Vesels fon Freitāgs-Loringhofens
Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (vācu: Wessel Freiherr Freytag von Loringhoven, 1899 - 1944) bija vācbaltiešu muižnieks un virsnieks. Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. Otrā pasaules kara laikā viņš kā Vērmahta ģenerālštāba virsnieks piedalījās 1944. gada 20. jūlija atentāta sagatavošanā pret Ādolfu Hitleru.
Vesels fon Freitāgs-Loringhofens | |
---|---|
Wessel Freiherr Freytag von Loringhoven | |
Personīgā informācija | |
Dzimis |
1899. gada 22. novembrī Lielbornes muiža, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) |
Miris |
1944. gada 26. jūlijā (44 gadi) Mauervalde, Trešais reihs (tagad Vengoževo apriņķis Polija) |
Tautība | vācbaltietis |
Dienesta informācija | |
Dienesta pakāpe | pulkvedis (Oberst) |
Valsts |
Latvija Trešais reihs |
Kaujas darbība | Latvijas brīvības cīņas, Otrais pasaules karš |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuCēlies no Freitāgu-Loringhofenu dzimtas. Dzimis 1899. gada 22. novembrī Lielbornes muižā tās īpašnieka Reinharda fon Freitāga-Loringhofena (1866-1935) un viņa sievas Elsbetas, dzimušas Tranzē, ģimenē.[1] Bērnību un jaunības gadus pavadīja vecmāmiņai Leokādijai fon Freitāgai-Loringhofenai piederošajā Skultes muižā.
Mācījās mājās, tad Pēterburgas luterāņu Katrīnas skolā (St. Katharinen-Schule, 1912-1918). Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas atgriezās Latvijā, un 1918. gadā turpināja mācības Rīgas pilsētas ģimnāzijā.
No 1918. gada decembra viņš piedalījās Latvijas brīvības cīņās kā Baltijas landesvēra, pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas - kā Latvijas Bruņoto spēku 13. Tukuma kājnieku pulka karavīrs Latgales frontē. Pēc 1920. gada agrārās reformas un muižu atsavināšanas Vesels fon Freitāgs-Loringhofens 1922. gadā izlēma atstāt Latviju un turpmāk dienēja Vācijas armijā (Reihsvērā). 1925. gadā kļuva par leitnantu, 1935. gadā par rotmistru, 1940. gadā par majoru, 1942. gadā par pulkvežleitnantu, 1943. gadā par pulkvedi. 1933. gadā Zalcburgā apprecējās ar Elizabeti fon Rauhu.
Otrā pasaules kara laikā viņš bija Vācijas armijas Dienvidu grupējuma (Heeresgruppe Süd) trešais ģenerālštāba virsnieks un piedalījās karadarbībā Ukrainas teritorijā. Jau 1942. gadā viņš nonāca konfliktā ar SS vadību.[2] Pirms Staļingradas kaujas viņš 1942. gada oktobra sākumā brīdināja Vērmahta vadību par Sarkanās armijas plānoto pretuzbrukumu pie Donas, tomēr Hitlers to atstāja bez ievērības.
1943. gadā pēc Vilhelma Kanarisa rīkojuma tika pārcelts uz Berlīni, kur vadīja militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas dienesta (Abvēra) sabotāžu plānošanas daļu. Kā pārliecināts Hitlera režīma pretinieks viņš bija saistīts ar Vērmahta antihitleriskajām aprindām un kopā ar admirāli Kanarisu 1943. gada 29. jūlijā piedalījās slepenās sarunās Venēcijā ar Itālijas slepeno dienestu vadītāju Čēzāri Amē (Cesaré Amé), lai novērstu SS vadības plānotos atentātus pret Romas pāvestu Piju XII un Itālijas karali Viktoru Emanuelu III.[3]
Pēc admirāļa Kanarisa atcelšanas no Abvēra vadītāja amata 1944. gada februārī Vesels fon Freitāgs-Loringhofens tika pārcelts izlūkošanas darbā uz Vērmahta ģenerālštābu OKH (Oberkommando des Heeres). Tur viņš piedalījās sazvērestības plānošanā pret Vācijas diktatoru Ādolfu Hitleru un piegādāja atentāta izpildītājam Klausam fon Štaufenbergam Anglijā ražotas sprāgstvielas. Slepenā apspriedē netālu no Hitlera bunkura Tolksdorfas (tagad Tołkiny) pilī 1944. gada pavasarī Freitāgs-Loringhofens esot teicis, ka "ja arī tas neizdosies, vismaz vācu vēsturē paliks rakstīts, ka cilvēki atdeva savas dzīvības, lai novāktu šo noziedznieku".[4]
Pēc operācijas izgāšanās Gestapo atklāja viņa saistību ar atentātu un īsi pirms apcietināšanas Vesels fon Freitāgs-Loringhofens izdarīja pašnāvību. Viņa sievu apcietināja, četrus mazgadīgos dēlus ievietoja bērnu namā. Pulkveža Freitāga-Loringhofena atvadu vēstule sievai tiek glabāta Drēzdenes Kara vēstures muzejā.
Literatūra
labot šo sadaļu- Bernd Freytag von Loringhoven: Freytag von Loringhoven. Eine kurzgefaßte Familiengeschichte, München 1986
- Wessel Baron Freytag von Loringhoven. Zum 25. Jahrestag des 20. Juli 1944, in: Nachrichtenblatt der Baltischen Ritterschaften< 11. Jg. (1969), Heft 2 (Juni)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ BBLd – Baltisches Biografisches Lexikon digital
- ↑ SS-Fernschreiben im Bundesarchiv Berlin-Lichterfelde BDC, SSO Max Thomas. Zum Holocaust in der Ukraine siehe Wolfgang Curilla: Die deutsche Ordnungspolizei und der Holocaust im Baltikum und Weißrussland. Ferdinand Schöningh Verlag, 2006.
- ↑ MORE PROOF OF HITLER'S PLAN TO KILL PIUS XII: Son of German Intelligence Officer Comes Forward Arhivēts 2010. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē., Zenit News June 16, 2009 (angliski)
- ↑ Fürst Alexander Dohna-Schlobitten. "Erinnerungen eines alten Ostpreußen". S.186