Veltnis un vijole
"Veltnis un vijole" (krievu: Каток и скрипка) ir krievu režisora Andreja Tarkovska 1960. gadā uzņemtā īsfilma. Filmas scenārija autori ir Andrejs Končalovskis un Andrejs Tarkovskis. Tā stāsta par neparastu draudzību starp mazu zēnu Sašu (Igors Fomčenko) un ceļa veltņa vadītāju Sergeju (Vladimirs Zamanskis). Šī filma ir A. Tarkovska diplomdarbs, beidzot Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtu (VGIK), uzņemta studijā Mosfilm.
| Veltnis un vijole | |
|---|---|
 | |
| Oriģinālais nosaukums | Каток и скрипка |
| Žanrs | kinostāsts |
| Režisors | Andrejs Tarkovskis |
| Scenārija autors |
Andrejs Končalovskis Andrejs Tarkovskis |
| Galvenajās lomās |
|
| Mūzika | Vjačeslavs Ovčiņņikovs |
| Operators | Vadims Jusovs |
| Montāža | Ļubova Butuzova |
| Studija | Mosfilm |
| Izdošana | 1960 |
| Ilgums | 46 minūtes |
| Valsts | PSRS |
| Valoda | krievu |
| IMDb profils | |
Sižets
labot šo sadaļuSaša ir mazs zēns, kurš kopā ar savu māti (Marina Adžubeja) un māsu dzīvo kādā vecā mājā Maskavā. Viņš mācās spēlēt vijoli. Katru rītu Saša dodas uz mūzikas skolu, cenšoties nesastapties ar saviem pāridarītājiem — dažiem nejaukiem zēniem, kas viņu izsmej un kaitina. Šai dienā viņam paveicas, jo mājas pagalms tiek asfaltēts, šurpu turpu, līdzinot asfaltu, braukā spožs, sarkans ceļa veltnis. Sergejs, veltņa vadītājs, aizdzen kaitinātājus un ļauj Sašam uzrāpties uz veltņa sev blakus. Netālu tiek nojaukta veca ēka, un, putekļu mākonim izklīstot, aiz tās atklājas viena no septiņām Maskavas Staļina augstceltnēm. Sergejs stāsta Sašam par karu, un zēns spēlē savam jaunajam draugam vijoli. Viņi nolemj kopā doties uz kino, lai noskatītos filmu par Čapajevu, taču Sašas stingrā māte tam nepiekrīt un ieslēdz zēnu istabā. Filmas beigu epizode iezīmē vēlāk labi atpazīstamo Tarkovska stilu: mazais zēns sarkanā kreklā, kuru viņš speciāli uzvilcis, pa tikko uzlieto asfaltu cenšas skriešus panākt mirdzošo, sarkano ceļa veltni. Tas ir tikai zēna sapnis.
Filmas tapšana
labot šo sadaļuFilmas "Veltnis un vijole" scenāriju kopīgi sarakstīja divi Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtā (VGIK) studējoši kolēģi: Andrejs Tarkovskis un Andrejs Končalovskis. Pie scenārija izveides viņi strādāja vairāk kā sešus mēnešus (1959. un 1960. gadā). Poļu žurnālists Zdzislavs Ornatovskis (Zdzislaw Ornatowski) izteicies, ka Tarkovskis vēlējies filmu veidot poētisku, balstītu uz noskaņu un pārdomām, nevis asiem konfliktiem, kādus prasīja tradicionālās dramaturģijas kanoni.[1]
Filmā netika iekļautas divas epizodes no pirmās scenārija versijas. Viena no tām bija aina, kurā parādīts Pirmā maija svētku parādes ģenerālmēģinājums, pa ielu braucot tanku kolonnām. Tā bija domāta kā alūzija uz veltņa vadītāja Sergeja kara gados pieredzēto. Šīs epizodes vietā filmā tika iekļauta mājas nojaukšanas aina. Otra neiekļautā epizode ir filmas beigu daļā. Pirmajā scenārija versijā Saša gaida, kad ar savu veltni ieradīsies Sergejs, lai sāktu darbu. Taču Sergejs izliekas, ka neredz Sašu, līdz tas uzrāpjas uz veltņa viņam blakus. Skan modinātāja zvans, atklājot, ka tas ir tikai sapnis.[2]
