Valdis Kalnroze
Valdis Kalnroze (līdz 1961. gadam Voldemārs Rozenbergs, 1894. gada 17. janvāris — 1993. gada 16. aprīlis) bija latviešu gleznotājs, smalks tonālās glezniecības meistars.
| Valdis Kalnroze | |
|---|---|
 Valda Kalnrozes portrets (Alfejs Bromults) | |
| Pilnais vārds | Voldemārs Rozenbergs (līdz 1961) |
| Dzimis |
1894. gada 17. janvārī Kuldīga, Kurzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris |
1993. gada 16. aprīlī (99 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība |
| Apbalvojumi | Triju Zvaigžņu ordenis; Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1970); LPSR Valsts prēmija (1980); |
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis Kuldīgā 1894. gada 17. janvārī maiznieka ģimenē.[1] Mācījās Liepājas pamatskolā. Iesākumā strādāja gadījuma darbos, arī Liepājas teātrī. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Sāmsalu, kur Kuresārē strādāja pie Ārensburgas pils nocietināšanas. Piedalījās Brīvības cīņās, par ko apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.[2]
Pēc kara beigām strādāja dzelzceļa administrācijā. Glezniecībai pievērsās vēlu, to apgūdams mākslinieka Anša Stundas studijā un Latvijas Mākslas akadēmijā (1927—1932), beidza Vilhelma Purvīša vadīto Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu[3] ar diplomdarbu "Darbs".[1] Studiju gados kopā ar Eduardu Kalniņu uz motocikla apceļoja[4] Beļģiju, Holandi un Vāciju (1930). Bija mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" biedrs.
1944. gadā kļuva par Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedru, 1952. gadā no tās tika izslēgts, bet 1957. gadā atkal uzņemts.[5]
Miris 1993. gada 16. aprīlī Rīgā, apbedīts Meža kapos.
Mākslinieciskā darbība
labot šo sadaļuGalvenais glezniecības žanrs ir bijusi ainava, māksliniekam paticis gleznot pilsētas ainavas ar ezeru krastiem, upes līčiem un pilsētas atspulgiem tajos un marīnas.[1] Taču pievērsies arī klusajām dabām. Valdis Kalnroze uzskatāms par smalku tonālās glezniecības meistaru, kurš veidojis pastozas, fakturētas, sudrabaini pelēcīgas kompozīcijas, kas tikušas papildinātas ar spektra krāsu spožiem akcentiem. Sākumposma radīto darbu ekspresijā īpaša nozīme ir gaišo un tumšo laukumu attiecību plašajam diapazonam. Vēlāk radītajos darbos noteicošā kļūst pelēcināto toņu gamma, gleznojuma maniere kļūst diferencētāka, vēlīno darbu raksturīga iezīme — sarkanas un baltas krāsas akcenti, kur kontrasts palīdz izcelt harmoniju, lai arī tas ir neiederīgi tonālās glezniecības klasiskajos principos.[1] 1930. gados mākslinieks attīsta ne tikai otas gleznojumu, bet lieto arī paletes nazi ekspresijas sasniegšanai. Darbos ikdienišķais, reālais gūst mazliet teiksmainu noskaņu, ainavas gandrīz vienmēr papildina stafāža, kas neienes sadzīviskus akordus.[6] Galvenokārt strādājis eļļas glezniecības tehnikā.
Izstādes
labot šo sadaļuIzstādēs piedalījies no 1927. gada.[1] Ņēmis dalību visās "Zaļās vārnas" rīkotajās izstādēs. Personālizstādes bijušas Vecgulbenē (1928), Rīgā (1933, 1934 (kopā ar Kārli Padegu[7]), 1942, 1964, 1970, 1975, 1979).[2] Piemiņas izstāde notikusi 1994. gadā Ogrē.[5]
Apbalvojumi un pagodinājumi
labot šo sadaļu- Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1963)
- Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1970)
- LPSR Valsts prēmija.[2]
Izmantotā literatūra
labot šo sadaļu- Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 500lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.310.lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Kalnroze Valdis - piedāvājumā 4 darbi - Glezniecība - KLASISKĀS MĀKSLAS GALERIJA "ANTONIJA"
- ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.307.lpp.
- ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.308.lpp.
- ↑ 5,0 5,1 Latvijas Mākslinieku Gleznas; Galerija "Jēkabs"[novecojusi saite]
- ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.311.lpp
- ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.315.lpp.