Vanesa Kaladzinska
Vanesa Kaladzinska (baltkrievu: Ванэса Валер'еўна Каладзінская, krievu: Ванесса Валерьевна Колодинская ; dzimusi 1992. gada 27. decembrī) ir baltkrievu brīvā stila cīkstone, 2020. gada vasaras olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēja, 2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībniece, Pasaules un Eiropas čempione.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Personas dati | ||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimusi | 1992. gada 27. decembrī Babruiska, Mogiļevas apgabals, Baltkrievija
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
| Augums | 163 cm | |||||||||||||||||||||||||||||||||
| Svars | 53 kg | |||||||||||||||||||||||||||||||||
| Profesionālā informācija | ||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Pārstāvētā valsts | Baltkrievija
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
| Sporta veids | Cīņas sports | |||||||||||||||||||||||||||||||||
| Disciplīna | Brīvā cīņa | |||||||||||||||||||||||||||||||||
| Treneris | Mihails Kapustins | |||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuVanesa Kaladzinska dzimusi Babruiskā sportiskā ģimenē. Viņas vecāki bija vingrošanas treneri. Arī Vanesa četru gadu vecuma mātes vadībā sāka apgūt vingrošanu. Ar cīņu Vanesa Kaladzinska sāka nodarboties pusaudzes vecumā vietējā cīņas sporta sekcijā. Pēc 9. klases beigšanas viņa trenējās sporta skolā Mogiļevā, un viņas treneris bija Arturs Zaicevs.[1]
No 2007. gada viņa piedalījās starptautiskajos jauniešu un no 2010. gada arī pieaugušo čempionātos. Viņas pirmais starts bija 2007. gadā Eiropas kadetu čempionātā Varšavā, kur svara kategorijā līdz 38 kg viņa ieguva 7. vietu. 2008. gadā viņa izcīnīja sudraba medaļu Eiropas kadetu čempionātā Daugavpilī (svara klasē līdz 43 kg). Arī turpmāk junioru vecumā viņa izcīnīja medaļas — 2010. gada Eiropas junioru čempionātā Samokovā, kur svara kategorijā līdz 48 kg viņa finišēja trešā vietā, kā arī 2011. gada Eiropas junioru čempionātā Zreņaninā, kur viņa tajā pašā svara klasē ieguva vēl vienu bronzas medaļu.[2]
Viņas pirmais starts pieaugušo starptautiskajā arēnā bija 2010. gada Pasaules čempionāts Maskavā, kur viņa sasniedza 13. vietu. Arī nākamā gada čempionātos viņa nespēja iekļūt augstās vietās. Viņas labākais rezultāts bija 9. vieta Eiropas čempionātā Dortmundē.[2]
2012. gadā Kaladzinska guva pirmos panākumu arī pieaugušo turnīros. Pavasarī viņa piedalījās olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Taijuaņā (Ķīna), kur ieguva otro vietu aiz mongolietes Davaasuhijnas Otgoncecegas, un saņēma "ceļa zīmi" uz Londonas olimpiskajām spēlēm. Londonā viņa finišēja 8. vietā, pieveicot Žuldizu Ešimovu no Kazahstānas un zaudējot Kerolai Hviņai no Kanādas. Pārsteidzoša bija viņas uzvara 2012. gada pasaules čempionātā Stretkonā (Kanāda). Tur viņa sevi parādīja lieliskā formā un pieveica Klarisu Čunu no ASV, Tatjanu Amanžolu no Kazahstānas, Li Sjaomei no Ķīnas un Eri Tosaku no Japānas un kļuva par pasaules čempioni.
Nākamajos pāris gados šādus panākumus viņa nespēja sasniegt. 2016. gadā Vanesa Kaladzinska piedalījās olimpiskajos kvalifikācijas turnīros Zreņaninā svara kategorijā līdz 53 kg un Stambulā svara kategorijā līdz 48 kg. Abas reizes viņa finišēja 5.vietā un nekvalificējās olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro.
2017. gada Kaladzinskas rezultāti starptautiskos turnīros atkal uzlabojās. 2017. gada maijā Eiropas čempionātā Novisadā Vanesa Kaladzinska izcīnīja Eiropas čempionu titulu svara kategorijā līdz 53 kg, finālā pieveicot Natalju Mališevu no Krievijas. 2017. gada augustā pasaules čempionāta Parīzē tajā pašā svara klasē viņa uzvarēja Jūliju Leordu no Moldovas, Mariju Prevolaraki no Grieķijas, Esteru Dobri no Rumānijas un esošo čempioni Maju Mukaidu no Japānas un otro reizi pēc 2012. gada ieguva pasaules čempiones titulu.[3]
Eiropas čempionātos arī nākamajos trīs gados viņa ieguva medaļas, 2018. gadā Kaspijskā bija otrā, 2019. gadā Bukarestē — trešā, bet 2020. gadā Romā otro reizi kļuva par čempioni.
2021. gada augustā Tokijā 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs svara kategorijā līdz 53 kg Vanesa Kaladzinska pusfinālā zaudēja ķīnietei Panai Cjaņjui, bet cīņā par trešo vietu pārspēja ASV cīkstoni Džakaru Vinčesteri un ieguva bronzas medaļu.
Apbalvojumi un pagodinājumi
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Колодинская Ванесса Валерьевна». "Женщины Бобруйска в истории и современности" (krievu). catalog.bobruisk-library.by. Skatīts: 2020-04-16.
- ↑ 2,0 2,1 «Kaladzinskaya, Vanesa (BLR)» (angļu). iat.uni-leipzig.de. Skatīts: 2020-04-16.
- ↑ «Колодинская Ванесса Валерьевна» (krievu). Белорусская Федерация Борьбы. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-18. Skatīts: 2020-04-15.
- ↑ «ПАСВЕДЧАННІ АБ ЗАНЯСЕННІ НА АБЛАСНУЮ ДОШКУ ГОНАРУ ЎРУЧЫЛІ Ў МАГІЛЁВЕ» (baltkrievu). МАГІЛЁЎСКІ АБЛАСНЫ ВЫКАНАЎЧЫ КАМІТЭТ. 28.04.2018. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-22. Skatīts: 2020-04-15.
- ↑ Baltkrievijas Cīņas sporta federācijas slavas zāle.
- ↑ «Бобруйчанка признана лучшей спортсменкой мира 2017 года в женской борьбе» (krievu). bobruisk.ru. 27.12.2017. Skatīts: 2020-04-15.[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vanesa Kaladzinska.
- Olympedia profils (angliski)
- FILA profils (angliski)