģija 1 0 0 1
  Venecuēla 1 0 0 1
21   Igaunija 0 2 0 2
  Ukraina 0 2 0 2
23   Kanāda 0 1 4 5
24   Beļģija 0 1 1 2
  Francija 0 1 1 2
  Kolumbija 0 1 1 2
27   Alžīrija 0 1 0 1
  Bosnija un Hercegovina 0 1 0 1
  Portugāle 0 1 0 1
30   Austrija 0 0 2 2
31   Burkinafaso 0 0 1 1
  Ekvadora 0 0 1 1
  Grieķija 0 0 1 1
  Horvātija 0 0 1 1
  Itālija 0 0 1 1
  Jaunzēlande 0 0 1 1
  Kotdivuāra 0 0 1 1
  Maroka 0 0 1 1
  Namībija 0 0 1 1
  Nigērija 0 0 1 1
  Spānija 0 0 1 1
  Šveice 0 0 1 1
  Ungārija 0 0 1 1
Kopā 49 49 51 149
  1. ↑ IAAF neiekļauj neitrālo sportistu izcīnītās medaļas oficiālajā kopvērtējumā[20]

Latvijas sportisti

labot šo sadaļu
Sportists Disciplīna Vieta Rezultāts
Rolands Štrobinders Šķēpa mešana 17. 81,09
Madara Palameika Šķēpa mešana 18. 59,95
Arnis Rumbenieks 50 km soļošana 21. 4:28:18,0
Gatis Čakšs Šķēpa mešana 21. 79,94
Laura Igaune Vesera mešana 22. 67,77
Līga Velvere 800 m 23. 2:06,99
priekšskrējienā — 2:02,93
Anete Kociņa Šķēpa mešana 24. 56,70
Līna Mūze Šķēpa mešana 27. 55,66
Gunta Vaičule 200 m 30. 23,32
Sindija Bukša 200 m 36. 23,53
Dmitrijs Serjogins Maratons 48. 2:24:00,0
Ruslans Smolonskis 50 km soļošana DSQ —

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Team Manual Doha 2019. IAAF. Retrieved 28 September 2019.
  2. ↑ Alex Richards. «Night-time marathon in Doha? Qatar to host 2019 World Athletics Championships». Mirror Online, 2014. gada 18. novembris. Skatīts: 2018. gada 22. februāris.
  3. ↑ Chowdhury, Saj (28 September 2019). World Athletics Championships: GB duo cool with midnight marathons & air-con stadium. BBC Sport. Retrieved 26 September 2019.
  4. ↑ Mike Rowbottom. «National sponsor logos allowed on kit for IAAF World Championships in Doha». inside the games, 2018. gada 5. decembris.
  5. ↑ «IAAF COUNCIL MAKES KEY DECISIONS IN MONACO». IAAF. 2018. gada 4. decembris.
  6. ↑ «Barcelona Doha Eugene 2019 IAAF World Championships | iaaf.org». www.iaaf.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. septembrī. Skatīts: 2019. gada 27. septembris.
  7. ↑ Barcelona, Doha and Eugene — evaluation of candidates for 2019 IAAF World Championships. IAAF (7 October 2014). Retrieved 28 September 2019.
  8. ↑ Doha to host the 2019 IAAF World Championships. IAAF (12 November 2014). Retrieved 28 September 2019.
  9. ↑ IAAF Council Meeting, Monaco, 18 November — NOTES. IAAF (18 November 2014). Retrieved 28 September 2019.
  10. ↑ Leichtathletik-WM 2019 geht an Katar (vāciski). Der Standard (18 November 2014). Retrieved 28 September 2019.
  11. ↑ IAAF under fire for awarding 2021 World Athletics Championships to Eugene. The Guardian. Retrieved 28 September 2019.
  12. ↑ FBI investigating 2021 Athletics World Championships award to Eugene, Oregon. BBC Sport (28 June 2017). Retrieved 28 September 2019.
  13. ↑ Lord Coe role in Eugene 2021 Worlds decision questioned. BBC Sport (24 November 2015). Retrieved 28 September 2019.
  14. ↑ Henderson, Jason (28 September 2019). Doha struggles to shine Arhivēts 2019. gada 28. septembrī, Wayback Machine vietnē.. Athletics Weekly. Retrieved 28 September 2019.
  15. ↑ Billington, James (5 October 2018). World’s first stadium air conditioning system unveiled for Doha 2019. Stadia Magazine. Retrieved 28 September 2019.
  16. ↑ Fears over safety of World Championships marathon runners in Qatar heat despite midnight start. Daily Telegraph. Retrieved 28 September 2019.
  17. ↑ Rowbottom, Mike (28 September 2019). Report: women's marathon — IAAF World Athletics Championships Doha 2019. IAAF. Retrieved 28 September 2019.
  18. ↑ Ingle, Sean (25 September 2019). IAAF make extra provisions for extreme heat at world championships in Qatar. The Guardian. Retrieved 28 September 2019.
  19. ↑ Chowdhury, Saj (28 September 2019). World Athletics Championships: Ruth Chepngetich wins women's marathon as heat takes toll. BBC Sport. Retrieved 28 September 2019.
  20. ↑ «Medal Table». iaaf.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 7. oktobrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2019._gada_Pasaules_čempionāts_vieglatlētikā&oldid=4165780"