Valdis Kalnroze

Valdis Kalnroze (līdz 1961. gadam Voldemārs Rozenbergs, 1894. gada 17. janvāris1993. gada 16. aprīlis) bija latviešu gleznotājs, smalks tonālās glezniecības meistars.

Valdis Kalnroze
Kalnroze.jpg
Valda Kalnrozes portrets (Alfejs Bromults)
Pilnais vārds Voldemārs Rozenbergs (līdz 1961)
Dzimis 1894. gada 17. janvārī
Kuldīga, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1993. gada 16. aprīlī
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Nozares glezniecība
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis; Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1970); LPSR Valsts prēmija (1980);

BiogrāfijaLabot

Dzimis Kuldīgā 1894. gada 17. janvārī maiznieka ģimenē.[1] Mācījās Liepājas pamatskolā. Iesākumā strādāja gadījuma darbos, arī Liepājas teātrī. Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Sāmsalu, kur Kuresārē strādāja pie Ārensburgas pils nocietināšanas. Piedalījās Brīvības cīņās, par ko apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.[2]

Pēc kara beigām strādāja dzelzceļa administrācijā. Glezniecībai pievērsās vēlu, to apgūdams mākslinieka Anša Stundas studijā un Latvijas Mākslas akadēmijā (1927—1932), beidza Vilhelma Purvīša vadīto Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu[3] ar diplomdarbu "Darbs"[1]. Studiju gados kopā ar Eduardu Kalniņu uz motocikla apceļoja[4] Beļģiju, Holandi un Vāciju (1930). Bija mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" biedrs.

1944. gadā kļuva par Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedru, 1952. gadā no tās tika izslēgts, bet 1957. gadā atkal uzņemts.[5]

Miris 1993. gada 16. aprīlī Rīgā, apbedīts Meža kapos.

Mākslinieciskā darbībaLabot

Galvenais glezniecības žanrs ir bijusi ainava, māksliniekam paticis gleznot pilsētas ainavas ar ezeru krastiem, upes līčiem un pilsētas atspulgiem tajos un marīnas.[1] Taču pievērsies arī klusajām dabām. Valdis Kalnroze uzskatāms par smalku tonālās glezniecības meistaru, kurš veidojis pastozas, fakturētas, sudrabaini pelēcīgas kompozīcijas, kas tikušas papildinātas ar spektra krāsu spožiem akcentiem. Sākumposma radīto darbu ekspresijā īpaša nozīme ir gaišo un tumšo laukumu attiecību plašajam diapazonam. Vēlāk radītajos darbos noteicošā kļūst pelēcināto toņu gamma, gleznojuma maniere kļūst diferencētāka, vēlīno darbu raksturīga iezīme — sarkanas un baltas krāsas akcenti, kur kontrasts palīdz izcelt harmoniju, lai arī tas ir neiederīgi tonālās glezniecības klasiskajos principos.[1] 1930. gados mākslinieks attīsta ne tikai otas gleznojumu, bet lieto arī paletes nazi ekspresijas sasniegšanai. Darbos ikdienišķais, reālais gūst mazliet teiksmainu noskaņu, ainavas gandrīz vienmēr papildina stafāža, kas neienes sadzīviskus akordus.[6] Galvenokārt strādājis eļļas glezniecības tehnikā.

IzstādesLabot

Izstādēs piedalījies no 1927. gada[1]. Ņēmis dalību visās "Zaļās vārnas" rīkotajās izstādēs. Personālizstādes bijušas Vecgulbenē (1928), Rīgā (1933, 1934 (kopā ar Kārli Padegu[7]), 1942, 1964, 1970, 1975, 1979).[2] Piemiņas izstāde notikusi 1994. gadā Ogrē.[5]

Apbalvojumi un pagodinājumiLabot

Izmantotā literatūraLabot

  • Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 500lpp.

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.310.lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 Kalnroze Valdis - piedāvājumā 4 darbi - Glezniecība - KLASISKĀS MĀKSLAS GALERIJA "ANTONIJA"
  3. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.307.lpp.
  4. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.308.lpp.
  5. 5,0 5,1 Latvijas Mākslinieku Gleznas; Galerija "Jēkabs"[novecojusi saite]
  6. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.311.lpp
  7. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.315.lpp.