Ceļa veltņa vadītāja Sergeja lomai Tarkovskis uzaicināja teātra "Sovremeņnik" aktieri Vladimiru Zamanski. Sašas lomai tika izvēlēts Igors Fomčenko, septiņus gadus vecs mūzikas skolas audzēknis. Tarkovskis, tolaik būdams tikai nevienam nepazīstams students, vēlējās kā filmas operatoru Sergeju Uruševski, taču tas viņa piedāvājumu noraidīja. Tad Tarkovskis vienojās ar Vadimu Jusovu, kurš vēlāk bija operators arī citām viņa filmām — "Ivana bērnība" un "Andrejs Rubļovs".[3]
Lai gan šī filma bija Tarkovska diplomdarbs, tā tika uzņemta Mosfilm bērnu un jauniešu filmu studijā. Filma tika pabeigta 1960. gadā. Aizstāvot šo diplomdarbu, Tarkovskis nopelnīja augstāko iespējamo vērtējumu — "teicami".[4]
Filmas mākslinieciskā vērtība
labot šo sadaļuPēc filmas operatora Vadima Jusova domām, «šīs filmas rašanās saistīta ar franču režisora Albēra Lamorisa (franču: Albert Lamorisse) filmu "Sarkanais balons" (franču: Le Ballon Rouge), kura tolaik bija skatāma kinoteātros. Lamorisam krāsu dominante bija sarkans balons, kas radīja krāsainības akcentu un noteica vispārējo krāsu uztveri šai filmā. Mums šāds kamertonis bija sarkanā un dzeltenā krāsa — ceļa veltņu krāsa. Šīs spilgtās, piesātinātās krāsas darbojās kopā ar zilo darba apģērbu un zēna vesti, debesu zilumu, meitenes sārto kleitu un matu lentu».
"Sarkanā balona" motīvi saskatāmi arī A. Končalovska diplomdarbā "Zēns un balodis".
Šis diplomdarbs, pēc M.Turovskas domām, aizsāk režisora nākotnē veiktos tematiskos un stilistiskos meklējumus: «Sarkanā un dzeltenā veltņa dialogs, zēna sarkanā krekliņa un sarkanā veltņa harmonija uz mitrā, pelēkā asfalta rada pārsteidzošu, jauneklīgu gammu... Tas viss pēc tam nonāk Tarkovska kinematogrāfijā, daudzkāršojas, pārveidojas un nobriest».[5]
Lomās
labot šo sadaļu- Igors Fomčenko — Saša
- Vladimirs Zamanskis — Sergejs
- Marina Adžubeja — Sašas māte
- Ludmila Semjonova — mūzikas skolotāja
un citi aktieri.
Uzņemšanas grupa
labot šo sadaļu- Scenārija autori: Andrejs Tarkovskis, Andrejs Končalovskis
- Režisors: Andrejs Tarkovskis
- Operators: Vadims Jusovs
- Mākslinieks: Savets Agojans
- Mūzika: Vjačeslavs Ovčiņņikovs
- Skaņu režisors: Vladimirs Kračkovskis
- Redaktore: S. Bahmetjeva
- Filmas direktors: A. Karetins
Apbalvojumi
labot šo sadaļuFilma ieguva pirmo prēmiju 1961. gada Ņujorkas studentu filmu festivālā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Bielawski Jan, Trond S. Trondsen. «Nostalghia.com looks at... The Steamroller and the Violin», 2002. Skatīts: 2007-12-10.
- ↑ Andrei Tarkovsky, edited by William Powell. Collected Screenplays. London : Faber & Faber, 1999.
- ↑ Bielawski Jan, Trond S. Trondsen. «Nostalghia.com looks at... The Steamroller and the Violin». Nostalghia.com, 2002. Skatīts: 2007-12-10.
- ↑ «Final Transcript of Grades (VGIK)». 1961-05-05. Skatīts: 2007-12-10.
- ↑ 7 с 1/2 и Фильмы Андрея Тарковского
Ārējās saites
labot šo sadaļu- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Turner Classic Movies profils (angliski)
- Rotten Tomatoes profils (angliski)
- Nostalghia.com Article on The Steamroller and the Violin