13. Tukuma kājnieku pulks

13. Tukuma kājnieku pulks bija no Baltijas landesvēra izveidota un no 1920. gada 1. aprīļa līdz 1922. gada 21. aprīlim pastāvoša Latvijas Bruņoto spēku 1. Kurzemes kājnieku divīzijas vienība.

Vācu zemessardzes pēdējā parāde Latgales frontē 1920. gada 30. martā pirms pārdēvēšanas par 13. Tukuma kājnieku pulku.

Izveide labot šo sadaļu

Pēc sakāves Cēsu kaujās no Baltijas landesvēra izslēdza vācu algotņus, kuriem bija jāatstāj Latvija, un par tā komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu Haroldu Aleksanderu. Vienības tika nosūtītas uz Austrumu fronti, kur tās piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās.

1920. gada 1. aprīlī no Landesvēra daļām izveidoja 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva 1. Kurzemes kājnieku divīzijā kā ceturto pulku.[1] No 1920. gada 3. marta līdz pat izformēšanai to komandēja vēlākais Latvijas armijas ģenerālis Aleksandrs Kalējs.[2]

Izformēšana labot šo sadaļu

1922. gada 21. aprīlī 13. Tukuma kājnieku pulku izformēja un kā 3. bataljonu iekļāva 7. Siguldas kājnieku pulkā.

Simbolika labot šo sadaļu

Pulka krūšu nozīmes pamatā bija Ruperta tipa krusts, nedaudz izliekts, virsma balti emaljēta ar gaiši zilām emaljētam malas joslām un sudraba svītriņām ierobežotu malu. Centra uzlikts sudrabots metāla gotiskais vairogs ar melni emaljētu burtu "T" virs tā. Uz burta kajas uzlikts mazāks gotiska tipa vairogs, emaljēts sarkanbaltsarkanā krāsā. Virs krusta, zem sudrabota vairoga, vertikāli novietots šķēps ar asmeni uz leju. Uz vertikālajiem krusta zariem emaljā: augšējā — cipars "13", apakšējā — gada skaitlis "1920" melnā krāsā. Nozīme apstiprināta 1922. gada 22. martā.[3]

Zaudējumi un apbalvojumi labot šo sadaļu

Latvijas vācu zemessargi Brīvības cīņās kā kritušus zaudēja 139 karavīrus, ievainotus 84 karavīrus, ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 38 karavīri.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Latvijas Valsts Vēstures arhīvs — turpmāk LVVA, — 6033. f., 1. apr., 107. 1., 212. lp.
  2. «Latvijas armija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 11. aprīlī.
  3. Kurzemes divīzijas krūšu zīmes