Vikipēdija

Abvērs

Abvērs (no vācu: Abwehr — 'aizsardzība, pretizlūkošana') bija Veimāras Republikas un vēlāk Trešā reiha militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas dienests, kas pastāvēja no 1921. līdz 1944. gadam. Pakļāvās Vērmahta virspavēlniecībai.

Abvērs
Abwehr
Abvēra Radio dienests Vērmahta virspavēlniecības štābā.
Darbība 1920–1945. gadi
Valstis
Trešais reihs
Filiāles Reihsvērs, Vērmahts
Tips Militārā izlūkošana
Komandieri
Ievērojami
komandieri		 Vilhelms Kanariss

Pavēle par Abvēra izveidi tika izdota jau 1919. gadā, tomēr paraksts uz tās tika uzlikts tikai 1921. gadā. Tādēļ par tā dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1921. gada 1. janvāris. Versaļas miera līgums neļāva Vācijai veikt militāro izlūkošanu, tādēļ formāli Abvēram tika uzticēta militārā pretizlūkošana. Lai arī 1928. gadā Abvērs tika palielināts un paaugstināts statusā, tomēr divdesmitajos gados tas vēl nespēja tikt galā ar visiem saviem uzdevumiem viens pats. Nacistu nākšana pie varas 1933. gadā nodrošināja Abvēram jūtamu atbalstu. Pēc Konrāda Patcinga atlaišanas no amata par jauno Abvēra komandieri tika iecelts Vilhelms Kanariss, kurš vadīja Trešā reiha militāro pretizlūkošanu līdz pat 1944. gadam, kad pēc 20. jūlija sazvērestības izgāšanās tika apcietināts. Abvērs pēc apvērsuma mēģinājuma tika nodots Impērijas drošības galvenās pārvaldes rokās.

Abvēra uzdevumos ietilpa:

  • Slepenas informācijas vākšana par pretinieka karaspēku, tā militārekonomisko potenciālu.
  • Nodrošināt Vācijas armijas sagatavošanās slepenību, pēkšņumu uzbrukumā.
  • Pretinieka aizmugures dezorganizācija.
  • Cīņa pret ārvalstu aģentūrām karaspēkā un militārajā ražošanas kompleksā un citi uzdevumi.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Abvērs&oldid=3974496"