Leokādija fon Freitāga-Loringhofena

Leokādija Sofija Helēne fon Freitāga-Loringhofena (vācu: Leokadie Sophie Helene von Freytag - Loringhoven, 1842-1912) bija vācbaltiešu pedagoģe, Skultes muižas privātskolas vadītāja.

Leokādija fon Freitāga-Loringhofena
Leokādija fon Freitāga-Loringhofena
Personīgā informācija
Dzimusi 1842. gada 20. septembrī
Cēsis, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1912. gada 30. martā (69 gadi)
Skulte, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Vācbaltiete
Nodarbošanās Pedagoģe

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimusi 1842. gada 20. septembrī Cēsīs Dubinskas muižas īpašnieka Teofila Aurela fon Kampenhauzena (1808—1863) un viņa sievas Izabelles Luīzes, dzimušas von Volfas (1820—1849), ģimenē. 1862. gadā viņa apprecējās ar Oskaru Oto Freitāgu von Loringhofenu (1832—1882) un 1864. gadā viņi pārcēlās uz dzīvi Skultes muižā.

1872. gada 26. augustā Leokādija savā muižā nodibināja privāto proģimnāziju un meiteņu skolu. Zēnu skola gatavoja absolventus iestājai ģimnāzijā, meiteņu skola līdzās ģeogrāfijas, vācu valodas, reliģijas mācības u.c. stundām piedāvāja iespēju apgūt praktiskas zināšanas, t. sk. ēst gatavošanu un konservēšanu, šūšanu un citas lauku saimniecībā nepieciešamas iemaņas. Par atsevišķu samaksu varēja mācīties klavierspēli un krievu valodu.

Rakstīja presē par pedagoģiskiem jautājumiem un 1877. gadā publicēja grāmatu latviešu valodā "Par miesas kopšanu skolā". Pēc vīra nāves 1882. gadā Leokādija kopā ar dēliem mantoja Skultes muižu. 1894. gadā Baltijas pārkrievošanas laikā viņa atteicās pāriet uz krievu apmācības valodu un savu privātskolu slēdza.

Mirusi 1912. gada 30. maijā, apglabāta Skultes kapsētā.[1]

Leokādijas fon Freitāgas-Loringhofenas māsa Žanete Konstance Klementīne bija Zigfrīda fon Fēgezaka māte. Viņai bija septiņi dēli: Roderihs (1863—1936), Arturs Teofils Ernsts (1865—1905), Reinhards Ernsts (1866—1935), Oskars Heinrihs Eduards (1868—1921), Leons Baltazars Gastons (1870—1936), Erhards Oskars Johanness (1874—1925) un Gothards Roderihs Pauls Johans (1880—1912). Viņas mazdēls Vesels fon Freitāgs-Loringhofens bija Vērmahta ģenerālštāba virsnieks, kurš piedalījās 1944. gada 20. jūlija atentāta sagatavošanā pret Ādolfu Hitleru.

  • Jauna meitu skola Vidzemē [par Skultes skolu]. Mājas Viesis, nr. 18. (1872)
  • Garīgas un laicīgas, jaunas un vecas 111 dziesmas uz balsīm, pārtulkotas un apgādātas no L. von Freytag-Loringhoven. Rīga: H. Brutzer (1874)
  • Par miesas kopšanu skolās. Ievērojami padomi, pasniegti Skultes-Pēterupes 18. skolotāju konferencē no vienas tautas mīļotājas. Rīga: Leopolds Veide (1877)
  • [kopā ar Jāni Neilandu]. Mīļa latviešu tauta un tautas draugi [lūgums ziedot J. Cimzes bāriņiem]. Balss, nr. 11. (1881)
  • Ziņas, kā priekš simts gadiem baznīcas un skolas amatos ievēlēja [galvenokārt Mežgaiļu Miķeļa 1792. sarakstītās atmiņas par stāšanos draudzes skolotāja amatā]. Baltijas Vēstnesis, nr. 260., 261. (1892); Wie vor hundert Jahren Kirchen- und Schulämter besetzt wurden [iepriekšminētais raksts vāciski ar precizētiem muižnieku un mācītāju uzvārdiem par Skultes apkaimes izglītības vēsturi]. Düna Zeitung, nr. 261., 262. (1892)

Ieteikumi skolēnu veselīgam dzīvesveidam no grāmatas “Par miesas kopšanu skolā” (1877):

Vingrošana jeb turnēšana ir visu locekļu sistemātīga izlocīšanās jeb izkustināšanās. Daudz no šām locīšanām der abiem dzimumiem kopā. Ar pusstundu dienā pietiek. Mēs uzaicinām skolotājus, ja patīk, Skultes muižā vingrošanas un maršierēšanas no 4 – 5 ik dienas nākt noskatīties. [..] Kas domā, ka bērns gudrību kā ar kausu varot galvā ieliet, ja dienu no dienas, no rīta līdz vakaram istabā pie grāmatām tupējis un degunu grāmatās iebāzis, tas gauži pieviļās. Tādi istabās tupētāji un siltumiņas draugi paliek drīz vārīgi, gļēvi, druni un pēdīgi tik dumji, ka vairs nekā nevar iemācīties. [..] Strādā dārzā 2 stundas nedēļā ar zāģi un nazi, ar grābekli un lāpstu, ar ķerru un kannu. Skolmeistaram vajaga būt priekšā un pakaļā, vajaga vadīt un valdīt, rādīt un grozīt; viena bērna apturēt, otra paskubināt, bet lai dara ko darīdams, bez līkām vagām jau nepaliks. Daža skāde būs jāpacieš. (..) bet par to katris skolmeistars, kam tēva sirds, un prātīgi tēvi priecāsies, redzēdami, ka bērni zied kā aboli, ka paliek stipri un veseli, ka ko labu mācījušies, neatraujās ne no viena darba, ka zina visu izlietāt..[2]

  1. «literatura.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 6. decembrī. Skatīts: 2022. gada 6. decembrī.
  2. Māra Grudule LEOKĀDIJAI FON FREITĀGAI-LORINGHOFENAI – 180!